delegatus
Jump to navigation
Jump to search
See also: delegátus
Latin
[edit]Etymology 1
[edit]Perfect passive participle of dēlēgō.
Participle
[edit]dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle
- delegated; sent on a commission
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēlēgātus | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
Genitive | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgātī | dēlēgātōrum | dēlēgātārum | dēlēgātōrum | |
Dative | dēlēgātō | dēlēgātō | dēlēgātīs | ||||
Accusative | dēlēgātum | dēlēgātam | dēlēgātum | dēlēgātōs | dēlēgātās | dēlēgāta | |
Ablative | dēlēgātō | dēlēgātā | dēlēgātō | dēlēgātīs | |||
Vocative | dēlēgāte | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta |
Etymology 2
[edit]Noun
[edit]dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension
- assignment; delegation (financial, to a third party)
Declension
[edit]Fourth-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
Genitive | dēlēgātūs | dēlēgātuum |
Dative | dēlēgātuī | dēlēgātibus |
Accusative | dēlēgātum | dēlēgātūs |
Ablative | dēlēgātū | dēlēgātibus |
Vocative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
References
[edit]- delegatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)