Kartons

Kartons (franču: carton, no latīņu: charta — 'papīrs') ir papīra paveids, kam raksturīgs liels loksnes blīvums. Tas ir cietāks un biezāks par parastu papīru un tā blīvums ir lielāks par 250 g/m²,^[1] kas PSRS bija noteikta par robežu starp kartonu un papīru.^[2] Vācijā šī robeža ir 150 g/m².^[3] Kartona galvenie raksturlielumi ir blīvums, biezums (parasti 0,4—3,5 mm), mitruma saturs (0,5—0,9%), kā arī izolējošā un uzsūcošā spēja. Īpašiem nolūkiem ražota kartona tehniskie rādītāji var ietvert absorbcijas un elektroizolācijas īpašības, deformācijas mitrināšanas un žūšanas laikā u. c.

Ražošana

Kartona ražošanā galvenās tehnoloģiskās darbības — malšana, liešana, presēšana un žāvēšana — būtiski neatšķiras no darbībām papīra ražošanā. Bet kā izejviela kartona ražošanai biežāk tiek izmantotas vielas ar rupjāku un cietāku šķiedru — brūno koksnes masu, puscelulozi, sulfātcelulozi un makulatūru. Kartonu ražo nepārtrauktas loksnes veidā, pēc tam sagriežot to atbilstoši vajadzībām.^[3]

Kartons var būt vienslāņa vai vairākslāņu.^[2] Vairākslāņu kartona iekšējie slāņi parasti tiek atlieti no lētākiem materiāliem, ārējie slāņi no stiprākām un dārgākām šķiedrām, kā sulfātcelulozes.

Izmantošana

Kartonu izmanto kā iesaiņojamo un apdares materiālu, elektroizolācijas un apavu rūpniecības izejvielu, poligrāfijā gadījumos, kad nepieciešama lielāka izturība nekā papīram — vizītkartēs, pastkartēs, spēļu kārtīs, katalogu un grāmatu vākos u.c.

Otrreizējā pārstrāde

Kartoni parasti ir pārstrādājami, bet jauktas struktūras kartoni — ar laminātu vai vasku pārklātie un ūdensizturīgie tam derīgi sliktāk. Lielākoties tīru kartonu atmaksājas pārstrādāt, bet guvumi no tā ir minimāli. Kartonu var, piemēram, kompostēt vai izmantot kā pakaišus dzīvnieku guļvietām.