durabilitas

Latin

Etymology

From dūrābilis (“durable, lasting”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /duː.raːˈbi.li.taːs/, [d̪uːräːˈbɪlʲɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /du.raˈbi.li.tas/, [d̪uräˈbiːlit̪äs]

Noun

dūrābilitās f (genitive dūrābilitātis); third declension

1. durability

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	dūrābilitās	dūrābilitātēs
Genitive	dūrābilitātis	dūrābilitātum
Dative	dūrābilitātī	dūrābilitātibus
Accusative	dūrābilitātem	dūrābilitātēs
Ablative	dūrābilitāte	dūrābilitātibus
Vocative	dūrābilitās	dūrābilitātēs

Related terms

• dūrābilis
• dūrābiliter
• dūrē
• dūrēscō
• dūritās
• dūriter
• dūritia
• dūrō
• dūrus
• indūrō

Descendants

• Catalan: durabilitat
• Old French: durabilité
  • English: durability
  • French: durabilité
• Italian: durabilità
• Occitan: durabilitat
• Portuguese: durabilidade
• Romanian: durabilitate
• Spanish: durabilidad

References

• “durabilitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• durabilitas in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• durabilitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.