16. gadsimts
16. gadsimts jeb XVI gadsimts bija laika posms no 1501. gada līdz 1600. gadam. Eiropā tas iezīmējās ar jauno laiku sākumu. Šajā gadsimtā laika skaitīšanā sākās pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru. 16. gadsimtā notika kristīgās baznīcas reformācija un turpinājās lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Gadsimta laikā tika apgūta un daļēji kolonizēta Amerika un atklāti jauni jūras ceļi, kas ievērojami mainīja eiropiešu zināšanas par pasauli. Izveidojās Polijas-Lietuvas kopvalsts, turpinājās Krievijas caristes ekspansija bijušās Zelta Ordas zemēs Pievolgā un Sibīrijā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
|
Notikumi Latvijā
labot šo sadaļuLatvijas teritorijā notika Livonijas karš, pēc sakāvēm Tirzas un Ērģemes kaujās tika sagrauta Livonijas Konfederācija.
1565. gadā Krievijas cariste pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap Pečoru klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (Град Божий). 1566. gadā pēc Rīgas arhibīskapijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par "Livonijas hercogisti". Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī Grodņā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania).[1]
Gadsimta celtnes
labot šo sadaļu-
Frauenkirhe. (līdz 1525)
Minhene, Vācija. -
Belenas tornis. (1515—1521)
Lisabona, Portugāle. -
Sv. Marijas katedrāle. (1514—1541)
Santodomingo, Dominikāna. -
Kurzemes hercoga rezidence (1596).
Bauska, Latvija. -
Šamboras pils. (1519—1547)
Luāra, Francija. -
Kremļa aizsargmūris (līdz 1516).
Maskava, Krievija. -
Suleimanijas mošeja. (1550—1557)
Stambula, Turcija. -
Abdullahana medrese. (1588—1590)
Buhāra, Uzbekija. -
Virabhadras templis. (ap 1530)
Lepaksi, Indija. -
Phakeo templis. (1565—1566)
Vjenčana, Laosa. -
Macumoto pils. (1593—1594)
Macumoto, Japāna. -
Cišou tempļa pagoda. (1576)
Pekina, Ķīna.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |