(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Kukaiņi: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija

Kukaiņi: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 83.99.186.24, atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot
(Iezīmes: Atcelšana)
125. rindiņa:
Tā kā skābeklis tiek novadīts uz orgāniem tiešā veidā, asinsrites sistēma netiek izmantota kā skābekļa nesējs un ir ievērojami samazināta. Asinsrites sistēmai nav [[artērijas|artēriju]] un [[vēnas|vēnu]], un tā sastāv tikai no viena caurumota muguras kanāla (asinsvada), kas peristaltistiski pulsē. Kanāls vēdera daļā atbilstoši posmiem sadalās kambaros, kuru sienās atrodas vārstuļi — ostijas. Šī kanāla daļa izpilda [[kukaiņa sirds]] funkcijas. Otrs kanāla gals atgādina [[aorta|aortu]] (galvas virzienā). Caur ostijām [[hemolimfa]] no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.<ref name=":3" /><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/asinsrite-7792/re-8980a9b5-53b5-4a29-ad89-d7b51cf0966c Asinsrites sistēmas evolūcija]</ref>
 
Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm jeb stigmām (līdz 10 pāriem: 2 pāri krūtīs, 8 vēderā), kas savienotas arsavienotar trahejām. Dažiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņu kāpuriem ir žaunām līdzīgi orgāni, kas spēj uzņemt ūdenī esošo skābekli, bet citiem ūdens kukaiņiem jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |title=Referāti: Kukaiņu klase 2 |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140305100008/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |archivedate={{dat|2014|03|05||bez}} }}</ref><ref>Richard W. Merritt; Kenneth W. Cummins; Martin B. Berg (editors) (2007). An Introduction to the Aquatic Insects of North America (4th ed.). Kendall Hunt Publishers. {{ISBN|978-0-7575-5049-2}}.</ref> Atkarībā no kukaiņu veida pastāv vairāki veidi, kā notiek gāzu (skābeklis — ogļskābā gāze) apmaiņa ķermenī.<ref name=gul/> Tā var būt nepārtraukta — skābeklis tiek uzņemts un [[ogļskābā gāze]] izvadīta nepārtrauktā ciklā. Tā var būt arī pārtraukta — kukainis uzņem skābekli, kad ir aktīvs un izdala ogļskābo gāzi, kad ir miera stāvoklī.<ref>Chown, S.L.; S.W. Nicholson (2004). Insect Physiological Ecology. New York: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-851549-9}}.</ref> Difūzā gāzu apmaiņa ir vienkāršāks nepārtraukts gāzu apmaiņas veids, kas notiek, gāzēm vienkārši uzsūcoties ķermenī, nevis skābeklim ieplūstot ar iesūkšanas paņēmienu.
 
Elpošanas sistēma ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņa lielumu. Jo kukainis ir lielāks, jo šāda vienkārša elpošanas sistēma kļūst arvien mazāk efektīva. Tieši tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Jo gaisā ir lielāks skābekļa daudzums, jo kukaiņi var izaugt lielāki.<ref>"What Keeps Bugs from Being Bigger?". Argonne National Laboratory. 8 August 2007. Retrieved 15 July 2013.</ref>