Teika

Šis raksts ir par folkloras žanru. Par citām jēdziena teika nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Teika ir pasakai, leģendai vai nostāstam līdzīgs folkloras žanrs, kas biežāk balstās uz vēsturiskiem notikumiem, atainojot dažādu priekšmetu un parādību izcelsmi. Teikas mēdz būt pirmsākums mitoloģiskiem sižetiem. Teikas ir viens no saturā visdaudzveidīgākajiem latviešu vēstītājas folkloras žanriem, kam raksturīga iezīme ir to izziņas raksturs. Liela daļa teiku saistās ar noteiktu laiku un tajās tiek pieminētas reāli dzīvojušas personas un patiesi notikumi, kas tiek attēloti atbilstoši tā laika cilvēku zināšanām un dzīves izpratnei. Notikumu un uzskatu attēlojums teikās arvien savijies ar tautas iztēli, fantastiku. Liela daļa teiku ietver sevī lokālus elementus, ir saistītas ar noteiktu laiku, vēstī par kādu konkrētu personu, piemin patiesus notikumus. Teikās atainojas dzimtās zemes daba, sava laika tradīcijas, dzīves veids un ar to saistītie ticējumi. Tas viss piešķir teikām spilgtu nacionālu raksturu. Daļā teiku pats stāstītājs apliecina, ka vēstījums vai nu atspoguļo paša pieredzēto, vai arī balstās uz citu apgalvojumiem, tā cenšoties radīt īstenības iespaidu. Teikas slēpj sevī daudzu paaudžu iepludināto informāciju. Te iemiesota tautas pagātne, tās pieredze, zināšanas. Teikās atainotie fantastiskie notikumi daudzkārt nav bez zināma pamata, un teiku, kuru izcelšanās avots ir senas, kādreiz bijušas realitātes, var atrast daudz, ja vien prot lasīt teiku valodu. Pierādījumus kādreizējai realitātei, ko slēpj zeme un ūdens, palīdz atklāt dažādas mūsdienu zinātnes nozares:piemēram, balstoties uz teikās atrodamajām norādēm par ezeros nogrimušajām mājām vai pilīm, hidroarheologi ir atklājuši klāstu mītnes vairākos Latvijas ezeros. Vēsturē rodam pamatojumu daudzām teikām par mūsu zemes vēsturiskajām vietām un notikumiem, vēsturiskām personām.

Teikas ietilpst vēstītājas folkloras kategorijā. Teikas parasti sīkāk dalās 3 kategorijās — mitoloģiskās, vēsturiskās un izcelšanās.