Erodētā augsne

Erodētā augsne ir viens no augšņu tipiem. Ūdens, vēja un cilvēka darbības rezultātā augsnes masas pārvietošanās pa paugura nogāzēm uz leju novērojama tīrumos, bet gandrīz nemaz tā nav novērojama mežos, kur arī stāvās nogāzes nereti saglabājies normāls velēnu vidēji vai stipri podzolēto augšņu profils. Tīrumos denudācijas rezultātā augsnes profils saīsināts, samērā bieži virsotnēs un stāvās nogāzēs atsedzas karbonātiem bagāti cilmieži, uz kuriem veidojas sekundāras velēnu karbonātu augsnes, kur maz trūdvielu (0,4–1,5%). Trūdvielu horizonta biezums lielākoties ir tāds pats kā aršanas dziļums, trūdvielu daudzums atkarīgs no augsnes mēslošanas un apstrādāšanas kvalitātes. Nogāžu apakšējā daļā krājas denudācijas produkti, veidojot pauguru pakājēs noaru kāpes. Pēc šo kāpju augstuma var relatīvi spriest par attiecīgā paugura kultivēšanas ilgumu. Augšņu īpašības paugurainēs mainās likumsakarīgi pa nogāzi uz leju: nogāzes lejasdaļā podzolēšanās process vienmēr izpaužas spilgtāk, palielinās augsnes skābums, līdz ar to samazinās augiem uzņemamo fosfora savienojumu daudzums, palielinās trūdvielu horizonta biezums, kas sasniedz pat 1,5–2 m. Starppauguru ieplakās savukārt izveidojušās purvainās un purvu augsnes. Pauguraiņu augšņu uzlabošanas pasākumi atkarībā no augšņu īpašībām jāveic diferencēti — pauguru erodētās augsnes pastiprināti jāmēslo ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, turpretī pauguru pakājes jākaļķo.

Latvijā šo augšņu kopas veido Latvijas morēnu pauguraiņu augšņu segu.