Kukaiņi: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 83.99.186.24, atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot (Iezīmes: Atcelšana) |
mNav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Manuāli atgriezts Edgars tools [3.0]) |
||
(9 starpversijas, ko saglabājuši 8 lietotāji, nav parādītas) | |||
20. rindiņa:
}}
'''Kukaiņi''' (''Insecta'') ir [[Posmkāji|posmkāju tipa]] (''Arthropoda'') [[klase (bioloģija)|klase]] ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ir no 6 līdz 10 miljoniem kukaiņu sugu.<ref>{{
Tie galvenokārt ir [[sauszeme]]s dzīvnieki, kas elpo ar [[Traheja|trahejām]] vai salīdzinoši neliela daļa caur ķermeņa virsmu. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei [[ūdens|ūdenī]], tomēr tikai dažu grupu [[kāpuri]] spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo [[skābeklis|skābekli]]. Kukaiņi ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kuru vairākums spēj lidot.<ref name=gul/> Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, [[Blusas|blusām]] un [[Dzīvniekutis|utīm]], parazitārā dzīves veida dēļ [[kukaiņu spārni|spārni]] ir izzuduši.
28. rindiņa:
== Sistemātikas izmaiņas ==
[[Attēls:Calopteryx virgo male.jpg|thumb|200px|left|[[Strauta zilspāre]] (''Calopteryx virgo'') ir viena no divām Latvijā sastopamajām [[zilspāres|zilspārēm]]]]
Visi kukaiņi pieder [[seškāji|seškāju apakštipam]] (''Hexapoda'') un tiem ir trīs pāri kāju. Alternatīvās (novecojušās) sistemātikās kukaiņu klase pieder [[traheāti|traheātu apakštipam]] (''Tracheata'').<ref name=":1"/> Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kukaiņu klases sinonīms ir '''kailžokleņi''' (''Ectognatha''), kas kādreiz tika uzskatīta par kukaiņu apakšklasi. Otra kādreizējā apakšklase
== Latvijā ==
Latvijā konstatētas apmēram 10 000—15 000 kukaiņu sugas, bet, iespējams, to ir daudz vairāk.<ref name=":1"/> Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi
== Morfoloģija un fizioloģija ==
56. rindiņa:
18. olvads<br />
19. nervu horda (vēdera gangliji)<br />
20. [[
21. pēdas mezgls<br />
22. nagi<br />
70. rindiņa:
32. [[kukaiņu mute|mute]]</div>]]
Kukaiņiem ir segmentēts ķermenis, kas sastāv no trīs daļām: [[galva]]s, [[kukaiņu krūtis|krūtīm]] un [[vēders|vēdera]].<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/10-klase/organismu-daudzveidiba-11055/re-f5449a5b-60ff-4e7a-8997-45c9e8ec4db5 Posmkāji]</ref> To balsta [[eksoskelets]], kas ir ciets ārējs apvalks un kas sastāv galvenokārt no [[hitīns|hitīna]]. Trīs [[kukaiņu kāja|kāju]] pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasti ir pa pārim spārnu, bet kukaiņiem var būt arī tikai viens pāris spārnu vai neviens. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieki. [[Elpošana]] notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa virsmu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, ir gāzu caurlaidīga virsma, un to izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Tie pārsvarā sastopami [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošajiem kukaiņiem to virsma ir gāzu necaurlaidīga, un tie var dzīvot arī sausos apstākļos. Šīs grupas kukaiņi ir izplatījušies pa visu [[
=== Segmentācija ===
==== Galva ====
Galva
Galvas iekšienē ir smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]]). Galvas sānos ir divas lielas saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Starp saliktajām acīm galvas kapsulas virspusē var būt 1—3 sīkas [[omatīdija|vienkāršās acis]] jeb actiņas. Lielākoties kukaiņiem acis ir labi attīstītas, taču ir arī īpatņi ar vāji attīstītām acīm un pat bez tām. Starp saliktajām acīm atrodas viens pāris [[kukaiņu taustekļi|taustekļu]]. Pēc formas izšķir
Galvas apakšpusē vai priekšpusē ir [[kukaiņu mute|mute]]. Mutes orgāni atkarībā no kukaiņa dzīves veida ir specializēti un dažādi veidoti. Izšķir četrus galvenos mutes tipus: [[kukaiņu mute|grauzējtipa]], [[kukaiņu mute|sūcējtipa]], [[kukaiņu mute|dūrējsūcējtipa]] un [[kukaiņu mute|laizītājtipa]]. Grauzējtipa
==== Krūtis ====
[[Attēls:ARS Blattella asahinai.jpg|thumb|200px|left|Prusaks var noskriet 30 cm vienā sekundē, attēlā [[Āzijas prusaks]] (''Blattella asahinai'')]]
[[Attēls:Chrysomela populi 01.jpg|thumb|200px|left|Lapgraužiem kājas ir īsas ar platiem, īsiem pēdu posmiem, attēlā [[lielais apšu lapgrauzis]] (''Chrysomela populi'')]]
Krūtis (torakss) sastāv no 3 posmiem — priekškrūtīm (protoraksa), viduskrūtīm (mezotoraksa) un pakaļkrūtīm (metatoraksa, vislielākais no visiem posmiem). Katrā krūšu posmā izšķir muguras, vēdera un divas sānu daļas. Katrs posms iezīmēts ar starpposmu šuvi. Pie katra krūšu posma ir viens pāris [[kukaiņu kāja|kāju]], un vairākumam kukaiņu pie viduskrūtīm un pakaļkrūtīm pa vienam pārim [[kukaiņu spārni|spārnu]] (priekšspārni un pakaļspārni). Krūtīs atrodas arī cauruļveida asinsvads, kurā
Kāja sastāv no [[kukaiņu kāja|gūžas]], viena vai diviem skriemeļiem, [[kukaiņu kāja|ciskas]], [[kukaiņu kāja|stilba]] un [[kukaiņu kāja|pēdas]]. Pēdai var būt līdz 5 posmiem. Pēdas pēdējā posmā parasti ir divi nagi, retāk viens vai neviens. Kāju posmi, tāpat kā mutes orgāni, atkarībā no to īpašajām funkcijām ir stipri modificēti. Izšķir vairākus kāju veidus: ejkājas, skrejkājas, lēcējkājas, racējkājas un airkājas. Ejkājas — paīsas, ar īsiem un platiem pēdas posmiem. Tādas, piemēram, ir [[lapgrauži]]em. Skrejkājas — slaidas, ar garām pēdām, piemēram, [[skrejvaboles|skrejvabolēm]], prusakiem. Lēcējkājas — labi attīstītas ar resnām ciskām un gariem stilbiem, piemēram, [[sienāži]]em. Racējkājas — īsas, platas ciskas un stilbi ar zobainu malu, piemēram, [[racējcirceņi]]em. Airkājas
Katrs kukaiņa spārns sastāv no divām membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobums savienots ar ķermeņa dobumu, tajā atrodas [[nervi]] un trahejas. Spārnam izšķir
==== Vēders ====
Vēders
=== Eksoskelets ===
[[Attēls:CDC-Gathany-Aedes-albopictus-1.jpg|thumb|220px|Kukaiņa ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula, attēlā [[Āzijas tīģerods]] (''Aedes albopictus'')]]
Kukaiņu ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula (epikutikula un prokutikula). Epikutikula ir plāns, vaskains, ūdensdrošs kukaiņa virsmas ārējais slānis, kurš nesatur hitīnu. Prokutikula ir eksoskeleta apakšējais slānis, kas galvenokārt sastāv no [[hitīns|hitīna]] un ir daudz biezāks par epikutikulu. Arī prokutikulai izšķir divus slāņus: ārējo slāni
Uz kutikulas virsmas var būt sīki matiņi, sariņi, zvīņas, u. c. veidojumi, kuriem var būt ļoti dažādas funkcijas. Kutikulā atrodas [[pigments|pigmenti]], kas parasti nosaka kukaiņa [[krāsa|krāsu]].<ref name=":2" />
Line 101 ⟶ 102:
[[Attēls:Common housefly 01.jpg|thumb|220px|[[Istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā]]
[[Attēls:Romalea microptera.jpg|thumb|220px|Sienāžiem stridulācijas orgāni atrodas uz priekšspārniem, attēlā [[neveiklais sienāzis]] (''Romalea microptera'')]]
==== Nervu sistēma ====
Kukaiņu [[nervu sistēma]] ir labi attīstīta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no [[ganglijs|smadzeņu ganglija]], [[ganglijs|zemrīkles ganglija]], [[ganglijs|krūšu ganglijiem]] un [[ganglijs|vēdera ganglijiem]]. Galvas kapsulu veido seši cieši savienoti segmenti. Katrs segments savienots vai nu ar gangliju pāri vai nervu šūnu kopu, kas atrodas ārpus smadzenēm. Pirmie trīs gangliju pāri ir savienoti un veido galvas smadzenes, bet otrie trīs pāri savienoti struktūrā, kas atrodas zem kukaiņa rīkles un kuru sauc par zemrīkles gangliju.<ref name=gul/> Katram krūšu posmam katrā sānā ir viens ganglijs, veidojot trīs pārus (katram posmam viens pāris). Šādi gangliju pāri ir arī vēdera daļā, bet tie ir tikai pirmajiem 8 vēdera posmiem. Daudzām kukaiņu sugām ir samazināts krūšu un vēdera gangliju skaits.<ref>Schneiderman, Howard A. (1960). "Discontinuous respiration in insects: role of the spiracles". The Biological Bulletin. 119 (3):
==== Maņu orgāni ====
[[Maņu orgāni]] kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi un sarežģīti. [[Oža]]s un [[tauste]]s orgāni galvenokārt atrodas uz [[taustekļi]]em, [[garša]]s orgāni — mutes tuvumā un uz mutes orgāniem.
Īpaši komplicēti ir [[redze]]s orgāni, galvenokārt saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm — [[omatīdija|omatīdijām]]. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Acis var būt dažāda lieluma. Lielākā daļa kukaiņu, izņemot dažas [[siltumnīcu sienāžu dzimta]]s (''Rhaphidophoridae'') sugas, spēj atšķirt gaismu no tumsas. Daudzas sugas spēj noteikt pat visniecīgākās kustības.<ref>Lloyd, James E.; Erin C. Gentry (2003). ''The Encyclopedia of Insects''. Academic Press. pp. 115—120</ref> Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Tie uztver galvenokārt [[zaļā krāsa|zaļgandzeltenos]] un [[zilā krāsa|zilos]] toņus. Atšķirībā no cilvēka, tie redz arī [[gaisma]]s spektra [[Ultravioletais starojums|ultravioleto]] un [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] daļu.
Omatīdijas virsma ir sešstūraina lēca, zem kuras ir otra koniska lēca. Gaismai ieejot omatīdijā, tā ar lēcām tiek sakoncentrēta centrālajā struktūrā, kur apgrieztais attēls attīstās gaismu jutīgās [[šūna|šūnās]]. Pigmentu šūnas neļauj iekļūt gaismai no citām omatīdijām. Redzes nerva šķiedras nodod katras omatīdijas informāciju smadzenēm, kur tā tiek pārveidota vienā kopējā attēlā, kas atspoguļo ārpasauli.<ref name=":2" />
==== Gremošana ====
[[Gremošana]]s orgānu funkcijas veic trīsdaļīgs gremošanas trakts, kas stiepjas cauri visam ķermenim līdz anālajai atverei. Katrai trakta daļai (priekšējai, vidus un beigu daļai) ir atšķirīga funkcija.<ref name=gul/> Priekšējā daļa sastāv no mutes orgāna, barības vada un muskuļkuņģa. Vidusdaļa ir paplašināts zarnas posms, kurā notiek galvenā barības sagremošana, bet beigu daļa ir taisnā zarna un anālā atvere.<ref name=gul/> Kukaiņiem ir arī [[siekalas|siekalu]] dziedzeri, kas parasti atrodas krūtīs. Siekalu kanāls savieno dziedzeri ar siekalu kanāla atvērumu aiz rīkles apakšējās daļas (''hypopharynx''). Kustinot muti, kukainis samaisa siekalas ar barību. Šāda ar siekalām sajaukta barība nonāk mutē, kur uzsākas barības šķelšana.<ref>
Kukaiņu gremošanas sistēma, tāpat kā mutes orgāni, ir atkarīga no tā, ar ko kukainis barojas. Kukaiņiem, kas barojas ar cietu barību, norītā barība vispirms nonāk barības vadā, pēc tam muskuļkuņģī. Kuņģī atrodas hitīna zobiņi, kas kalpo barības saberšanai. Sasmalcinātā barība nonāk barības trakta vidējā daļā, kur tā tiek pilnīgi sagremota. Nesagremotās barības atliekas nonāk taisnajā zarnā un tiek izvadītas ārā.
Daudzi kukaiņi ir augēdāji ([[fitofāgi]]) vai dzīvnieku izcelsmes barības ēdāji ([[zoofāgi]]). Taču ir arī kukaiņi [[visēdāji]], kas izmanto gan [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību. Zoofāgus var iedalīt plēsīgajos kukaiņos, asinssūcējos, un parazītos. Pie pirmajiem pieder, piemēram, [[spāres]] un [[skrejvaboles]], pie otrajiem [[dūrējutis]] un [[dunduri]], savukārt pie trešajiem [[kāpurmušas]] un [[jātnieciņi]].<ref name=":2" />
Line 121 ⟶ 123:
[[Attēls:Culex sp larvae.png|thumb|220px|Lai arī [[odi|odu]] kāpuri dzīvo ūdenī, tie elpo atmosfēras skābekli]]
[[Attēls:Wetapunga.jpg|thumb|220px|[[Litlbarjeras ueta]] (''Deinacrida heteracantha'') ir lielākais kukainis pasaulē<ref>[http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-2068547/Weta-insect-Heaviest-world-weighs-3-times-mouse.html Meet the world's heaviest insect, which weighs three times more than a mouse... and eats carrots]</ref>]]
Kukaiņiem, lai arī tie elpo gaisu, nav [[plaušas|plaušu]], un [[elpošana]]s orgānu funkcijas veic iekšēja kanālu (traheju) un dobumu sistēma, caur kuru [[skābeklis]] vienkārši izplatās un uzsūcas ķermenī vai arī skābeklis tiek aktīvi pa trahejām sūknēts tieši uz orgāniem, izmantojot muguras asinsvada pulsāciju.
Tā kā skābeklis tiek novadīts uz orgāniem tiešā veidā, asinsrites sistēma netiek izmantota kā skābekļa nesējs un ir ievērojami samazināta. Asinsrites sistēmai nav [[artērijas|artēriju]] un [[vēnas|vēnu]], un tā sastāv tikai no viena caurumota muguras kanāla (asinsvada), kas peristaltistiski pulsē. Kanāls vēdera daļā atbilstoši posmiem sadalās kambaros, kuru sienās atrodas vārstuļi — ostijas. Šī kanāla daļa izpilda [[kukaiņa sirds]] funkcijas. Otrs kanāla gals atgādina [[aorta|aortu]] (galvas virzienā). Caur ostijām [[hemolimfa]] no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.<ref name=":3" /><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/asinsrite-7792/re-8980a9b5-53b5-4a29-ad89-d7b51cf0966c Asinsrites sistēmas evolūcija]</ref>
Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm
Elpošanas sistēma ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņa lielumu. Jo kukainis ir lielāks, jo šāda vienkārša elpošanas sistēma kļūst arvien mazāk efektīva. Tieši tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Jo gaisā ir lielāks skābekļa daudzums, jo kukaiņi var izaugt lielāki.<ref>"What Keeps Bugs from Being Bigger?". Argonne National Laboratory. 8 August 2007. Retrieved 15 July 2013.</ref>
==== Vairošanās orgāni ====
Kukaiņa [[mātīte]]s vairošanās orgāni sastāv no [[olnīcas|olnīcu]] pāra, papildinošiem olnīcu dziedzeriem, viena vai vairākiem sēklas uztvērējiem un olvadiem, kas savieno visus šos orgānus. Olnīcas sastāv no daudziem oliņu kanāliem, kas atkarībā no kukaiņa sugas variē izmēros un skaitā. Šo kanāliņu skaits un forma nosaka izdēto olu daudzumu. Mātītes ķermenis spēj ražot olas, uzņemt un uzglabāt [[sperma|spermu]] no vairākiem [[tēviņš|tēviņiem]] un dēt olas. Olnīcu dziedzeri ražo vielas, ar kuru palīdzību sperma tiek saglabāta, transportēta un izmantota apaugļošanas procesam, kā arī, lai ar tām aizsargātu olas. Piemēram, mātīte spēj saražot līmveidīgu vielu, kas ieskauj olas, vai arī veidot stingru olapvalku lielākam olu daudzumam. Sēklu uztvērēji ir kanāli vai kabatas, kuros var uzglabāt spermu laikā no sapārošanās līdz olu apaugļošanai.<ref name=resh>Resh, Vincent H.; Ring T. Carde (2009). Encyclopedia of Insects (2 ed.). U. S. A.: Academic Press. {{ISBN|0-12-374144-0}}.</ref>
Tēviņu vairošanās orgāni ir [[Sēklinieks|sēklinieki]], spermas vadi, spermas pūslītis un kopulācijas aparāts. Lielākajai daļai tēviņu ir pāris sēklinieku, kas atrodas ķermeņa dobumā starp trahejām un ķermeņa taukiem.<ref name=resh/>
== Vairošanās ==
[[Attēls:MatingGrasshopper.jpg|thumb
[[Attēls:Hoverflies_mating_midair.jpg|thumb
[[Attēls:Orgyia_recens.jpg|thumb
Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas [[ola]]s. Daudziem raksturīga arī [[partenoģenēze]] (vairošanās ar neapaugļotām olām), bet daži ir dzīvdzemdētāji. Turklāt vieni un tie paši kukaiņi spēj vairoties gan dzimumiski, gan ar partenoģenēzi. Kukaiņi attīstās ar
Kukaiņiem var būt dažādas īpašības: [[
Kopumā kukaiņi ir pielāgojušies dzīvei visdažādākos apstākļos, arī aukstumā un sausumā. Daži [[mērenā josla|mērenās joslas]] kukaiņi spēj saglabāt aktivitāti arī ziemā, bet citi migrē uz vietām ar labvēlīgāku klimatu vai pārziemo, guļot [[ziemas miegs|ziemas miegu]].<ref>Debbie Hadley. "Where do insects go in winter?" About.com. Retrieved 19 April 2012.</ref> Arī to olas, kūniņas un kāpuri spēj izdzīvot šādos apstākļos.<ref>[http://www.units.miamioh.edu/cryolab/publications/documents/Lee89_BioSci.pdf Insect Cold-Hardiness: To Freeze or Not to Freeze]</ref> Kukaiņiem gada laikā var būt viena, divas vai arī vairākas jaunās paaudzes.
Line 147 ⟶ 149:
Vairums kukaiņu izšķiļas no olām, kurās notiek apaugļošanās un embrija attīstība. To ieskauj apvalks, kas veidots no mātes audiem.<ref name=insec>"Insect physiology" McGraw-Hill Encyclopedia of Science and Technology, Ch. 9, p. 233, 2007</ref> Lielākajai daļai kukaiņu olas ir sausuma izturīgas, jo zem ārējā apvalka no embrija audiem attīstās divas papildu membrānas (amnija membrāna un serozā membrāna). Serozā membrāna rada kutikulu, kas bagāta ar hitīnu, tādējādi pasargājot [[embrijs|embriju]] no olas izžūšanas.<ref name=jacob/>
Tomēr [[Mušu infrakārta|mušu]] sekcijas ''[[Schizophora]]'' kukaiņiem serozā daļa neattīstās. Tādēļ tie olas dēj mitrās vietas, piemēram, trūdošos audos.<ref name=jacob>Jacobs, C.G.; Rezende, G.L.; Lamers, G.E.; van der Zee, M. (2013). "The extraembryonic serosa protects the insect egg against desiccation". Proceedings of the Royal Society
=== Pārvēršanās ===
Visiem kukaiņiem bioloģiskā attīstība noris ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Tai ir divi veidi:
==== Pilnā pārvēršanās ====
[[
Kūniņas stadijas laikā ar kāpuru notiek ievērojamas izmaiņas. Iznākot no kūniņas, tas ir kļuvis par pieaugušu īpatni. Vieni no pazīstamākajiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi
==== Nepilnā pārvēršanās ====
[[
Nimfai augot, pārmaiņas notiek pakāpeniski. Līdzīgi kā pieaugušajam īpatnim, nimfai ir eksoskelets. Tā kā eksoskelets neaug un nestiepjas nimfai līdzi, tā to nomet, kad tas kļuvis par šauru un mazu.<ref>Ruppert, E. E., Fox, R. S., and Barnes, R. D. (2004). ''Invertebrate Zoology'' (7 ed.). Brooks / Cole. pp. 523—524.</ref> Nomešanas process sākas, kad kukaiņa [[epiderma]] izdala jaunu epikutikulu vecā eksoskeleta iekšpusē. Kad jaunā epikutikula ir izveidojusies, epiderma izdala enzīmu maisījumu, kas noārda endokutikulu, tādējādi veco kutikulu atdalot no ķermeņa. Pēc tam nimfa uzbriest, uzņemot lielu daudzumu ūdens vai gaisa, un vecā kutikula pārplīst vietā, kur tā ir visplānākā.<ref name=gul/> Pēc katras eksoskeleta nomaiņas nimfa kļūst arvien lielāka un līdzīgāka pieaugušam īpatnim.
Line 164 ⟶ 166:
== Maņas un komunikācija ==
Daudziem kukaiņiem ir ļoti jutīgi un īpaši specializēti maņu orgāni. Daži kukaiņi, piemēram, bites, var redzēt [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]], bet [[kodes|kožu]] tēviņš ar taustekļiem spēj uztvert mātīšu izdalītos [[feromoni|feromonus]] pat vairāku kilometru attālumā.<ref>[http://crazydaz.com/insects.pdf Insects], Alien Life Forms. p. 4. Retrieved 17 May 2009.</ref>
Pastāv samērā izteikta redzes
=== Bioluminiscentā spīdēšana ===
Line 173 ⟶ 175:
=== Skaņas un dzirde ===
{{Listen | filename=Grasshoppers.ogg |title=Sienāža sisināšana|format=[[Ogg]]|right}}
Komunikācijas nolūkos daļa kukaiņu spēj radīt skaņas un tās dzirdēt. Daži kukaiņi, piemēram, [[tomātu pūcīte]]s (''Helicoverpa zea'') un [[Sfingu dzimta|sfingi]] (''Sphingidae'') spēj dzirdēt [[ultraskaņa|ultraskaņu]] un aktīvi rīkoties, kad tie sajūt, ka ir pievērsuši [[sikspārņi|sikspārņu]] uzmanību.<ref>Kay, Robert E. (1969). "Acoustic signalling and its possible relationship to assembling and navigation in the moth, Heliothis zea". Journal of Insect Physiology. 15 (6):
Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[vaboles]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[dievlūdzēji]] un [[Tīklspārņu kārta|tīklspārņi]], izmantojot ķermeņa kustības, spēj radīt ļoti zemas skaņas. Ar ļoti smalku struktūru palīdzību, kas atrodas uz īpatņa [[muskuļi]]em un locītavām, normāla skaļuma skaņa, kukainim kustoties, tiek daudzkārtīgi pastiprināta. Šīs skaņas tiek izmantotas, lai kontaktētos vai brīdinātu. Lielākajai daļai dzirdēt spējīgo kukaiņu ir [[timpānveida orgāns|timpānveida orgāni]], ar kuriem tie uztver skaņas, kas izplatās pa gaisu. Dažas sugas no [[blakšu kārta]]s, piemēram, [[Airētājblakšu dzimta|airētājblaktis]], izmantojot skaņu, spēj sazināties zem ūdens.<ref>Theiss, Joachim (1982). "Generation and radiation of sound by stridulating water insects as exemplified by the corixids". Behavioral Ecology and Sociobiology. 10 (3):
Lielākā daļa kukaiņu sajūt virsmas [[vibrācija|vibrāciju]], un tieši virsmas vibrāciju signāli tiek visbiežāk izmantoti savstarpējai komunikācijai.<ref>Bennet-Clark, H. C. (1998). "Size and scale effects as constraints in insect sound communication". ''Phil. Trans. R. Soc. Lond. B'' '''353''' (1367): 407—419.
== Kukaiņu sociālā uzvedība ==
Line 187 ⟶ 189:
[[Attēls:GluehwuermchenImWald.jpg|thumb|200px|[[Spīdvaboles]] lidojumā naktī]]
Vispazīstamākie sabiedriskie kukaiņi ir [[termīti]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[bites]] un [[lapsenes]]. Tie dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Dažu sugu īpatņa loma kolonijā var būt ļoti kompleksa (šauri noteikta un vienlaicīgi cieši saistīta ar kopējo uzdevumu), turklāt īpatņi var būt [[ģenētika|ģenētiski]] līdzīgi, tādēļ šādas kolonijas mēdz uzskatīt par [[superorganisms|superorganismiem]]. Pastāv viedoklis, ka dažādās[[medus bites|
Tikai kolonijās dzīvojošiem kukaiņiem piemīt patiesas spējas orientēties telpā un atgriezties mājās. Pēc vairāku kilometru lidojuma veikšanas tie spēj atgriezties uz nelielu (vien pāris mm platu) caurumu, blakus tūkstošiem citu identisku caurumu. Šis fenomens
=== Rūpes par mazuļiem ===
Line 240 ⟶ 242:
=== Kā kaitēkļi ===
Par kaitēkļiem tiek uzskatīti tie kukaiņi, kas parazitē uz cilvēkiem un dzīvniekiem ([[Dzīvniekutis|utis]], [[blusas]]), pārnesā [[slimība]]s ([[odi]], [[mušas]]), bojā būvniecības konstrukcijas ([[termīti]]), iznīcina [[labība|labību]] ([[siseņi]]). [[Entomoloģija|Entomologi]] bieži ir iesaistīti dažādu veidu kaitēkļu kontrolē, vācot datus pētniecības uzņēmumiem, kas izstrādā jaunus insekticīdus. Mūsdienās pieaug tendence attīstīties bioloģiskajām kaitēkļu apkarošanas vai biokontroles metodēm. Biokontrole izmanto vienu organismu, lai samazinātu populācijas blīvumu citiem organismiem
Neskatoties uz milzīgajām pūlēm un finansēm, kas tiek patērētas insekticīdu ražošanai, nākotnē tas var atspēlēties negatīvā veidā. Ja [[inde]]s lieto pavirši, tās var iznīcināt jebkuru organismu, kukaiņu dabiskos ienaidniekus ieskaitot, piemēram, [[putni|putnus]], [[peles]] un citus [[kukaiņēdāji|kukaiņēdājus]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1519860/ Developmental effects of endocrine-disrupting chemicals in wildlife and humans]</ref><ref>Nakamaru, M; Iwasab, Y; Nakanishic, J (October 2003). "Extinction risk to bird populations caused by DDT exposure". Chemosphere. 53 (4):
=== Labvēlīga ietekme ===
[[Attēls:Scarab_Cartouche_of_Thutmosis_III_from_Karnak.JPG|thumb
Ļoti daudzi kukaiņi ir derīgi un nepieciešami gan videi, gan cilvēkiem. Piemēram, [[lapsenes]], [[bites]], [[tauriņi]], [[skudru dzimta|skudras]] un daudzi citi kaukaiņi apputeksnē [[zieds|ziedus]]. Turklāt kukaiņi būtiski palielina augu spēju apputeksnēties krusteniski (pārnēsājot ziedputekšņus no viena zieda uz otru), nodrošinot veselīgu kultūraugu attīstību. Skudras ne tikai apputeksnē ziedus, tās arī izplata augu [[sēkla]]s, tādējādi vairojot vides daudzveidību. Kukaiņi cilvēku arī apgādā ar vērtīgiem produktiem, piemēram, [[medus|medu]], [[Bišu vasks|vasku]], [[zīds|zīdu]].
=== Uzturā ===
Trešdaļa pasaules cilvēku uzturā lieto kukaiņus.<ref name=UN/> Dažās kultūrās atsevišķi kukaiņi tiek uzskatīti par īpašām delikatesēm, piemēram, ceptas [[cikādes]] [[Taizeme|Taizemē]]. Tomēr lielākajā daļā pasaules kukaiņus neēd. Neskatoties uz to, daudzos pārtikas produktos, jo īpaši graudos, kukaiņu klātbūtne ir nejauša, jo nav iespējams pilnībā novērst kaitēkļu esamību produktos.
Tā kā kukaiņu ir ļoti daudz un pasaulē kopumā ir pārtikas trūkums, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s pārtikas un lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka nākotnē kukaiņu ēšana visā pasaulē varētu kļūt par normālu ikdienas sastāvdaļu. Kukaiņiem ir augsts [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un [[tauki|tauku]] saturs.<ref name=UN>
=== Kultūrā ===
Line 260 ⟶ 262:
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ Kukaiņi Latvijā]
* [https://web.archive.org/web/20120402164614/http://www.liis.lv/kukaini/klasif.htm Kā kukaiņus atšķirt]
|