Eiropijs: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. jūnijs, plkst. 15.17 labot Treisijs (diskusija \| devums) Administratori 75 759 edits Nav labojuma kopsavilkuma ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2022. gada 5. aprīlis, plkst. 19.55 labot atcelt Meistars Joda (diskusija \| devums) Administratori 43 434 edits mNav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Vizuālā labošana)
(8 starpversijas, ko saglabājuši 6 lietotāji, nav parādītas)
11. rindiņa: \| atommasa = 151,964 \| valences elektroni = [Xe]4f<sup>7</sup>6s<sup>2</sup> \| tabulas attēls = [[Attēls:Eu-TableImage.~~png~~svg\|250px]] \| attēls = [[Attēls:Hochreines oxidfreies Europiummetall.JPG\|190px]]    [[Attēls:Europium on air oxidized.jpg\|170px]]<br />Tīra eiropija paraugs [[argons\|argona]] aizsargatmosfērā un gaisā oksidējusies eiropija plāksnīte \| oksidēšanas pakāpes = '''+3''', '''+2''' 20. rindiņa: }} '''Eiropijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols\|simbolu]] '''Eu''' un [[atomskaitlis\|atomskaitli]] 63. [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula\|Periodiskajā tabulā]] tas atrodas [[lantanīdi\|lantanīdu]] saimē. Eiropijs ir ķīmiski visaktīvākais [[retzemju elements]]. Eiropijs un [[amerīcijs]] ir ~~vienīgi~~vienīgie ķīmiskie elementi, kas nosaukti [[pasaules daļa\|pasaules daļu]] vārdos. Tāpat kā citi lantanīdi, arī eiropijs ir sudrabots [[smagais metāls (ķīmija)\|smagais metāls]]. Eiropijam ir stipri mazāks [[blīvums]], [[kušanas temperatūra\|kušanas]] un [[viršanas temperatūra]] nekā periodiskajā tabulā tam blakus esošajiem elementiem. Tas izskaidrojams ar eiropija [[elektronu konfigurācija\|elektronu konfigurāciju]]. Par elementa atklājēju uzskata franču ķīmiķi [[Eižens-Anatols Demarsē\|Eiženu-Anatolu Demarsē]] (''Eugène-Anatole Demarçay''). Viņš ~~to atklāja~~ 1896. gadā postulēja, ~~lai~~ka ~~gan~~varētu ~~jau~~būt ~~iepriekš~~tāds ~~[[Viljams~~ķīmiskais ~~Krukss]]~~elements, ~~(''William~~bet ~~Crookes'')~~1901. ungadā ~~[[Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns]] (''Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran'') bija novērojuši spektru, kas vēlāk~~to ~~izrādījās~~ieguva ~~eiropija~~tīrā ~~izraisīts~~veidā. Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā [[luminofors\|luminoforu]] komponentu, piemēram, [[dienasgaismas lampa\|dienasgaismas lampās]], [[plazmas displejs\|plazmas displejos]] un [[kineskops\|kineskopos]], kas agrāk tika plaši izmantoti [[televizors\|televizoros]] un datoru [[monitors\|monitoros]]. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no [[polimetāliskās rūdas\|polimetāliskajām rūdām]]. Savienojumos ~~eiropija~~eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs (tā [[oksidēšanas pakāpe]]~~s lielākoties~~ ir ~~divvērtīgas~~+2 vai ~~trīsvērtīgas~~+3). == Vēsture == 1885. gadā angļu ķīmiķis [[Viljams Krukss]] (''William Crookes'') pirmais konstatēja eiropiju, lai gan tolaik viņš pats to neapzinājās. Viņš, pētot [[samārijs\|samārija]]–[[itrijs\|itrija]] maisījuma [[fluorescences spektroskopija\|fluorescences spektru]], novēroja izteikti oranžas krāsas [[spektrālās līnijas]], kas nepiemita šīm vielām tīrā veidā. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt hipotētisks ķīmiskais elements, un pat nosauca to par S<sub>δでるた</sub>. Arī franču ķīmiķis [[Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns]] (''Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran'') 1892. gadā, pētot samārija spektru, atklāja trīs zilas spektrālās līnijas, kuras iepriekš nebija konstatētas. 1896. gadā cits franču ķīmiķis [[Eižens-Anatols Demarsē]] (''Eugène-Anatole Demarçay'') [[postulāts\|postulēja]], ka periodiskajā tabulā starp [[samārijs\|samāriju]] un [[gadolīnijs\|gadolīniju]] ir vēl viens ķīmiskais elements. 1900. gadā viņš saprata, ka tieši Kruksa un Boabodrāna atklātās spektrālās līnijas ir no jaunā elementa. 1901. gadā Demarsē pirmo reizi ieguva eiropiju tīrā veidā, [[frakcionēta kristalizācija\|frakcionēti kristalizējot]] samārija/eiropija–magnija–nitrātu dubultsāļus. Tieši viņš jaunatklāto elementu nosauca par eiropiju par godu [[Eiropa]]i. Pirmais nozīmīgais eiropija tehniskais pielietojums bija [[itrija vanadāts\|itrija vanadāta]] [[leģēšana]]. 1964. gadā to sāka izmantot krāsu [[televizors\|televizoru]] kineskopos, lai nodrošinātu sarkano krāsu. Tā kā pieauga pieprasījums pēc tā, tad strauji attīstījās arī eiropija ieguve. == Atrašanās dabā == {{nepilnīga nodaļa}} Eiropijs ir reti sastopams ķīmiskais elements uz Zemes. [[Zemes garoza\|Zemes garozā]] tā koncentrācija ir 2,1 daļiņa no miljona. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{~~commonscat~~sisterlinks-inline~~\|Europium\|eiropijs~~}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Lantanīdi]] ~~{{Link FA\|de}}~~ ~~{{Link GA\|en}}~~