Kukaiņi: Atšķirības starp versijām

| attēls =Plumpollen0060Apis mellifera - Prunus padus - Keila.jpg

| binomial=Insecta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small>

'''Kukaiņi''' (''Insecta'') ir [[Posmkāji|posmkāju tipa]] (''Arthropoda'') [[klase (bioloģija)|klase]] ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ir no 6 līdz 10 miljoniem kukaiņu sugu.<ref>{{citepublikācijas journalatsauce |author1=Novotny, Vojtech |author2=Basset, Yves |author3=Miller, Scott E. |author4=Weiblen, George D. |author5=Bremer, Birgitta |author6=Cizek, Lukas |author7=Drozd, Pavel |year=2002 |title=Low host specificity of herbivorous insects in a tropical forest |journal=[[Nature (journal)|Nature]] |pmid=11976681 |volume=416 |issue=6883 |pages=841–844 |doi=10.1038/416841a|bibcode = 2002Natur.416..841N }} {{en ikona}}</ref><ref name="number">{{citegrāmatas bookatsauce|author=Erwin, Terry L. |year=1997 |title=Biodiversity at its utmost: Tropical Forest Beetles |pages=27–40}} In: {{citegrāmatas bookatsauce |editor1=Reaka-Kudla, M. L. |editor2=Wilson, D. E. |editor3=Wilson, E. O. |title=Biodiversity II |publisher=Joseph Henry Press, Washington, D.C.}} {{en ikona}}</ref> Pazīstamākie ir [[tauriņi]], [[vaboles]], [[mušas]], [[skudru dzimta|skudras]] un [[bites]]. Kukaiņi izplatīti visā pasaulē un ir sastopami visdažādākajos [[biotops|biotopos]]. Zinātni, kas pēta kukaiņus, sauc par [[entomoloģija|entomoloģiju]]. Tie radušies laika periodā starp [[devons|devonu]] un [[karbons|karbonu]], pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.<ref>[https://www.aliens.lv/k-zinatne/5951-kukainu-klase Zinātne: Kukaiņu klase]</ref>

Visi kukaiņi pieder [[seškāji|seškāju apakštipam]] (''Hexapoda'') un tiem ir trīs pāri kāju. Alternatīvās (novecojušās) sistemātikās kukaiņu klase pieder [[traheāti|traheātu apakštipam]] (''Tracheata'').<ref name=":1"/> Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kukaiņu klases sinonīms ir '''kailžokleņi''' (''Ectognatha''), kas kādreiz tika uzskatīta par kukaiņu apakšklasi. Otra kādreizējā apakšklase  — [[segžokleņi]] (''Entognatha'') mūsdienās tiek sistematizēti kā kukaiņu māsas taksons  — segžokleņu klase.<ref name=gul/><ref> David A. Grimaldi & Michael S. Engel (2005). "Arthropods and the origin of insects". Evolution of the Insects. Cambridge University Press. pp. 93–11893—118. {{ISBN|978-0-521-82149-0}}.</ref><ref name=gul/>

Latvijā konstatētas apmēram 10 000—15 000 kukaiņu sugas, bet, iespējams, to ir daudz vairāk.<ref name=":1"/> Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi – — [[zvīņenes]], [[viendienītes]], [[spāres]], [[strautenes]], [[spīļastes]], [[prusaki]], [[taisnspārņi]], [[ķērpjutis]], [[dzīvniekutis]], [[tripši]], [[blaktis]], [[cikādes]], [[augutis]], [[vaboles]], [[tīklspārņi]], [[kamielīši]], [[dūneņes]], [[knābjgalvji]], [[makstenes]], [[tauriņi]], [[divspārņi]], [[blusas]] un [[plēvspārņi]].<ref name=":1"/> Latvijas teritorijā aizsargājamas ir apmēram 150 kukaiņu sugas.

[[FileAttēls:Insect anatomy diagram.svg|right|320px|thumb|

20. [[Malpīgimalpīgi vadi]]<br />

Kukaiņiem ir segmentēts ķermenis, kas sastāv no trīs daļām: [[galva]]s, [[kukaiņu krūtis|krūtīm]] un [[vēders|vēdera]].<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/10-klase/organismu-daudzveidiba-11055/re-f5449a5b-60ff-4e7a-8997-45c9e8ec4db5 Posmkāji]</ref> To balsta [[eksoskelets]], kas ir ciets ārējs apvalks un kas sastāv galvenokārt no [[hitīns|hitīna]]. Trīs [[kukaiņu kāja|kāju]] pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasti ir pa pārim spārnu, bet kukaiņiem var būt arī tikai viens pāris spārnu vai neviens. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieki. [[Elpošana]] notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa virsmu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, ir gāzu caurlaidīga virsma, un to izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Tie pārsvarā sastopami [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošajiem kukaiņiem to virsma ir gāzu necaurlaidīga, un tie var dzīvot arī sausos apstākļos. Šīs grupas kukaiņi ir izplatījušies pa visu [[Zeme (planēta)|zemeslodizeme]]slodi, piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem.

Galva  atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā izveidojusies, priekšējiem ķermeņa posmiem saaugot un saplūstot cietā galvas kapsulā. Tā satur lielāko daļu [[maņu orgāni|maņu orgānu]] (taustekļus, vienkāršās acis, saliktās acis un muti).

Galvas iekšienē ir smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]]). Galvas sānos ir divas lielas saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Starp saliktajām acīm galvas kapsulas virspusē var būt 1—3 sīkas [[omatīdija|vienkāršās acis]] jeb actiņas. Lielākoties kukaiņiem acis ir labi attīstītas, taču ir arī īpatņi ar vāji attīstītām acīm un pat bez tām. Starp saliktajām acīm atrodas viens pāris [[kukaiņu taustekļi|taustekļu]]. Pēc formas izšķir  sarveida, zāģveida, spalvveida, elkoņveida, ķemmveida un diegveida taustekļus. Uz tiem atrodas receptori, kas uztver kairinājumus.

Galvas apakšpusē vai priekšpusē ir [[kukaiņu mute|mute]]. Mutes orgāni atkarībā no kukaiņa dzīves veida ir specializēti un dažādi veidoti. Izšķir četrus galvenos mutes tipus: [[kukaiņu mute|grauzējtipa]], [[kukaiņu mute|sūcējtipa]], [[kukaiņu mute|dūrējsūcējtipa]] un [[kukaiņu mute|laizītājtipa]]. Grauzējtipa  orgāni piemēroti cietas barības sasmalcināšanai. Šāda mute ir [[vaboles|vabolēm]], [[spāres|spārēm]] un [[prusaki]]em. Sūcējtipa  orgāni izveidojušies kukaiņiem, kas pielāgojušies šķidras barības sūkšanai. Tie barību iesūc mutē ar snuķi, piemēram, [[tauriņi]]. Līdzīgi mutes orgāni ir arī dūrējsūcējtipa  kukaiņiem, kas sūc dzīvnieku [[asinis]] vai augu [[sula|sulu]]. Tikai atšķirībā no sūcējtipa  kukaiņiem tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu. Šāda mute ir [[odi]]em, [[blaktis|blaktīm]], [[laputis|laputīm]] un [[cikādes|cikādēm]]. Ceturtais mutes orgānu tips ir laizītājtipa. Kā jau nosaukums norāda, šie kukaiņi barības vielas uzlaiza. Raksturīgs [[mušas|mušām]].<ref name=":2">[{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |title=Referāti: Kukaiņu klase] |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140815195716/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |archivedate={{dat|2014|08|15||bez}} }}</ref><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/8-klase/posmkaji-12103/posmkaju-ipasibas-12149/re-4b0e3798-7703-4606-b028-918b4bb25892 Kukaiņu mutes orgāni]</ref>

==== Nipeļi o.OKrūtis ====

Krūtis (torakss) sastāv no 3 posmiem — priekškrūtīm (protoraksa), viduskrūtīm (mezotoraksa) un pakaļkrūtīm (metatoraksa, vislielākais no visiem posmiem). Katrā krūšu posmā izšķir muguras, vēdera un divas sānu daļas. Katrs posms iezīmēts ar starpposmu šuvi. Pie katra krūšu posma ir viens pāris [[kukaiņu kāja|kāju]], un vairākumam kukaiņu pie viduskrūtīm un pakaļkrūtīm pa vienam pārim [[kukaiņu spārni|spārnu]] (priekšspārni un pakaļspārni). Krūtīs atrodas arī cauruļveida asinsvads, kurā cirkulēplūst bezkrāsainasbezkrāsaina vai zaļgandzeltenaszaļgandzeltena [[hemolimfa|asinis]] jeb hemolimfa.

Kāja sastāv no [[kukaiņu kāja|gūžas]], viena vai diviem skriemeļiem, [[kukaiņu kāja|ciskas]], [[kukaiņu kāja|stilba]] un [[kukaiņu kāja|pēdas]]. Pēdai var būt līdz 5 posmiem. Pēdas pēdējā posmā parasti ir divi nagi, retāk viens vai neviens. Kāju posmi, tāpat kā mutes orgāni, atkarībā no to īpašajām funkcijām ir stipri modificēti. Izšķir vairākus kāju veidus: ejkājas, skrejkājas, lēcējkājas, racējkājas un airkājas. Ejkājas — paīsas, ar īsiem un platiem pēdas posmiem. Tādas, piemēram, ir [[lapgrauži]]em. Skrejkājas — slaidas, ar garām pēdām, piemēram, [[skrejvaboles|skrejvabolēm]], prusakiem. Lēcējkājas — labi attīstītas ar resnām ciskām un gariem stilbiem, piemēram, [[sienāži]]em. Racējkājas — īsas, platas ciskas un stilbi ar zobainu malu, piemēram, [[racējcirceņi]]em. Airkājas  jeb peldkājas  — stilbi un pēdas posmi paplatināti, pēdas ar bieziem, gariem sariem. Tādas kājas ir [[airvaboles|airvabolēm]]. Reizēm kukaiņu kājas ir pielāgotas īpaša uzdevuma veikšanai, piemēram, [[bites|bitēm]] pakaļkājas piemērotas ziedputekšņu ievākšanai un nešanai.

Katrs kukaiņa spārns sastāv no divām membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobums savienots ar ķermeņa dobumu, tajā atrodas [[nervi]] un trahejas. Spārnam izšķir  četras daļas: pamatni (daļa, kas pievienota krūtīm), priekšmalu (mala, kas lidojumā vērsta uz priekšu), pakaļmalu un galotni. Spārnu vēzienu skaits vienā sekundē dažādiem kukaiņiem var būt ļoti dažāds: no 5 vēzieniem tauriņiem līdz 600 vēzieniem odiem.<ref name=":2" />

Vēders  ir lielākā no visām ķermeņa daļām un parasti sastāv no 6 līdz 11 posmiem, kurus vienu no otra nodala membrāna. Dažiem kukaiņiem posmi ir saauguši kopā vai tie ir samazināti, piemēram, [[plēvspārņi]]em un [[divspārņi]]em ir tikai 4 vai 5 posmi. Pie vēdera daļas ekstremitāšu nav. Toties pie vēdera pēdējiem posmiem var būt dažādi piedēkļi, piemēram, dzelonis.<ref name=":2" /> Vēderā atrodas lielākā daļa no kukaiņa elpošanas sistēmas un gremošanas sistēmas, kā arī [[vairošanās orgāni]].<ref name=gul>Gullan, P.J.; Cranston, P.S. (2005). The Insects: An Outline of Entomology (3 ed.). Oxford: Blackwell Publishing. {{ISBN|1-4051-1113-5}}.</ref>

Kukaiņu ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula (epikutikula un prokutikula). Epikutikula ir plāns, vaskains, ūdensdrošs kukaiņa virsmas ārējais slānis, kurš nesatur hitīnu. Prokutikula ir eksoskeleta apakšējais slānis, kas galvenokārt sastāv no [[hitīns|hitīna]] un ir daudz biezāks par epikutikulu. Arī prokutikulai izšķir divus slāņus: ārējo slāni  — eksokutikulu un iekšējo slāni  — endokutikulu. Izturīgā un elastīgā endokutikula veidota no vairākām šķiedrveida hitīna kārtām un [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], kas savstarpēji vairākkārtīgi pārklājas, līdzīgi sviestmaizei. Toties eksokutikula ir neplastiska un cieta.<ref name=gul/> Daudziem kukaiņiem ar mīkstu ķermeni eksokutikulas slānis ir ļoti plāns, īpaši to [[kāpuri|kāpura]] stadijā. [[Kukaiņu spārni|Spārni]], ja tādi ir, piestiprināti ar muskuļiem pie eksoskeleta. Tie spēj daudzkārtīgi sarauties, atsaucoties tikai uz vienu [[nervi|nervu]] impulsu. Tādējādi spārnu vēzienu skaits [[sekunde|sekundē]] daudzkārtīgi pieaug.<ref name=gul/>

Kukaiņu [[nervu sistēma]] ir labi attīstīta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no [[ganglijs|smadzeņu ganglija]], [[ganglijs|zemrīkles ganglija]], [[ganglijs|krūšu ganglijiem]] un [[ganglijs|vēdera ganglijiem]]. Galvas kapsulu veido seši cieši savienoti segmenti. Katrs segments savienots vai nu ar gangliju pāri vai nervu šūnu kopu, kas atrodas ārpus smadzenēm. Pirmie trīs gangliju pāri ir savienoti un veido galvas smadzenes, bet otrie trīs pāri savienoti struktūrā, kas atrodas zem kukaiņa rīkles un kuru sauc par zemrīkles gangliju.<ref name=gul/> Katram krūšu posmam katrā sānā ir viens ganglijs, veidojot trīs pārus (katram posmam viens pāris). Šādi gangliju pāri ir arī vēdera daļā, bet tie ir tikai pirmajiem 8 vēdera posmiem. Daudzām kukaiņu sugām ir samazināts krūšu un vēdera gangliju skaits.<ref>Schneiderman, Howard A. (1960). "Discontinuous respiration in insects: role of the spiracles". The Biological Bulletin. 119 (3): 494–528494—528. JSTOR 1539265. doi:10.2307/1539265</ref> Piemēram, [[Eiropas sirsenis|Eiropas sirsenim]] (''Vespa crabro'') ir divi krūšu gangliju pāri un trīs vēdera gangliju pāri. Toties [[istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā.

[[Maņu orgāni]] kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi un sarežģīti. [[Oža]]s un [[tauste]]s orgāni galvenokārt atrodas uz [[taustekļi]]em, [[garša]]s orgāni — mutes tuvumā un uz mutes orgāniem. Timpanālie jeb [[dzirdeDzirde]]s orgāni atrodas uz spārniem vai priekškāju stilbiem. Dažiem kukaiņiem ir īpaši skaņrades (stridulācijas orgāni jeb [[skaņa|skaņu]] radoši) orgāni. [[Sienāži]]em un [[racējcirceņi]]em šie orgāni atrodas uz priekšspārniem, siseņiem  uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem.

Īpaši komplicēti ir [[redze]]s orgāni, galvenokārt saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm — [[omatīdija|omatīdijām]]. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Acis var būt dažāda lieluma. Lielākā daļa kukaiņu, izņemot dažas [[siltumnīcu sienāžu dzimta]]s (''Rhaphidophoridae'') sugas, spēj atšķirt gaismu no tumsas. Daudzas sugas spēj noteikt pat visniecīgākās kustības.<ref>Lloyd, James E.; Erin C. Gentry (2003). ''The Encyclopedia of Insects''. Academic Press. pp. 115—120</ref> Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Tie uztver galvenokārt [[zaļā krāsa|zaļgandzeltenos]] un [[zilā krāsa|zilos]] toņus. Atšķirībā no cilvēka, tie redz arī [[gaisma]]s spektra [[Ultravioletais starojums|ultravioleto]] un [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] daļu.

[[Gremošana]]s orgānu funkcijas veic trīsdaļīgs gremošanas trakts, kas stiepjas cauri visam ķermenim līdz anālajai atverei. Katrai trakta daļai (priekšējai, vidus un beigu daļai) ir atšķirīga funkcija.<ref name=gul/> Priekšējā daļa sastāv no mutes orgāna, barības vada un muskuļkuņģa. Vidusdaļa ir paplašināts zarnas posms, kurā notiek galvenā barības sagremošana, bet beigu daļa ir taisnā zarna un anālā atvere.<ref name=gul/> Kukaiņiem ir arī [[siekalas|siekalu]] dziedzeri, kas parasti atrodas krūtīs. Siekalu kanāls savieno dziedzeri ar siekalu kanāla atvērumu aiz rīkles apakšējās daļas (''hypopharynx''). Kustinot muti, kukainis samaisa siekalas ar barību. Šāda ar siekalām sajaukta barība nonāk mutē, kur uzsākas barības šķelšana.<ref>[{{Tīmekļa atsauce |url=https://projects.ncsu.edu/cals/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html |title=Digestive and Excretory Systems] |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160412043343/https://www.cals.ncsu.edu/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html }}</ref> Dažiem kukaiņiem, piemēram, [[mušas|mušām]] ir papildu gremošanas process  — mušas izspļauj siekalas uz barības, lai tā sāktu sadalīties, pirms tā nonāk mutē.<ref>Nation, James L. (2001). "Digestion". Insect Physiology and Biochemistry (1st ed.). CRC Press. {{ISBN|0-8493-1181-0}}.</ref>

Kukaiņu gremošanas sistēma, tāpat kā mutes orgāni, ir atkarīga no tā, ar ko kukainis barojas. Kukaiņiem, kas barojas ar cietu barību, norītā barība vispirms nonāk barības vadā, pēc tam muskuļkuņģī. Kuņģī atrodas hitīna zobiņi, kas kalpo barības saberšanai. Sasmalcinātā barība nonāk barības trakta vidējā daļā, kur tā tiek pilnīgi sagremota. Nesagremotās barības atliekas nonāk taisnajā zarnā un tiek izvadītas ārā.

Kukaiņiem, lai arī tie elpo gaisu, nav [[plaušas|plaušu]], un [[elpošana]]s orgānu funkcijas veic iekšēja kanālu (traheju) un dobumu sistēma, caur kuru [[skābeklis]] vienkārši izplatās un uzsūcas ķermenī vai arī skābeklis tiek aktīvi pa trahejām sūknēts tieši uz orgāniem, izmantojot muguras asinsvada pulsāciju.

Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm jeb stigmām (līdz 10 pāriem: 2 pāri krūtīs, 8 vēderā), kas savienotas ar trahejām. Dažiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņu kāpuriem ir žaunām līdzīgi orgāni, kas spēj uzņemt ūdenī esošo skābekli, bet citiem ūdens kukaiņiem jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu.<ref name=":3">[{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |title=Referāti: Kukaiņu klase 2] |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140305100008/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |archivedate={{dat|2014|03|05||bez}} }}</ref><ref>Richard W. Merritt; Kenneth W. Cummins; Martin B. Berg (editors) (2007). An Introduction to the Aquatic Insects of North America (4th ed.). Kendall Hunt Publishers. {{ISBN|978-0-7575-5049-2}}.</ref> Atkarībā no kukaiņu veida pastāv vairāki veidi, kā notiek gāzu (skābeklis  — ogļskābā gāze) apmaiņa ķermenī.<ref name=gul/> Tā var būt nepārtraukta  — skābeklis tiek uzņemts un [[ogļskābā gāze]] izvadīta nepārtrauktā ciklā. Tā var būt arī pārtraukta  — kukainis uzņem skābekli, kad ir aktīvs un izdala ogļskābo gāzi, kad ir miera stāvoklī.<ref>Chown, S.L.; S.W. Nicholson (2004). Insect Physiological Ecology. New York: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-851549-9}}.</ref> Difūzā gāzu apmaiņa ir vienkāršāks nepārtraukts gāzu apmaiņas veids, kas notiek, gāzēm vienkārši uzsūcoties ķermenī, nevis skābeklim ieplūstot ar iesūkšanas paņēmienu.

Kukaiņa [[mātīte]]s vairošanās orgāni sastāv no [[olnīcas|olnīcu]] pāra, papildinošiem olnīcu dziedzeriem, viena vai vairākiem sēklas uztvērējiem un olvadiem, kas savieno visus šos orgānus. Olnīcas sastāv no daudziem oliņu kanāliem, kas atkarībā no kukaiņa sugas variē izmēros un skaitā. Šo kanāliņu skaits un forma nosaka izdēto olu daudzumu. Mātītes ķermenis spēj ražot olas, uzņemt un uzglabāt [[sperma|spermu]] no vairākiem [[tēviņš|tēviņiem]] un dēt olas. Olnīcu dziedzeri ražo vielas, ar kuru palīdzību sperma tiek saglabāta, transportēta un izmantota apaugļošanas procesam, kā arī, lai ar tām aizsargātu olas. Piemēram, mātīte spēj saražot līmveidīgu vielu, kas ieskauj olas, vai arī veidot stingru olapvalku lielākam olu daudzumam. Sēklu uztvērēji ir kanāli vai kabatas, kuros var uzglabāt spermu laikā no sapārošanās līdz olu apaugļošanai.<ref name=resh>Resh, Vincent H.; Ring T. Carde (2009). Encyclopedia of Insects (2 ed.). U. S. A.: Academic Press. {{ISBN|0-12-374144-0}}.</ref>

[[Attēls:MatingGrasshopper.jpg|thumb|left|200px|Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, attēlā sienāžu pārošanās]]

[[Attēls:Hoverflies_mating_midair.jpg|thumb|left|200px|[[Simosyrphus grandicornis|Ziedmušu]] (''Simosyrphus grandicornis'') pārošanās gaisā, lidojuma laikā]]

[[Attēls:Orgyia_recens.jpg|thumb|left|200px|Daudziem kukaiņiem raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], attēlā [[Orgyia recens|mūķeņu]] (''Orgyia recens'') pāris, apakšā mātīte, augšā tēviņš]]

Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas [[ola]]s. Daudziem raksturīga arī [[partenoģenēze]] (vairošanās ar neapaugļotām olām), bet daži ir dzīvdzemdētāji. Turklāt vieni un tie paši kukaiņi spēj vairoties gan dzimumiski, gan ar partenoģenēzi. Kukaiņi attīstās ar pārvēršanos jeb [[Metamorfozepārvēršanās|metamorfozipārvēršanos]]. Mēdz būt attīstība ar pilnīgu pārvēršanos (attīstībā ir 4 stadijas — [[ola]], [[kāpurs]], [[kūniņa]] un [[imago|pieaudzis īpatnis]] jeb imago) un attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos (no oliņas izšķiļas kāpurs jeb [[kukaiņu nimfa|nimfa]], kas ārēji ir līdzīga pieaugušajam īpatnim, tikai ir par to daudz mazāka, arī spārni attīstās, nimfai lēnām pieaugot par [[imago]]). Nepilnīga pārvēršanās raksturīga zemāk organizētiem kukaiņiem, piemēram, [[taisnspārņi]]em, [[spāres|spārēm]], [[blaktis|blaktīm]].<ref name=":1">[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ Latvijas Daba: Kukaiņi (Insecta)]</ref>

Kukaiņiem var būt dažādas īpašības: [[polimorfisms|polimorfisms]], [[dzimumu dimorfisms]], [[haploīdija]], [[paedomorfoze]], [[peramorfoze]], kā arī ļoti retos gadījumos [[Hermafrodīts|hermafrodītisms]].<ref name=gul/> Piemēram, haploīdija raksturīga [[bites|bitēm]] un [[lapsenes|lapsenēm]]. Šiem kukaiņiem pēcnācēju dzimumu nosaka hromosomu skaits šūnā.<ref>Hughes, William O. H.; Oldroyd, Benjamin P.; Beekman, Madeleine; Ratnieks, Francis L. W. (2008). "Ancestral Monogamy Shows Kin Selection Is Key to the Evolution of Eusociality". Science. American Association for the Advancement of Science. 320 (5880): 1213–12161213—1216. Bibcode:2008Sci...320.1213H. PMID 18511689. doi:10.1126/science.1156108</ref> Polimorfisms izpaužas kukaiņiem, kuriem var būt dažādas morfas vai formas, piemēram, [[garspārnu sienāzis|garspārnu sienāzim]] (''Amblycorypha oblongifolia'') ir četras dažādas morfas  — zaļa, rozā un dzeltena vai rudi brūna. Dažas kukaiņu sugas [[Fenotips|fenotipu]], kas parasti ir novērojams tikai jauniem, nenobriedušiem kukaiņiem, saglabā arī pieaugot. To sauc par paedomorfozi. Peramorfozē notiek pretējais process, pieaugot kukaiņi iegūst jaunas, atšķirīgas īpašības. Daudziem kukaiņiem raksturīgs dzimumu dimorfisms  — mātītei un tēviņam ir atšķirīgas ārējās pazīmes.

Tomēr [[Mušu infrakārta|mušu]] sekcijas ''[[Schizophora]]'' kukaiņiem serozā daļa neattīstās. Tādēļ tie olas dēj mitrās vietas, piemēram, trūdošos audos.<ref name=jacob>Jacobs, C.G.; Rezende, G.L.; Lamers, G.E.; van der Zee, M. (2013). "The extraembryonic serosa protects the insect egg against desiccation". Proceedings of the Royal Society – — Biological series. 280 (1764): 20131082. PMID 23782888. doi:10.1098/rspb.2013.1082</ref> Dažām kukaiņu sugām, piemēram, [[Argentīnas prusaks|Argentīnas prusakam]] (''Blaptica dubia'') embrija attīstība olā noris mātes organismā. Līdzko olas ir izdētas, kāpuri ir gatavi izšķilties.<ref name=insec/> Toties [[vaboļprusaki]] (''Diploptera'') ir dzīvdzemdētāji, un embrija attīstība olā, kā arī kāpura izšķilšanās no tās noris mātes organismā.<ref name=gul/> Ir arī kukaiņu sugas, piemēram, [[parazītlapsenes]], kurām piemīt poliembrionalitāti  — viena apaugļota ola attīstās daudzos atsevišķos embrijos.<ref name=gul/>

Visiem kukaiņiem bioloģiskā attīstība noris ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Tai ir divi veidi: pilnā pārvēršanās un nepilnā pārvēršanās.

[[HolometabolismsPilnā pārvēršanās]] jeb pilnā pārvēršanās ir kukaiņa attīstība ar četrām stadijām  — [[ola]]s, [[kāpurs|kāpura]], [[kūniņa]]s un pieauguša īpatņa jeb [[imago]] stadija. Mātīte izdēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kas ārēji atgādina tārpus. Kāpurs barojas un aug, līdz kļūst par [[kūniņa|kūniņu]]. Šo stadiju raksturo ierobežots kustīgums vai arī kūniņa kļūst par noslēgtu, nekustīgu kokonu. Kopumā kūniņai var būt trīs tipi: atklāta kūniņa, segta kūniņa un slēpta kūniņa.

Kūniņas stadijas laikā ar kāpuru notiek ievērojamas izmaiņas. Iznākot no kūniņas, tas ir kļuvis par pieaugušu īpatni. Vieni no pazīstamākajiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi|pilnas pārvērtības kukaiņiem]]em ir [[tauriņi]], lai gan šāds attīstības veids ir raksturīgs daudziem kukaiņiem.<ref name=gul/>

[[HemimetabolismsNepilnā pārvēršanās]] jeb nepilnā pārvēršanās ir kukaiņa attīstības veids ar trīs stadijām  — olas, kāpura un pieauguša īpatņa stadija. Šajā attīstības veidā nav kūniņas stadijas. Atšķirībā no pilnas pārvērtības kukaiņa tārpveidīgā kāpura [[nepilnas pārvērtības kukaiņi|nepilnas pārvērtības kukaiņa]] kāpurs ārēji līdzinās pieaugušam īpatnim. Tikai tas ir ļoti maziņš, kā arī tam nav spārnu. To sauc par [[kukaiņu nimfa|nimfu]] ([[spāres|spāru]] kāpuru par [[najāda|najādu]]).

Daudziem kukaiņiem ir ļoti jutīgi un īpaši specializēti maņu orgāni. Daži kukaiņi, piemēram, bites, var redzēt [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]], bet [[kodes|kožu]] tēviņš ar taustekļiem spēj uztvert mātīšu izdalītos [[feromoni|feromonus]] pat vairāku kilometru attālumā.<ref>[http://crazydaz.com/insects.pdf Insects], Alien Life Forms. p. 4. Retrieved 17 May 2009.</ref>

Pastāv samērā izteikta redzes  — kairinājumu uztveršanas jutīguma (gan ķīmiskā, gan mehāniskā) savstarpējās attiecības tendence: lielākajai daļai kukaiņu ar labi attīstītu redzi ir samazināti taustekļi, ar kuriem uztver kairinājumus, un otrādi. Skaņas uztveršanas mehānisms dažādiem kukaiņiem var būt atšķirīgs, bet kopumā kukaiņi, kuri spēj radīt skaņu, to spēj arī uztvert. Turklāt kukaiņi dzird skaņu tikai noteiktā [[frekvence|frekvencē]], kurā paši spēj to radīt. Dažas plēsīgās un parazītkukaiņu sugas atpazīst arī savu upuru vai pārnēsātājorganismu radītās skaņas.<ref name=gul/> Savukārt kukaiņiem, kas sūc [[asinis]], ir īpaši maņu orgāni, kas uztver [[infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]].

Komunikācijas nolūkos daļa kukaiņu spēj radīt skaņas un tās dzirdēt. Daži kukaiņi, piemēram, [[tomātu pūcīte]]s (''Helicoverpa zea'') un [[Sfingu dzimta|sfingi]] (''Sphingidae'') spēj dzirdēt [[ultraskaņa|ultraskaņu]] un aktīvi rīkoties, kad tie sajūt, ka ir pievērsuši [[sikspārņi|sikspārņu]] uzmanību.<ref>Kay, Robert E. (1969). "Acoustic signalling and its possible relationship to assembling and navigation in the moth, Heliothis zea". Journal of Insect Physiology. 15 (6): 989–1001989—1001. doi:10.1016/0022-1910(69)90139-5</ref> Dažas kožu sugas rada ultraskaņas klikšķus, ar kuriem tās brīdina sikspārņus par to, ka tās viņiem ir negaršīgas. Līdzīgi tiek izmantota krāsa, lai brīdinātu dienas plēsējus, kuru galvenā maņa ir redze, par īpatņa negaršīgumu. Ir arī dažas "garšīgās kožu" sugas, kas iemācījušās atdarināt "negaršīgo" kožu" radītās skaņas, tādējādi cenšoties sevi pasargāt no sikspārņu uzbrukuma.<ref>Barber, J. R.; W. E. Conner (2007). "Acoustic mimicry in a predator—prey interaction". ''Proc. Nat. Acad. Sci.'' '''104'''</ref>

Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[vaboles]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[dievlūdzēji]] un [[Tīklspārņu kārta|tīklspārņi]], izmantojot ķermeņa kustības, spēj radīt ļoti zemas skaņas. Ar ļoti smalku struktūru palīdzību, kas atrodas uz īpatņa [[muskuļi]]em un locītavām, normāla skaļuma skaņa, kukainim kustoties, tiek daudzkārtīgi pastiprināta. Šīs skaņas tiek izmantotas, lai kontaktētos vai brīdinātu. Lielākajai daļai dzirdēt spējīgo kukaiņu ir [[timpānveida orgāns|timpānveida orgāni]], ar kuriem tie uztver skaņas, kas izplatās pa gaisu. Dažas sugas no [[blakšu kārta]]s, piemēram, [[Airētājblakšu dzimta|airētājblaktis]], izmantojot skaņu, spēj sazināties zem ūdens.<ref>Theiss, Joachim (1982). "Generation and radiation of sound by stridulating water insects as exemplified by the corixids". Behavioral Ecology and Sociobiology. 10 (3): 225–235225—235. doi:10.1007/BF00299689</ref>

Lielākā daļa kukaiņu sajūt virsmas [[vibrācija|vibrāciju]], un tieši virsmas vibrāciju signāli tiek visbiežāk izmantoti savstarpējai komunikācijai.<ref>Bennet-Clark, H. C. (1998). "Size and scale effects as constraints in insect sound communication". ''Phil. Trans. R. Soc. Lond. B'' '''353''' (1367): 407—419. </ref> Kukaiņi parasti nespēj efektīvi radīt zemas frekvences skaņas, toties augsto frekvenču skaņas izzūd blīvi skanošā apkārtējā vidē. Tādēļ šādās vidēs dzīvojoši kukaiņi saziņai izmanto virsmu vibrāciju. Arī šie signāli tiek radīti visdažādākajos veidos.

Vispazīstamākie sabiedriskie kukaiņi ir [[termīti]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[bites]] un [[lapsenes]]. Tie dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Dažu sugu īpatņa loma kolonijā var būt ļoti kompleksa (šauri noteikta un vienlaicīgi cieši saistīta ar kopējo uzdevumu), turklāt īpatņi var būt [[ģenētika|ģenētiski]] līdzīgi, tādēļ šādas kolonijas mēdz uzskatīt par [[superorganisms|superorganismiem]]. Pastāv viedoklis, ka dažādās[[medus bites| medus bišu]] sugas ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kas attīstījuši abstraktu simbolu komunikācijas sistēmu. Noteikta uzvedība un kustības tiek izmantotas, lai nodotu specifisku informāciju par notiekošo apkārtējā vidē. Šajā komunikācijas sistēmā (sauktā arī par dejas valodu) bites dejas leņķis norāda relatīvo virzienu pret sauli, bet dejas garums lidojuma ilgumu.<ref name=gul/>

Tikai kolonijās dzīvojošiem kukaiņiem piemīt patiesas spējas orientēties telpā un atgriezties mājās. Pēc vairāku kilometru lidojuma veikšanas tie spēj atgriezties uz nelielu (vien pāris mm platu) caurumu, blakus tūkstošiem citu identisku caurumu. Šis fenomens  — [[filopatrija]]  — kukaiņiem, kas pārziemo, dod spēju atcerēties kādu konkrētu vietu arī pēc gada.<ref name=salt>Salt, R. W. (1961). "Principles of Insect Cold-Hardiness". Annual Review of Entomology. Lethbirdge, Alberta, Canada. 6: 55–7455—74. doi:10.1146/annurev.en.06.010161.000415</ref> Dažas kukaiņu sugas, lai pārziemotu, sezonāli veic garas distances no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru, piemēram, [[Ziemeļamerikas monarhs]] (''Danaus plexippus'').<ref name=gul/>

Par kaitēkļiem tiek uzskatīti tie kukaiņi, kas parazitē uz cilvēkiem un dzīvniekiem ([[Dzīvniekutis|utis]], [[blusas]]), pārnesā [[slimība]]s ([[odi]], [[mušas]]), bojā būvniecības konstrukcijas ([[termīti]]), iznīcina [[labība|labību]] ([[siseņi]]). [[Entomoloģija|Entomologi]] bieži ir iesaistīti dažādu veidu kaitēkļu kontrolē, vācot datus pētniecības uzņēmumiem, kas izstrādā jaunus insekticīdus. Mūsdienās pieaug tendence attīstīties bioloģiskajām kaitēkļu apkarošanas vai biokontroles metodēm. Biokontrole izmanto vienu organismu, lai samazinātu populācijas blīvumu citiem organismiem  (kaitēkļiem).<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2610108/ Biological control and sustainable food production]</ref><ref>Davidson, E. (2006). Big Fleas Have Little Fleas: How Discoveries of Invertebrate Diseases Are Advancing Modern Science. Tucson, Ariz.: University of Arizona Press. {{ISBN|0-8165-2544-7}}.</ref> 

Neskatoties uz milzīgajām pūlēm un finansēm, kas tiek patērētas insekticīdu ražošanai, nākotnē tas var atspēlēties negatīvā veidā. Ja [[inde]]s lieto pavirši, tās var iznīcināt jebkuru organismu, kukaiņu dabiskos ienaidniekus ieskaitot, piemēram, [[putni|putnus]], [[peles]] un citus [[kukaiņēdāji|kukaiņēdājus]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1519860/ Developmental effects of endocrine-disrupting chemicals in wildlife and humans]</ref><ref>Nakamaru, M; Iwasab, Y; Nakanishic, J (October 2003). "Extinction risk to bird populations caused by DDT exposure". Chemosphere. 53 (4): 377–387377—387. PMID 12946395. doi:10.1016/S0045-6535(03)00010-9</ref>

[[Attēls:Scarab_Cartouche_of_Thutmosis_III_from_Karnak.JPG|thumb|left|180px|Skarabeja attēls [[Tutmoss III|Tutmosa III]] templī (Karnakas tempļu komplekss)]]

Ļoti daudzi kukaiņi ir derīgi un nepieciešami gan videi, gan cilvēkiem. Piemēram, [[lapsenes]], [[bites]], [[tauriņi]] un, [[skudru dzimta|skudras]] un daudzi citi kaukaiņi apputeksnē [[zieds|ziedus]]. Turklāt kukaiņi būtiski palielina augu spēju apputeksnēties krusteniski (pārnēsājot ziedputekšņus no viena zieda uz otru), nodrošinot veselīgu kultūraugu attīstību. Skudras ne tikai apputeksnē ziedus, tās arī izplata augu [[sēkla]]s, tādējādi vairojot vides daudzveidību. Kukaiņi cilvēku arī apgādā ar vērtīgiem produktiem, piemēram, [[medus|medu]], [[Bišu vasks|vasku]], [[zīds|zīdu]].

Trešdaļa pasaules cilvēku uzturā lieto kukaiņus.<ref name=UN/> Dažās kultūrās atsevišķi kukaiņi tiek uzskatīti par īpašām delikatesēm, piemēram, ceptas [[cikādes]] [[Taizeme|Taizemē]]. Tomēr lielākajā daļā pasaules kukaiņus neēd. Neskatoties uz to, daudzos pārtikas produktos, jo īpaši graudos, kukaiņu klātbūtne ir nejauša, jo nav iespējams pilnībā novērst kaitēkļu esamību produktos.

Tā kā kukaiņu ir ļoti daudz un pasaulē kopumā ir pārtikas trūkums, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s pārtikas un lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka nākotnē kukaiņu ēšana visā pasaulē varētu kļūt par normālu ikdienas sastāvdaļu. Kukaiņiem ir augsts [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un [[tauki|tauku]] saturs.<ref name=UN>[{{Tīmekļa atsauce |url=http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ |title=UN: Insects Are ‘Food Of The Future’] |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130910061538/http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ }}</ref>