(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Nere — Vikipēdija

Nere

upe Lietuvā un Baltkrievijā, Nemunas pieteka

Nere (IPA: [nære]) jeb Vilija ir upe Lietuvā (lietuviešu: Neris) un Baltkrievijā (baltkrievu: Вілія). Upes izteka atrodas Baltkrievijas ziemeļos, tek rietumu virzienā caur abām lielākajām Lietuvas pilsētām Viļņu un Kauņu, kurā upe ietek Nemunā. Otra Lietuvas garākā upe aiz Nemunas, tās garums ir 510 km (Lietuvā — 228 km, Baltkrievijā — 264 km).

Nere
Valsts karogs: Lietuva  Nere lietuviešu: Neris
Valsts karogs: Baltkrievija  Vilija baltkrievu: Вiлiя
Nere Viļņā
Nere Viļņā
Nere Lietuvas kartē
Nere Lietuvas kartē
Izteka Z no Minskas
Ieteka Nemuna
54°54′0″N 23°52′24″E / 54.90000°N 23.87333°E / 54.90000; 23.87333Koordinātas: 54°54′0″N 23°52′24″E / 54.90000°N 23.87333°E / 54.90000; 23.87333
Caurteces valstis Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Lietuva Lietuva
Garums 509 km
Vidējā caurtece 180 m³/s 
Baseina platība 24 942,3 km² 
Nere Vikikrātuvē

Nere savieno bijušo Lietuvas galvaspilsētu Kernavi ar pašreizējo galvaspilsētu Viļņu. Tās krastos atrodas pagānu lietuviešu apbedījumu vietas. 25 km no Viļņas atrodas vecie Karmazinu kapu kalniņi ar daudziem mitoloģiskiem akmeņiem un svētozolu.

Lielākās pietekas (no iztekas)

labot šo sadaļu

Labā krasta:

Kreisā krasta:

No 11 kilometru garās Neres labā krasta pietekas Lietavas nosaukuma, iespējams, cēlies Lietuvas vārds.

Nosaukuma izcelšanās

labot šo sadaļu

Upes nosaukums ir senas baltu cilmes un saistāms ar lietuviešu vārdu nerti, kas nozīmē nirt.[1][2] Slāvu nosaukums Vilija cēlies no bijušās formas Velja, kura saistīta ar senu slāvu īpašības vārdu велья (dižs). Tomēr senāks apzīmējums ir šeit senāk dzīvojošo baltu dotais apzīmējums.[nepieciešama atsauce]

Etimoloģiski līdzīgus vārdus plaši izmanto mūsdienu un vēsturiskajās baltu teritorijās, lai veidotu hidronīmus, piemēram Lietuvā Narote, Narasa (upes), Narača ezers, senprūšu Nareva un netālu no Maskavas esošā Nara.

Viļņā sastopami toponīmi, kas ietver abus vārdus, piemēram Neris saglabājies Paneres (Paneriai) un Panerišķu (Paneriškės) pilsētas apkaimju nosaukumos, savukārt Velja ir daļa no vārda Valakampiai, kas lietuviski nozīmē "Vilijas leņķis".[3] Kauņā pilsētas daļa pie Neres upes, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, saucas Vilijampole (Vilija + polis, kas nozīmē "pilsēta pie Vilijas").

Lai gan uzskatīta, ka Nere ir upes pirmatnējais nosaukums un Vilijas nosaukums radies vēlāk,[1] dubultnosaukums, visticamāk, radies no Neres upes (mūsdienās zināmas kā Naračas upes iztekas no Narača ezera) ietekas Vilijā, vēsturiskajā slāvu/baltu pierobežā, un katrs etnoss izvēlējies savu nosaukumu upei, kas sākas no satekas.[3] Par to liecina arī tas, ka Vilijas upes nosaukšanai līdz šai satekai nekad nav lietots vārds Nere. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Naračas upi balti senatnē uzskatīja par Neres augšteci.[4]

Pagānu pasaules redzējumā upe ieņēmusi nozīmīgu vietu, gar tās krastiem līdz šodienai ir saglabājušies ievērojams skaits apbedījuma vietu, kapukalnu, svēto ozolu biržu, kā arī svētakmeņu.

  1. 1,0 1,1 Zigmas Zinkevičius. Senosios Lietuvos valstybės vardynas. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2007. 45. lpp. ISBN 978-5-420-01606-0.
  2. V. Mažiulis, Prūsų kalbos etimologijos žodynas, L-P, V., 1996, t. 3, p. 178-179
  3. 3,0 3,1 Vykintas Vaitkevičius Mysterious Neris, Šiaurės Atėnai. 2005-07-23 nr. 758 Arhivēts July 22, 2011, Wayback Machine vietnē.
  4. S. Kolupaila, Narutis ir Neris, Kosmos, 1940, Nr. 1/3, p. 52

Ārējās saites

labot šo sadaļu