Anatomija

Anatomija (sengrieķu: ἀνατομή, ánatomé — ‘uzšķēršana’)^[1] ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.^[2] Anatomijā pēta visa organisma vai tā daļu uzbūves likumsakarības, kā arī izmaiņas dzīves laikā (vecuma posmu anatomija).

Anatomija ir cieši saistīta ar fizioloģiju, kur pēta nevis uzbūvi, bet gan šūnu, audu, orgānu, orgānu sistēmu funkcijas.

Apakšnozares

Vispārīgi anatomiju iedala makroskopiskajā anatomijā (ķermeņa un to daļu pētīšana ar neapbruņotu aci) un mikroskopiskajā anatomijā (izmanto mikroskopu un citus optiskus instrumentus). Makroskopiskajā anatomijā pēta ķermeņus no ārpuses, pēta atsevišķas orgānu sistēmas vai ķermeņu daļas, piemēram, galvu vai krūškurvi. Pie mikroskopiskās anatomijas pieder citoloģija, kur pēta šūnu iekšējo anatomiju, un histoloģija — pēta audu un orgānu uzbūvi.

Salīdzinošajā anatomijā uzmanība vērsta uz dažādu organismu formu un uzbūves atšķirībām. Balstoties uz šīm atšķirībām, veido organismu klasifikāciju.

Pēc vecuma posmiem izdala embrioloģiju, kur pēta embriju anatomiju.

Anatomijā vēl mēdz atsevišķi izšķirt cilvēka anatomiju, augu anatomiju un dzīvnieku anatomiju. Pie anatomijas apakšnozarēm var nosaukt arī radioloģiju (pēta organisma uzbūvi, izmantojot rentgenstarus) un patoloģiju (pēta organismus, kad tos ir skārusi kāda slimība).

Vēsture

Andreass Vezālijs tiek uzskatīts par cilvēka anatomijas pamatlicēju

2. gadsimtā sengrieķu ārsts un ķirurgs Galēns aizsāka dzīvnieku secēšanu, mēģinot izprast to uzbūvi. Viņa darbi šajā jomā bija nozīmīgākie līdz pat 14. un 15. gadsimtam, kad medicīnas skolās sāka pētīt cilvēka līķus. Šajā jomā vislabāk veicās nīderlandiešu ārstam Andreasam Vezālijam (1514—1564), kuru uzskata par cilvēka anatomijas pamatlicēju. Lielu devumu deva arī angļu ārsti Viljams Hārvijs un Džons Hanters.

Dažādas mūsdienu tehnoloģijas — rentgenstari, datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses tomogrāfija — ļauj daudz detalizētāk pētīt organismu formu un uzbūvi.

Atsauces

↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 42. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
↑ «Anatomija» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2014. gada 9. jūnijā.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anatomija.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
«ANATOMIJA | Medicīnas termins» (latviski). neslimo.lv.

Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[TZV-1] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 42. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.

[tezaurs-2] «Anatomija» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2014. gada 9. jūnijā.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]