Romualds Grīnblats

Romualds Grīnblats (dzimis 1930. gada 11. aprīlī, miris 1995. gada 14. augustā) bija Latvijas ebreju cilmes komponists.

Romualds Grīnblats
Dzimis	1930. gada 11. aprīlī Kaļiņina, Krievijas PFSR (tagad Krievija
Miris	1995. gada 14. augustā (65 gadu vecumā) Pēterburga Krievija
Nodarbošanās	komponists

Dzīvesgājums

Dzimis 1930. gadā Kaļiņinā, Krievijas PFSR ārsta Samuila Grinblata un viņa sievas Sāras, dzimušas Buncis, ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara mācījās Ļeņingradas konservatorijas mūzikas skolas kompozīcijas klasē pie S. Volfenzona, vēlāk pie O. Jevlahova (1946—1950). 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. Pēc studiju beigšanas 1955. gadā sāka strādāt Latvijas Radio par skaņu režisoru. Sacerēja mūziku baletam "Rigonda" (1959), mūziku teātra izrādēm "Tils Pūcesspieģelis", "Pāvilielas zēni" un "Pīters Pens" u.c., kā arī filmai "Kārkli pelēkie zied".

1971. gadā atgriezās Ļeņingradā. Miris 1995. gadā Pēterburgā.

Apbalvojumi

• Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
• 3. prēmija PSRS jauno komponistu skatē Maskavā (1962)

Darbi

• "Rigonda" (balets pēc V. Lāča romāna "Pazudusī dzimtene" motīviem, 1959);
• "Rīga" (balets pēc V. Rūjas sonetu motīvien, 1965);
• "Bārddziņa meita" (kamerorpera pēc H. K. Andersena pasakas motīviem, 1972).

Mūzika izrādēm

Lasīja Bebre (G. Priede, 1964); Leģenda par Pūcespieģeli; Viens gads (J. Germans un B. Rests, 1959), Ceļā (V. Rozovs, 1961), Mūs kaut kur gaida (A. Arbuzovs, 1962); Ēna (E. Švarcs, 1964); Pepija Garzeķe (A. Lingrēna, 1970); Zaļais putniņš (K. Goci, 1970), Teātra jaunība (A. Gladkovs, 1971), Lietus gāza kā no spaiņa (M. Šatrovs, 1971); Pāvilielas zēni (F. Molnārs); Pīters Pens (Dž. Barijs, 1976); Merci jeb Šipova piedzīvojumi (B. Okudžava, 1977); Sofijas nolaupīšana (V. Belševica, 1980); Žanna d’Arka (A. Upīts, 1962); Noziegums Granādā (Ž. Grīva, 1963); Tur laikā aiz durvīm (V. Borherts, 1967); Šakāļi (A. Jakobsons, 1953); Kolēģi (V. Aksjonovs, J. Stabovojs, 1961); Mūs kaut kur gaida ( A. Arbuzovs, 1963); Devītais pravietis (J. Jurandots, 1968); De Moljēra kunga dzīve (M. Bulgakovs, 1970), Sava sala (R. Kaugvers, 1971); Spēlmanis (F. Dostojevskis, 1987), u.c.

Mūzika kinofilmām

• Mana Rīga (dokumentālā, 1960);
• Pieviltie (1961);
• Kārkli pelēkie zied (1961);
• Uz trases (1963);
• Viņš dzīvo (1963);
• Divi (1965);
• Noktirne (1966);
• 24-25 neatgriežas (1968),
• Šūpoles (1970),
• Pieskāriens (1973).

Orķestra darbi

• 6 simfonijas (1. mi minorā 1955, 2. fa minorā 1957, 3. Do mažorā 1964, 4. Sinfonia-concerto 1967, 5. 1983; 6, Intervāli 1990);
• Jaunatnes uvertīra (1958);
• Pionieru svīta; Koncerts klavierēm ar orķestri (1963);
• Balāde, horeogrāfiska poēma (1966);
• Poēma par Daugavu (1966)
• Koncerts flautai un kamerorķestrim (1970).

Instrumentālā kamermūzika

• Sonāte klavierēm;
• Iespaidi (skaņdarbu cikls klavierēm 1958);
• Pilsoņu kara varoņu piemiņai (poēma čellam un klavierēm);
• Stīgu kvartets (1950);
• Klavieru kvintets (1952).

Citi skaņdarbi

• Darba dziesma (kantāte baritonam, korim un orķestrim)
• Četras romances (Bliks, Ščipačovs, Ļermontovs, Puškins);
• Pasaules dzejnieki cīņā par mieru (dziesmu cikls 1953).