Senangļu valoda

Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100. gada. Uz šīs valodas pamata ir veidojusies viduslaiku angļu valoda un mūsdienu angļu valoda. Tā ir viena no rietumģermāņu valodu grupas angļu-frīzu atzara valodām.

Senangļu valoda Ænglisc, Anglisc, Englisc
Valodu lieto:
Pratēju skaits:
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Ģermāņu   Rietumģermāņu    Angļu-frīzu     Angliskās      Senangļu valoda
Rakstība:	rūnu raksts, vēlāk latīņu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	ang
ISO 639-3:	ang

Ir zināmi četri senangļu valodas dialekti: nortambriešu (Northumbrian; Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidaustrumos), mersiešu (Mercian; Anglijas centrālajā daļā), kentu (Kentish; Anglijas dienvidaustrumos) un rietumsakšu dialekts (West Saxon; Anglijas dienvidos un dienvidrietumos). Nortambriešu un mersiešu dialekti dažreiz tiek klasificēti vienā dialektā kā Anglian dialekts. Visvairāk rakstiskās liecības ir saglabājušās rietumsakšu dialektā. Literārās aktivitātes pirmais lielais periods bija 9. gadsimtā Alfrēda Lielā valdīšanas laikā. Vieni no slavenākajiem darbiem, kas uzrakstīts senangļu valodā, ir "Beovulfs" un "Anglosakšu hronika".

Atšķirībā no mūsdienu angļu valodas, senangļu valodā lietvārdiem un īpašības vārdiem bija trīs dzimtes: vīriešu, sieviešu un nekatrā. Lietvārdiem, vietniekvārdiem un īpašības vārdiem bija četri locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs un akuzatīvs. Mūsdienu angļu valoda tiek locīta minimāli tikai nominatīvā, ģenitīvā un akuzatīvā.