'''Putni''' (''Aves )'') ir ar [[spalva|spalvām]] klāta endotermiska ([[siltasiņu dzīvnieki|siltasiņu]]) [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] klase, kas dēj [[ola]]s un primāri ir specializējušies lidošanai. Kopā pavisam ir vairāk nekā 10 000 putnu [[suga|sugu]]. Tie dzīvo visas planētas [[ekosistēma|ekosistēmās]], sākot no [[Arktika]]s līdz pat [[Antarktīda]]i. Putnu lielums var būt no 5 [[centimetrs|centimetriem]], kā [[bišu kolibri]] (''Mellisuga helenae''), līdz pat 2,7 [[metrs|metriem]] ([[strauss|strausi]]). Putnus īsumā var raksturot kā divkājainus [[amnioti|amniotus]], kuru priekšējās [[ekstremitātes]] pārveidojušās [[spārni|spārnos]], ķermenis klāts ar spalvām, ķermeņa [[temperatūra]] pastāvīga un ļoti augsta, tiem ir četrkameru [[sirds]] ar diviem kambariem un diviem priekškambariem, [[aorta]]s loks ir tikai viens (labais), progresīvi attīstītas galvas [[smadzenes]], it sevišķi priekšējo smadzeņu pusložu dibens, vidussmadzenes un smadzenītes. Putni vairojas, dējot [[ola]]s un perējot mazuļus. Putnus pēta [[zooloģija]]s apakšnozare — [[ornitoloģija]].
