arenarius
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Alternative forms
[edit]Etymology
[edit]From arēna (“sand”) + -ārius.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /a.reːˈnaː.ri.us/, [äreːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /a.reˈna.ri.us/, [äreˈnäːrius]
Adjective
[edit]arēnārius (feminine arēnāria, neuter arēnārium); first/second-declension adjective
- Alternative form of harēnārius
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | arēnārius | arēnāria | arēnārium | arēnāriī | arēnāriae | arēnāria | |
| genitive | arēnāriī | arēnāriae | arēnāriī | arēnāriōrum | arēnāriārum | arēnāriōrum | |
| dative | arēnāriō | arēnāriae | arēnāriō | arēnāriīs | |||
| accusative | arēnārium | arēnāriam | arēnārium | arēnāriōs | arēnāriās | arēnāria | |
| ablative | arēnāriō | arēnāriā | arēnāriō | arēnāriīs | |||
| vocative | arēnārie | arēnāria | arēnārium | arēnāriī | arēnāriae | arēnāria | |
References
[edit]- “arenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- arenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- arenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.