Eiropijs: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m r2.7.1) (robots pievieno: ka:ევროპიუმი |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| (24 starpversijas, ko saglabājuši 14 lietotāji, nav parādītas) | |||
11. rindiņa:
| atommasa = 151,964
| valences elektroni = [Xe]4f<sup>7</sup>6s<sup>2</sup>
| tabulas attēls = [[Attēls:Eu-TableImage.
| attēls = [[Attēls:Hochreines oxidfreies Europiummetall.JPG|190px]] [[Attēls:Europium on air oxidized.jpg|170px]]<br />Tīra eiropija paraugs [[argons|argona]] aizsargatmosfērā un gaisā oksidējusies eiropija plāksnīte
| oksidēšanas pakāpes = '''+3''', '''+2'''
19. rindiņa:
| viršanas temperatūra = 1802 K (1529 °C)
}}
'''Eiropijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Eu''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 63. [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|Periodiskajā tabulā]] tas atrodas [[lantanīdi|lantanīdu]] saimē. Eiropijs ir ķīmiski visaktīvākais [[retzemju elements]]. Eiropijs un [[amerīcijs]] ir vienīgie ķīmiskie elementi, kas nosaukti [[pasaules daļa|pasaules daļu]] vārdos.
Tāpat kā citi lantanīdi, arī eiropijs ir sudrabots [[smagais metāls (ķīmija)|smagais metāls]]. Eiropijam ir stipri mazāks [[blīvums]], [[kušanas temperatūra|kušanas]] un [[viršanas temperatūra]] nekā periodiskajā tabulā tam blakus esošajiem elementiem. Tas izskaidrojams ar eiropija [[elektronu konfigurācija|elektronu konfigurāciju]]. Par elementa atklājēju uzskata franču ķīmiķi [[Eižens-Anatols Demarsē|Eiženu-Anatolu Demarsē]] (''Eugène-Anatole Demarçay''). Viņš 1896. gadā postulēja, ka varētu būt tāds ķīmiskais elements, bet 1901. gadā to ieguva tīrā veidā.
Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā [[luminofors|luminoforu]] komponentu, piemēram, [[dienasgaismas lampa|dienasgaismas lampās]], [[plazmas displejs|plazmas displejos]] un [[kineskops|kineskopos]], kas agrāk tika plaši izmantoti [[televizors|televizoros]] un datoru [[monitors|monitoros]]. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no [[polimetāliskās rūdas|polimetāliskajām rūdām]]. Savienojumos eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs (tā [[oksidēšanas pakāpe]] ir +2 vai +3).
== Vēsture ==
1885. gadā angļu ķīmiķis [[Viljams Krukss]] (''William Crookes'') pirmais konstatēja eiropiju, lai gan tolaik viņš pats to neapzinājās. Viņš, pētot [[samārijs|samārija]]–[[itrijs|itrija]] maisījuma [[fluorescences spektroskopija|fluorescences spektru]], novēroja izteikti oranžas krāsas [[spektrālās līnijas]], kas nepiemita šīm vielām tīrā veidā. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt hipotētisks ķīmiskais elements, un pat nosauca to par S<sub>
Pirmais nozīmīgais eiropija tehniskais pielietojums bija [[itrija vanadāts|itrija vanadāta]] [[leģēšana]]. 1964. gadā to sāka izmantot krāsu [[televizors|televizoru]] kineskopos, lai nodrošinātu sarkano krāsu. Tā kā pieauga pieprasījums pēc tā, tad strauji attīstījās arī eiropija ieguve.
== Atrašanās dabā ==
{{nepilnīga nodaļa}}
Eiropijs ir reti sastopams ķīmiskais elements uz Zemes. [[Zemes garoza|Zemes garozā]] tā koncentrācija ir 2,1 daļiņa no miljona.
== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{ķīmija-aizmetnis}}
{{Periodiskā sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Lantanīdi]]
| |||