armo

 Entradas similares:  armó, Armo

Español

armo
pronunciación (AFI)	[ˈaɾ.mo]
silabación	ar-mo
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	aɾ.mo

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de armar o de armarse.

Latín

armō
clásico (AFI)	[ˈar.moː]
rima	ar.mo

Etimología

de arma ("armas").

Verbo transitivo

presente activo armō, presente infinitivo armāre, perfecto activo armāvī, supino armātum.

1 Milicia

Armar.

2

Aparejar, equipar (una nave).

3

Fortificar (una ciudad).

4

Proporcionar, abastecer.

Conjugación

Flexión de armōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	armō	armās	armat	armāmus	armātis	armant
	imperfecto	armābam	armābās	armābat	armābāmus	armābātis	armābant
	futuro	armābō	armābis	armābit	armābimus	armābitis	armābunt
	perfecto	armāvī	armāvistī	armāvit	armāvimus	armāvistis	armāvērunt, armāvēre
	pluscuamperfecto	armāveram	armāverās	armāverat	armāverāmus	armāverātis	armāverant
	futuro perfecto	armāverō	armāveris	armāverit	armāverimus	armāveritis	armāverint
pasivo	presente	armor	armāris, armāre	armātur	armāmur	armāminī	armantur
	imperfecto	armābar	armābāris, armābāre	armābātur	armābāmur	armābāminī	armābantur
	futuro	armābor	armāberis, armābere	armābitur	armābimur	armābiminī	armābuntur
	perfecto	armātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	armātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	armātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	armem	armēs	armet	armēmus	armētis	arment
	imperfecto	armārem	armārēs	armāret	armārēmus	armārētis	armārent
	perfecto	armāverim	armāverīs	armāverit	armāverīmus	armāverītis	armāverint
	pluscuamperfecto	armāvissem	armāvissēs	armāvisset	armāvissēmus	armāvissētis	armāvissent
pasivo	presente	armer	armēris, armēre	armētur	armēmur	armēminī	armentur
	imperfecto	armārer	armārēris, armārēre	armārētur	armārēmur	armārēminī	armārentur
	perfecto	armātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	armātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	armā	armātō	armātō	armāre	armātor	armātor
	plural	armāte	armātōte	armantō	armāminī	—	armantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		armāre	armāvisse	armātūrus -a,-um esse	armārī	armātus -a,-um esse	armātum īrī
participios		armāns (armantis)	—	armātūrus -a,-um	—	armātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		armandum	armandī	armandō	armandus -a,-um	armātum	armātū