Putni: Atšķirības starp versijām

**** [[Vistu un zosuBaložveidīgo virskārta]] (''GalloanseraeColumbimorphae'')

***** kārta: {{TaksoSaite|GalliformesColumbiformes|VistveidīgieBaložveidīgie}}

***** kārta: {{TaksoSaite|AnseriformesMesitornithiformes|ZosveidīgieMadagaskaras dumbrvistiņveidīgie}}

Būtībā [[ola]] ir [[Olas dzeltenums|dzeltenums]], ko no ārpuses apņem dzeltenuma apvalks. Izdētai apaugļotai olai dzeltenuma uz augšu pavērstajā pusē atrodas dīgļa disks. Tas izskatās pēc gaiša plankuma un sastāv no šūnām, kas izveidojušās, daloties apaugļotās olas kodolam un [[citoplazma]]s aktīvajai daļai. Pie dzeltenuma apvalka piestiprinātas no bieza [[olbaltumi|olbaltuma]] veidotas saites — halazas, kurās dzeltenums ir kā pakarināts, tādēļ atrodas olas vidū. Dzeltenuma apakšējā daļa ir smagāka, tāpēc dīgļa disks allaž atrodas augšā. Dzeltenums sastāv no liela daudzuma dīgļa attīstībai nepieciešamu barības vielu un ūdens. Ap dzeltenumu novietoto biezo olbaltumvielu slāni norobežo zemčaulas apvalks, kas sastāv no diviem slāņiem. Olas strupajā galā tie attālinās viens no otra un veido gaisa kameru. Olbaltums pasargā īsto olu (dzeltenumu) no mehāniskiem bojājumiem, asiem satricinājumiem un ir galvenais topošā dīgļa ūdens avots. Olu no ārpuses apņem [[kaļķis|kaļķa]] apvalks — čaumala, kurā ir ļoti sīkas poras. Īpaši daudz poru ir olas strupajā galā. Caur porām notiek gāzumaiņa starp topošo dīgli un ārējo vidi. Kaļķa čaumalai ir aizsargnozīme. Dīgļa attīstības laikā tā daļēji tiek izmantota dīgļa skeleta veidošanai. Čaumalu no ārpuses sedz ļoti plāns virsčaumalas apvalks, kas pasargā olu no mikrobu iekļūšanas. Putnu olu forma, krāsa un lielums ir dažādi.

Nometnieki visu gadu dzīvo vienā un tai pašā vietā, sezonālus pārlidojumus tie neveic.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsfz.com/aputntxt.html|title=Latvijas putni - teksts|website=www.wsfz.com|access-date=2018-07-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180727165545/http://www.wsfz.com/aputntxt.html|archivedate=2018-07-27}}</ref> Tāds ir [[mājas zvirbulis]], kā arī [[kovārnis]] un [[mājas balodis]]. Klejotāji pēcligzdošanas periodā atstāj ligzdošanas teritoriju līdz pavasarim, attālinoties no tās desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem kilometru. Atšķirībā no gājputniem tiem nav noteiktu migrācijas ceļu un pastāvīgu ziemošanas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammadaba.lv/mammadaba-jaunumi/901-latvijas-mezos-un-plavas-ciemojas-putni-turisti|title=Mammadaba - Latvijas mežos un pļavās ciemojas putni-tūristi|website=www.mammadaba.lv|access-date=2018-07-23|language=lv-lv|archive-date=2021-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210609193444/https://www.mammadaba.lv/mammadaba-jaunumi/901-latvijas-mezos-un-plavas-ciemojas-putni-turisti|archivedate=2021-06-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210609193444/https://www.mammadaba.lv/mammadaba-jaunumi/901-latvijas-mezos-un-plavas-ciemojas-putni-turisti}}</ref> Pie klejotājiem pieder, piemēram, [[zīlītes]], [[dzilnīši]], [[raibie dzeņi|dzeņi]] un [[zeltgalvīši]].