dusmīgs

Latvian

From dusmas (“anger, wrath”) +‎ -īgs.

dusmīgs (definite dusmīgais, comparative dusmīgāks, superlative visdusmīgākais, adverb dusmīgi)

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dusmīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dusmīgs	dusmīgi	dusmīga	dusmīgas
accusative (akuzatīvs)	dusmīgu	dusmīgus	dusmīgu	dusmīgas
genitive (ģenitīvs)	dusmīga	dusmīgu	dusmīgas	dusmīgu
dative (datīvs)	dusmīgam	dusmīgiem	dusmīgai	dusmīgām
instrumental (instrumentālis)	dusmīgu	dusmīgiem	dusmīgu	dusmīgām
locative (lokatīvs)	dusmīgā	dusmīgos	dusmīgā	dusmīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—