Mehmeds VI
Mehmeds VI (osmaņu turku: محمد السادس), arī Mehmeds Vahdettins vai Mehmeds Vahideddins, (1861. gada 14. janvāris — 1926. gada 16. maijs), bija Osmaņu impērijas 36. sultāns (1918—1922) un Islāma 100. kalifs. Par sultānu kļuva pēc sultāna Abdulaziza dēla Jusufa Izzetina pašnāvības 1916. gadā.
Mehmeds VI | ||
---|---|---|
Padišahs un visu ticīgo Kalifs | ||
Valdīšana | 1918. gada 3. jūlijs — 1922. gada 17. novembris | |
Investitūra | 1918. gada 3. jūlijs | |
Priekštecis | Mehmeds V | |
Troņmantnieks | Abdulmedžids II | |
Pēctecis | pēdējais valdnieks; pēc viņa valsts augstākā amatpersona bija Turcijas prezidents Mustafa Kemals Ataturks | |
Pilns vārds | محمد السادس Mehmeds Vahideddins | |
Tituli | Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators | |
Dzimš. datums | 1861. gada 14. janvārī | |
Konstantinopole, Osmaņu impērija | ||
Miršanas dat. | 1926. gada 16. maijā (65 gadu vecumā) | |
Sanremo, Itālija | ||
Apglabāts (-a) | Damaska, Sīrija | |
Dinastija | Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts | |
Tēvs | Abdulmedžids I | |
Māte | Gulustu Kadina Efendi |
Osmaņu impērijai Pirmais pasaules karš bija graujošs, jo kara laikā Bagdādi un Jeruzalemi bija okupējusi Lielbritānija un Eiropas valstis bija sagrābušas savā varā impērijas lielāko daļu. 1920. gada aprīlī Sanremo konferencē nolēma Francijai piešķirt mandātu pār Sīriju un Lielbritānijai pār Palestīnu un Mezopotāmiju. 1920. gada augustā Mehmeda VI pārstāvji parakstīja Sevras līgumu, ar kuru atzina šos mandātus, atcēla Osmaņu impērijas pārvaldi Anatolijā un Izmirā, samazināja Turcijas teritoriju un noteica Hedžazas reģionu par neatkarīgu valsti.
Ar šādu sultāna piekāpšanos neizdevīgajiem nosacījumiem pilnībā bija neapmierināti turku nacionālisti. 1920. gada 23. aprīlī Ankarā Mustafa Kemala pašā vadībā tika izveidota Lielā Turcijas nacionālā asambleja. Tika atcelta sultāna Mehmeda VI valdība un sastādīta pagaidu konstitūcija.
Nacionālisti panāca, ka 1922. gada 1. novembrī tiek pilnībā atcelts sultanāts un 17. novembrī ar britu karakuģi „Malaya” Mehmeds VI pameta Stambulu. Spiests atrasties trimdā, Mehmeds VI apmetās uz dzīvi Maltā un vēlāk pārcēlās uz Itālijas Rivjēru.
Mehmeds VI mira 1926. gada 16. maijā Itālijā, Sanremo un viņu apbedīja Sultāna Selima I mošejā Damaskā. 1922. gada 19. novembrī viņa pirmo brālēnu un troņmantnieku Abdilmedžidu efendi ievēlēja par kalifu. Līdz ar to viņš bija kļuvis par jauno dinastijas galvu kā Abdilmedžids II, bet 1924. gadā kalifātu likvidēja.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mehmeds VI.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |