(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Londona: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija
Vikipēdija

Londona: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Atcēlu 81.198.145.49 (diskusija) izdarīto izmaiņu 3284703
(Iezīmes: Atcelts)
Bai-Bot (diskusija | devums)
Boti
83 308 edits
m sīkumi, replaced: Britānija (Romas province) → Britānija (Romas impērijas province) using AWB
(18 starpversijas, ko saglabājuši 10 lietotāji, nav parādīta)
66. rindiņa:
| population_density =
| population_density_rank =
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[BST]]
78. rindiņa:
 
== Vēsture ==
Londonu ir dibinājuši [[Senā Roma|romieši]] ap 43. gadu, kad imperators [[Klaudijs]] iebruka [[Lielbritānija (sala)|Britānijas salā]]. Pilsētas romiešu nosaukums bija ''Londinium'', un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas]] provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija [[Kolčestera]]). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem.
Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota [[anglosakši|anglosakšu]] karaļa [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija -— [[Vinčestera]]), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.
 
Drīz pēc tam, kad [[Viljams Iekarotājs]] pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā [[Vots Tailers|Vota Tailera]] sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.
85. rindiņa:
[[Tjudori|Tjudoru]] laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru. [[Reformācija]] Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa [[katolisms|katoļu]] baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija [[klosteris|klosteri]], [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās [[Viljams Šekspīrs]]. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.
 
1642. gadā, sākoties [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karam]], Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika [[Londonas Lielais ugunsgrēks]], kurš nopostīja 60% no pilsētas.{{fact}}<ref>https://www.gutenberg.org/cache/epub/4167/pg4167.html</ref> Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota [[Kristofers Rens|Kristofera Rena]] vadībā.
17. gadsimta beigās Londona kļuva par pasaules finanšu centru, nodibinoties [[Anglijas bankai]], Loida [[apdrošināšana]]s tirgum un [[Britu Austrumindijas kompānija]]i.
 
Londonai kļūstot par [[Britu impērija]]s centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt. 19. gadsimta sākuma Londonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. [[Rūpniecības revolūcija]] vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais [[Londonas metro|metro]].
 
1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus{{fact}} (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja [[akmeņogles]], viena no pilsētas vizītkartēm bija ''Londonas migla'', īstenībā -— [[smogs]].
 
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Londonu bombardēja [[Vācija|vācu]] aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.{{fact}}<ref>https://web.archive.org/web/20170430155359/http://www.nationalgeographic.com.au/history/bomb-damage-maps-reveal-londons-world-war-ii-devastation.aspx</ref> 1948. gadā Londonā notika [[1948. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles]].
 
No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki [[Īru republikāņu armija]]s kaujinieku [[terorisms|terorisma]] akti, bet [[Sprādzieni Londonā 2005. gada 7. jūlijā|2005. gada 7. jūlijā]] notika vairāki islāmistu terorakti [[Londonas metro]] un autobusā.
102. rindiņa:
Londonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8&nbsp;°C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16&nbsp;°C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5&nbsp;°C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10&nbsp;°C līdz -13&nbsp;°C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23&nbsp;°C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1&nbsp;°C.
Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.
{{Laikapstākļu kaste
{{Weather box
|location = Londonas
|metric first = yes
185. rindiņa:
|year sun = 1632.6
|source 1= <ref name="UK Met Office" >{{tīmekļa atsauce |url=http://www.metoffice.gov.uk/public/weather/climate/gcpsvf37b |title=London Heathrow Airport |publisher=Met Office |accessdate=17 September 2014 }}</ref>
|source 2= <ref name="Britain's highest recorded temperatures for each day of the year">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php |title=British Weather Extremes: Daily Maximum Temperatures |publisher=Torro |accessdate=17 September 2014 |archive-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150824032720/http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php }}</ref>
}}
 
235. rindiņa:
 
== Iedzīvotāji ==
[[19. gsgadsimts|19.]] un [[20.gs gadsimts|20. gadsimtā]] pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspēja [[Ņujorka|Ņujorku]] pēc iedzīvotāju skaita. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona irbija visvairāk apdzīvotā pilsēta [[Eiropas savienība|Eiropas savienībā]] un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā, neskaitot [[Stambula|Stambulu]]. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000 [[imigrants|imigrantu]].
 
Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās, pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.<ref name="citymayors.com"/>
407. rindiņa:
* [[Vestminsteras pils|Parlamenta ēka]] (ieskaitot [[Bigbens|Bigbenu]])
* [[Vestminsteras abatija]]
* [[BekingemasBakingemas pils]]
* [[Londonas Tauers|Tauers]]
* [[Tauera tilts]]
419. rindiņa:
* [[Šerloks Holmss|Šerloka Holmsa]] muzejs
* [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs]]
* "[[Londonas acsAcs]]"
* [[Vinzoras pils]] (piepilsētā)
 
427. rindiņa:
== Sports ==
=== Olimpiskās spēles ===
Londonā ir norisinājušās trīs Olimpiskās spēles- [[1908. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|1908]]., [[1948. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|1948]]. un [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|2012]]. gadā. [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskoolimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2005. gada vasarā]] Londona tika izvēlēta par [[2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskāsolimpiskās spēles|2012. gada Vasarasvasaras Olimpiskoolimpisko spēļu]] norises vietu, kļūstot par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes.
 
Kopumā [[2012. gada Olimpiskāsvasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (104 medaļas), [[Ķīna]] (88 medaļas) un [[Lielbritānija]] (65 medaļas).
 
=== Futbols ===
[[Attēls:Football clubs in London.jpg|300px|thumb|Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir [[Premjerlīga]]s futbola klubi, zilā — pārējie.]]
 
Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Premjerlīga|Premjerlīgā]] piedalās 5 futbola klubi no Londonas: [[Arsenal FC]], [[Chelsea]], [[Crystal Palace F.C.]], [[Tottenham Hotspur]] un [[West Ham United]]. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: [[Barnet F.C.|Barnet]], [[Brentford F.C.|Brentford]], [[Fulham F.C.|Fulham]], [[Leyton Orient]], [[Millwall F.C.]], [[Charlton Athletic]], un [[Queens Park Rangers]]. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē [[Anglija]]s augstākajās futbola divīzijās.
449. rindiņa:
 
=== Aviosatiksme ===
Londonas pasažieru un kravas plūsmu apkalpo 10 [[Londonas lidosta|lidostas]], no kurām lielākā ir [[Londonas Hītrovas Lidosta|Hītrovas lidosta]], kas ir arī lielākā lidosta [[Eiropa|Eiropā]]. Regulārie reisi tiek veikti arī no [[Londonas Getvikas lidosta|Getvikas lidostas]], [[Londonas Stanstedas lidosta|Stanstedas lidostas]], [[Londonas Lūtonas lidosta|Lūtonas lidostas]], [[Londonas Pilsētas lidosta|Sitijas lidostas]], [[Lidas lidosta|Lidas lidostas]]s un [[Sautendas lidosta|Sautendas lidostas]]s. [[Biginhilas lidosta]] un [[Oksfordas lidosta]] tiek izmantotas vispārējai aviācijai un treniņlidojumiem. Pilsētai tuvākā ir Sitijas lidosta, kas no centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.
 
== Cilvēki ==
459. rindiņa:
* [[Londonas Hītrovas Lidosta]]
* [[Londonas sastrēgumu maksa]]
* [[Sv.Svētā Pāvila katedrāle]]
* [[The Crystal Palace]]
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 
{{Eiropas galvaspilsētas}}
Line 476 ⟶ 480:
[[Kategorija:Anglijas reģioni]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/wiki/Londona"