Kukaiņi: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 83.99.186.24, atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot (Iezīmes: Atcelšana) |
(Iezīmes: Atgriezts Vizuālā labošana) |
||
125. rindiņa:
Tā kā skābeklis tiek novadīts uz orgāniem tiešā veidā, asinsrites sistēma netiek izmantota kā skābekļa nesējs un ir ievērojami samazināta. Asinsrites sistēmai nav [[artērijas|artēriju]] un [[vēnas|vēnu]], un tā sastāv tikai no viena caurumota muguras kanāla (asinsvada), kas peristaltistiski pulsē. Kanāls vēdera daļā atbilstoši posmiem sadalās kambaros, kuru sienās atrodas vārstuļi — ostijas. Šī kanāla daļa izpilda [[kukaiņa sirds]] funkcijas. Otrs kanāla gals atgādina [[aorta|aortu]] (galvas virzienā). Caur ostijām [[hemolimfa]] no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.<ref name=":3" /><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/asinsrite-7792/re-8980a9b5-53b5-4a29-ad89-d7b51cf0966c Asinsrites sistēmas evolūcija]</ref>
Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm jeb stigmām (līdz 10 pāriem: 2 pāri krūtīs, 8 vēderā), kas
Elpošanas sistēma ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņa lielumu. Jo kukainis ir lielāks, jo šāda vienkārša elpošanas sistēma kļūst arvien mazāk efektīva. Tieši tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Jo gaisā ir lielāks skābekļa daudzums, jo kukaiņi var izaugt lielāki.<ref>"What Keeps Bugs from Being Bigger?". Argonne National Laboratory. 8 August 2007. Retrieved 15 July 2013.</ref>
|