Arahidonskābe
Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.
Arahidonskābe | |
---|---|
Arahidonskābes struktūrformula | |
Ķīmiskā formula | C20H32O2 |
Molmasa | 304,47 g/mol |
Blīvums | 922 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | -49,5 °C |
Viršanas temperatūra | 169 - 171 °C pie 0,15 mmHg (sadalās) |
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuArahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis — 'zemesrieksts'), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produkti — piens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.
Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes — linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulēšanās mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.
Īpašības
labot šo sadaļuHidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.