(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Kukaiņi: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija

Kukaiņi: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
187. rindiņa:
[[Attēls:GluehwuermchenImWald.jpg|thumb|200px|[[Spīdvaboles]] lidojumā naktī]]
 
Vispazīstamākie sabiedriskie kukaiņi ir [[termīti]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[bites]] un [[lapsenes]]. Tie dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Dažu sugu īpatņa loma kolonijā var būt ļoti kompleksa (šauri noteikta un vienlaicīgi cieši saistīta ar kopējo uzdevumu), kā arīturklāt īpatņi var būt [[ģenētika|ģenētiski]] līdzīgi, tādēļ šādas kolonijas mēdz uzskatīt par [[superorganisms|superorganismiem]]. Pastāv viedoklis, ka dažādās[[medus bites| medus bišu]] sugas ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kas attīstījuši abstraktu simbolu komunikācijas sistēmu. Noteikta uzvedība un kustības tiek izmantotas, lai nodotu specifisku informāciju par notiekošo apkārtējā vidē. Šajā komunikācijas sistēmā (sauktā arī par dejas valodu) bites dejas leņķis norāda relatīvo virzienu pret sauli, bet dejas garums lidojuma ilgumu.<ref name=gul/>
 
Tikai kolonijās dzīvojošiem kukaiņiem piemīt patiesas spējas orientēties telpā un atgriezties mājās. Pēc vairāku kilometru lidojuma veikšanas tie spēj atgriezties uz nelielu (vien pāris mm platu) caurumu, blakus tūkstošiem citu identisku caurumu. Šis fenomens — [[filopatrija]] — kukaiņiem, kas pārziemo, dod spēju atcerēties kādu konkrētu vietu arī pēc gada.<ref name=salt>Salt, R. W. (1961). "Principles of Insect Cold-Hardiness". Annual Review of Entomology. Lethbirdge, Alberta, Canada. 6: 55–74. doi:10.1146/annurev.en.06.010161.000415</ref> Dažas kukaiņu sugas, lai pārziemotu, sezonāli veic garas distances no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru, piemēram, [[Ziemeļamerikas monarhs]] (''Danaus plexippus'').<ref name=gul/>