Lingula

Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas. Ģints tika izdalīta 1792. gadā pēc mūsdienās dzīvojošās Lingula anatina sugas no Indonēzijas. Ģintī ir daudz fosilo sugu. Dzīvo no ordovika līdz mūsdienām. Izmirušās lingulas bija plaši izplatītas.

Lingula
Lingula sp.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Pleckāji (Brachiopoda)
Klase	Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata)
Kārta	Lingulīdi (Lingulida)
Dzimta	Lingulidae
Ģints	Lingula
Lingula Vikikrātuvē

Morfoloģija

Šīs ģints pārstāvjiem ir dažāda izmēra saplacinātas, ovālas, reizēm gandrīz taisnstūrainas vai trīsstūrainas formas čaulas. Abi čaulas vāciņi ir vienāda izmēra. Čaulas virsma ar augšanas joslām, reizēm ar radiālu sīku krokojumu, retos gadījumos gandrīz pilnīgi gludas. Abu vāciņu galotnes vāji izbīdītas, atrodas vāciņu malā. Neīstās arejas ir mazas, ar garenisku švīkājumu; vēdera areja ar padziļinājumu kājas atverei. Lingulām ir seši muskuļu pāri. Daļai no tiem piestiprināšanās vietas ir apvienotas kopā. Kājas pamatne apliec nesadalītu aizmugurējo aizvērēju. Kāja ir labi attīstīta, izveidojusies par racējorgānu. Mantijas galā ir sariņi, kas veido it kā trīs atveres, no kurām vidējā kalpo ūdens izvadīšanai no mantijas dobuma, bet pa malējām ūdens ieplūst.

Ekoloģija

Lingulu dzīvesveids.

Lingulas izplatītas dienvidu jūru litorālajā zonā. Tās dzīvo izveidotās vertikālās alās. Ārpusē atrodas tikai pleckāja čaulas daļa. Briesmu gadījumos kāja strauji saraujas un čaula ievelkas alā.

Sistemātika

Mūsdienās dzīvojošo Lingula ģints sugas:

• Lingula adamsi _{Dall, 1873}
• Lingula anatina _{Lamarck, 1801}
• Lingula parva _{Smith, 1871}
• Lingula reevei _{Davidson, 1880}
• Lingula rostrum _{(Shaw, 1798)}
• Lingula translucida _{Dall, 1920}
• Lingula tumidula _{Reeve, 1841}