(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Londona: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija

Londona: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Atcēlu 85.254.178.46 (diskusija) izdarīto izmaiņu 2625540
Bai-Bot (diskusija | devums)
m sīkumi, replaced: Britānija (Romas province) → Britānija (Romas impērijas province) using AWB
(36 starpversijas, ko saglabājuši 20 lietotāji, nav parādītas)
21. rindiņa:
| map_caption =
| mapsize =
| pushpin_map = UKApvienotā Karaliste#Anglija
| pushpin_label_position = left
| latd = 51 | latm = 30 | lats = 29 | latNS = N
57. rindiņa:
| elevation_m = 24
| population_footnotes =
| population_total = 81731948973194
| population_as_of = {{dat|2012|7|1|SK|bez}}
| population_rank =
66. rindiņa:
| population_density =
| population_density_rank =
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[BST]]
73. rindiņa:
| footnotes =
}}
'''Londona''' ({{val|en|London}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsēta pie [[Temza]]s upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Lielbritānijā un trešā lielākā pilsēta [[Eiropa|Eiropā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spottedbylocals.com/blog/top-10-largest-cities-in-europe/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130216083056/http://www.spottedbylocals.com/blog/top-10-largest-cities-in-europe/# |archivedate={{dat|2013|02|16||bez}} }}</ref> aiz [[Maskava]]s un [[Stambula]]s. Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē.<ref name="citymayors.com">http://www.citymayors.com/economics/expensive_cities2.html</ref>
 
Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.lse.ac.uk/newsAndMedia/news/archives/2008/culturecapital.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118132607/http://www2.lse.ac.uk/newsAndMedia/news/archives/2008/culturecapital.aspx |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē (mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu (mērot pēc pasažieru skaita).<ref>http://centreforaviation.com/analysis/beijing-to-overtake-london-as-worlds-largest-aviation-hub-massive-new-airport-planned-58776</ref> 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasaras [[Olimpiskās spēles]]. Londonā saražo 1720% no [[Apvienotā karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[IKP]].<ref>{{facttīmekļa atsauce|url=http://www.cityoflondon.gov.uk/NR/rdonlyres/2CAE66FB-2DD5-41A5-B916-8FFC37276059/0/BC_RS_lpuk_0511_FR.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20060525075622/http://www.cityoflondon.gov.uk/NR/rdonlyres/2CAE66FB-2DD5-41A5-B916-8FFC37276059/0/BC_RS_lpuk_0511_FR.pdf |dead-url=yes |archive-date=25 May 2006 |title=London's place in the UK economy, 2005–06 |publisher=City of London |accessdate=11 March 2008 }}</ref>
 
== Vēsture ==
Londonu ir dibinājuši [[Senā Roma|romieši]] ap 43. gadu, kad imperators [[Klaudijs]] iebruka [[Lielbritānija (sala)|Britānijas salā]]. Pilsētas romiešu nosaukums bija ''Londinium'', un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas]] provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija [[Kolčestera]]). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji.
Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota [[anglosakši|anglosakšu]] karaļa [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija — [[Vinčestera]]), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.
 
Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija [[anglosakši]], kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - [[Vinčestera]]), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu.
 
Drīz pēc tam, kad [[Viljams Iekarotājs]] pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā [[Vots Tailers|Vota Tailera]] sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.
 
[[Tjudori|Tjudoru]] laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar [[Levante|Levanti]] un [[Krievija|Krieviju]]. [[Reformācija]] Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa [[katolisms|katoļu]] baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija [[klosteris|klosteri]], [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās [[Viljams Šekspīrs]]. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.
 
1642. gadā, sākoties [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karam]], Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika [[Londonas Lielais ugunsgrēks]], kurš nopostīja 60% no pilsētas.{{fact}} Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota [[Kristofers Rens|Kristofera Rena]] vadībā, un šis arhitekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.
 
1642. gadā, sākoties [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karam]], Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika [[Londonas Lielais ugunsgrēks]], kurš nopostīja 60% no pilsētas.{{fact}}<ref>https://www.gutenberg.org/cache/epub/4167/pg4167.html</ref> Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota [[Kristofers Rens|Kristofera Rena]] vadībā, un šis arhitekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.
17. gadsimta beigās Londona kļūstkļuva par pasaules finanšu centru, nodibinoties ''Bank[[Anglijas of England''bankai]], ''Lloyd'Loida [[apdrošināšana]]s of London''tirgum un ''British East[[Britu IndiaAustrumindijas Company''kompānija]]i.
 
Londonai kļūstot par [[Britu impērija]]s centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt,. 19. gadsimta sākuma LondonaLondonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļūstkļuva par lielāko pilsētu pasaulē. [[Rūpniecības revolūcija]] vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais [[Londonas metro|metro]].
 
1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus{{fact}} (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja [[akmeņogles]], viena no pilsētas vizītkartēm bija ''Londonas migla'', īstenībā - [[smogs]].
 
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Londonu bombardēja [[Vācija|vācu]] aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.{{fact}}<ref>https://web.archive.org/web/20170430155359/http://www.nationalgeographic.com.au/history/bomb-damage-maps-reveal-londons-world-war-ii-devastation.aspx</ref> 1948. gadā Londonā notika [[1948. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles]].
 
No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki [[Īru republikāņu armija]]s kaujinieku [[terorisms|terorisma]] akti, bet [[Sprādzieni Londonā 2005. gada 7. jūlijā|2005. gada 7. jūlijā]] notika vairāki islāmistu terorakti [[Londonas metro]] un autobusā.
Line 104 ⟶ 102:
Londonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8&nbsp;°C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16&nbsp;°C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5&nbsp;°C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10&nbsp;°C līdz -13&nbsp;°C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23&nbsp;°C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1&nbsp;°C.
Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.
{{Laikapstākļu kaste
{{Weather box
|location = Londonas
|metric first = yes
Line 186 ⟶ 184:
|Dec sun = 52.0
|year sun = 1632.6
|source 1= <ref name="UK Met Office" >{{citetīmekļa webatsauce |url=http://www.metoffice.gov.uk/public/weather/climate/gcpsvf37b |title=London Heathrow Airport |publisher=Met Office |accessdate=17 September 2014 }}</ref>
|source 2= <ref name="Britain's highest recorded temperatures for each day of the year">{{citetīmekļa webatsauce |url=http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php |title=British Weather Extremes: Daily Maximum Temperatures |publisher=Torro |accessdate=17 September 2014 |archive-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150824032720/http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php }}</ref>
}}
 
Line 237 ⟶ 235:
 
== Iedzīvotāji ==
[[19. gsgadsimts|19.]] un [[20.gs gadsimts|20. gadsimtā]] pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspēja [[Ņujorka|Ņujorku]] pēc iedzīvotāju skaita. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona irbija visvairāk apdzīvotā pilsēta [[Eiropas savienība|Eiropas savienībā]] un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā, neskaitot [[Stambula|Stambulu]]. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000 [[imigrants|imigrantu]].
 
Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās, pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.<ref name="citymayors.com"/>
Line 409 ⟶ 407:
* [[Vestminsteras pils|Parlamenta ēka]] (ieskaitot [[Bigbens|Bigbenu]])
* [[Vestminsteras abatija]]
* [[BekingemasBakingemas pils]]
* [[Londonas Tauers|Tauers]]
* [[Tauera tilts]]
Line 421 ⟶ 419:
* [[Šerloks Holmss|Šerloka Holmsa]] muzejs
* [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs]]
* "[[Londonas acsAcs]]"
* [[Vinzoras pils]] (piepilsētā)
 
Line 429 ⟶ 427:
== Sports ==
=== Olimpiskās spēles ===
Londonā ir norisinājušās trīs Olimpiskās spēles- [[1908. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|1908]]., [[1948. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|1948]]. un [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|2012]]. gadā. [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskoolimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2005. gada vasarā]] Londona tika izvēlēta par [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskoolimpisko spēļu]] norises vietu, kļūstot par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes.
 
Kopumā [[2012. gada Olimpiskāsvasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (104 medaļas), [[Ķīna]] (88 medaļas) un [[Lielbritānija]] (65 medaļas).
 
=== Futbols ===
[[Attēls:Football clubs in London.jpg||300px|thumb|Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir [[Premjerlīga]]s futbola klubi, zilā -pārējie.]]
 
Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Premjerlīga|Premjerlīgā]] piedalās 5 futbola klubi no Londonas: [[Arsenal FC]], [[Chelsea]], [[Crystal Palace F.C.]], [[Tottenham Hotspur]] un [[West Ham United]]. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: [[Barnet F.C.|Barnet]], [[Brentford F.C.|Brentford]], [[Fulham F.C.|Fulham]], [[Leyton Orient]], [[Millwall F.C.]], [[Charlton Athletic]], un [[Queens Park Rangers]]. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē [[Anglija]]s augstākajās futbola divīzijās.
 
=== Teniss ===
Londonā notiek arī prestižais [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas tenisa čempionāts]], kas ir viens no četriem [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'']] turnīriem.
 
== Transports ==
[[Attēls:Routemaster.JPG|thumb|right|Londonas simbols - ''Routemaster'' autobuss]]
=== Metro ===
{{main|Londonas metro}}
Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā [[metro]] sistēma - tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 270 stacijas. Londonas metro sistēmā ir 11 līnijas, kuru kopgarums ir 402 [[kilometrs|kilometri]]. Šis ir, iespējams, vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.
 
=== Autobusi ===
Londonā ir aptuveni 700 [[autobuss|autobusu]] maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus{{fact}} pasažieru. SenākSavulaik par Londonas simbolu bija kļuvis ''Routemaster'' autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.
 
=== Aviosatiksme ===
LondonāLondonas irpasažieru 6un kravas plūsmu apkalpo 10 [[Londonas lidosta|lidostas]]s, no kurām lielākā ir [[Londonas Hītrovas Lidosta|Hītrovas lidosta]], kas ir arī lielākā lidosta [[Eiropa|Eiropā]]. VēlRegulārie Londonāreisi irtiek veikti arī no [[Londonas Getvikas Lidostalidosta|Getvikas lidostalidostas]], [[Londonas Stanstedas Lidostalidosta|Stanstedas lidostalidostas]], [[Londonas LutonasLūtonas Lidostalidosta|LutonasLūtonas lidostalidostas]], [[Londonas Pilsētas Lidostalidosta|PilsētasSitijas lidostas]], [[Lidas lidosta]]s un [[LondonasSautendas Biginhilaslidosta]]s. Lidosta|[[Biginhilas lidosta]], kuraun gan[[Oksfordas pagaidāmlidosta]] pasažierutiek pārvadājumusizmantotas neveicvispārējai aviācijai un treniņlidojumiem. Pilsētai tuvākā ir PilsētasSitijas Lidostalidosta, kurakas no pilsētas centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.
 
== Cilvēki ==
Line 461 ⟶ 459:
* [[Londonas Hītrovas Lidosta]]
* [[Londonas sastrēgumu maksa]]
* [[Sv.Svētā Pāvila katedrāle]]
* [[The Crystal Palace]]
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 
{{Eiropas galvaspilsētas}}
Line 478 ⟶ 480:
[[Kategorija:Anglijas reģioni]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]