delegatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: delegátus

Latin

[edit]

Etymology 1

[edit]

Perfect passive participle of dēlēgō.

Participle

[edit]

dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle

  1. delegated; sent on a commission
Declension
[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēlēgātus dēlēgāta dēlēgātum dēlēgātī dēlēgātae dēlēgāta
Genitive dēlēgātī dēlēgātae dēlēgātī dēlēgātōrum dēlēgātārum dēlēgātōrum
Dative dēlēgātō dēlēgātō dēlēgātīs
Accusative dēlēgātum dēlēgātam dēlēgātum dēlēgātōs dēlēgātās dēlēgāta
Ablative dēlēgātō dēlēgātā dēlēgātō dēlēgātīs
Vocative dēlēgāte dēlēgāta dēlēgātum dēlēgātī dēlēgātae dēlēgāta

Etymology 2

[edit]

From dēlēgō +‎ -tus.

Noun

[edit]

dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension

  1. assignment; delegation (financial, to a third party)
Declension
[edit]

Fourth-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative dēlēgātus dēlēgātūs
Genitive dēlēgātūs dēlēgātuum
Dative dēlēgātuī dēlēgātibus
Accusative dēlēgātum dēlēgātūs
Ablative dēlēgātū dēlēgātibus
Vocative dēlēgātus dēlēgātūs

References

[edit]