(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Kārlis Zemdega: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Kārlis Zemdega: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Bai-Bot (diskusija | devums)
 
(46 starpversijas, ko saglabājuši 22 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Citas nozīmes|mākslinieku Kārli Zemdegu, īstajā vārdā Kārli Baumani|Kārlis Baumanis|Kārlis Baumanis}}
{{Citas nozīmes|mākslinieku Kārli Zemdegu, īstajā vārdā Kārli Baumani|Kārlis Baumanis|Kārlis Baumanis}}
{{Mākslinieka infokaste
'''Kārlis Zemdega''' (līdz [[1935]]. — '''Kārlis Baumanis''', dzimis {{dat|1894|04|07}} [[Cīravas pagasts|Cīravas pagastā]], miris {{dat|1963|11|9}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[tēlnieks]].
|image =Zemdega.jpg
|imagesize =135px
|birthdate ={{dat|1894|04|07}}
|location =„Gaiļos”, [[Cīravas pagasts]]
|deathdate ={{dat|1963|11|9|[[Rīga|Rīgā]]
|location =[[Rīga]]
|nationality =latvietis
|field =tēlniecība}}}}
'''Kārlis Zemdega''' (līdz [[1935]]. gadam — '''Kārlis Baumanis''', dzimis {{dat|1894|04|07}} [[Cīravas pagasts|Cīravas pagastā]], miris {{dat|1963|11|9}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[tēlnieks]].


== Dzīves gājums ==
Dzimis [[Cīravas pagasts|Cīravas pagasta]] "Gaiļos" lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem. Skolas gaitas sāk Cīravas pagastskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par [[zīmēšana|zīmēšanu]]. Beidzis [[Aizpute]]s pilsētas skolu. Mēģinājis izdarīt pašnāvību, tādēļ aizvests uz [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] ārstēties.{{Nepieciešama atsauce}}
Dzimis [[Cīravas pagasts|Cīravas pagasta]] „Gaiļos” lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem. Skolas gaitas sāka Cīravas pagastskolā, tad mācījās Dunalkas pamatskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par [[zīmēšana|zīmēšanu]]. Beidzis [[Aizpute]]s pilsētas skolu. Bērnībā saslima ar kaulu tuberkulozi, pēc ārstēšanas [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] kļuva par invalīdu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Gribu lielus gaišzilus spārnus: versija par Kārli Zemdegu |author=Vija Gune |year=1995 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=978-5405-01-545-3}}</ref>


Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā [[Rīga|Rīgā]], pēc tam — [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]] (gan tēlniecību, gan glezniecību). [[1927]]. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] vadībā. Tā kā viņa ģimene materiāli neatbalstīja viņa studijas, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā - Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940 - 1941), profesors (1947 - 1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem.
Zemdega mācījās [[Blūma skola|Blūma zīmēšanas skolā]] [[Rīga|Rīgā]], pēc tam — [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]] (gan tēlniecību, gan glezniecību). [[1927]]. gadā viņš ar darbu „Jēkaba cīņa ar eņģeli” beidza Tēlniecības meistardarbnīcu [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] vadībā. Paralēli laikā no 1921. līdz 1935. gadam studēja filosofiju Latvijas Universitātē. Tā kā viņa ģimene pārdzīvoja ilgstošu materiālo grūtību laiku, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām, strādājot par ierēdni un zīmēšanas skolotāju. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940—1941), profesors (1947—1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem.


Zemdega veidojis [[Rainis|Raiņa]] kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādē]] meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušajiem un [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] upuriem, skulptūru, kurā attēlots [[Tālavas taurētājs]] u.tml. Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus.
Zemdega veidojis [[Rainis|Raiņa]] [[Raiņa kapa piemineklis|kapa pieminekli]], Raiņa kapos, Rīgā (1935), [[Raiņa piemineklis|Raiņa pieminekļa Rīgā]], [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādē]], meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki [[Laimonis Blumbergs]] un [[Aivars Gulbis]] 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušajiem un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] upuriem — piemēram, [[Rauna]]s Brīvības piemineklis „Koklētāja” (1933), „Tālavas taurētājs” [[Rūjiena|Rūjienā]] (1937), [[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]] (1939), „[[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]]” [[Talsi|Talsos]] (pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidojis [[Vilnis Titāns]] 1996. gadā). Piemineklis „Sējējs” [[Rūjiena|Rūjienā]] veltīts kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam [[Arturs Alberings|Arturam Alberingam]] (1876—1934). Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, bet viņa daiļradē ir arī vairāki nozīmīgi portreti un figurāli darbi.


Bija dēls Klāvs un meita Māra Zemdega (1935), aktrise.
Kārlim Zemdegam ir dēls Klāvs un meita [[Māra Zemdega]] (1935), aktrise.

Cīravas pagastā bijušo „Gaiļu” mājvietā, kur tēlnieks dzimis, uzstādīts piemiņas akmens.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/9560746.jpg Raiņa kapa piemineklis]
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/10210356.jpg „Tālavas taurētājs” Rūjienā]
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/10210326.jpg „Sējējs” Rūjienā]
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/9370718.jpg „Koklētājs” Talsos]
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/9595739.jpg Raunas Brīvības piemineklis „Koklētāja”]
* [http://commondatastorage.googleapis.com/static.panoramio.com/photos/original/9398336.jpg Dobeles Atbrīvošanas piemineklis]

{{Autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Zemdega, Karlis}}
{{DEFAULTSORT:Zemdega, Karlis}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1963. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1963. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas tēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tēlnieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas darbinieki]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 13. marts, plkst. 00.08

Šis raksts ir par mākslinieku Kārli Zemdegu, īstajā vārdā Kārli Baumani. Par citām jēdziena Kārlis Baumanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Zemdega
Dzimis 1894. gada 7. aprīlī
„Gaiļos”, Cīravas pagasts
Miris 1963. gada 9. novembrī

Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis 1894. gada 7. aprīlī Cīravas pagastā, miris 1963. gada 9. novembrī Rīgā) bija latviešu tēlnieks.

Dzimis Cīravas pagasta „Gaiļos” lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem. Skolas gaitas sāka Cīravas pagastskolā, tad mācījās Dunalkas pamatskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par zīmēšanu. Beidzis Aizputes pilsētas skolu. Bērnībā saslima ar kaulu tuberkulozi, pēc ārstēšanas Kēnigsbergā kļuva par invalīdu.[1]

Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, pēc tam — Mākslas akadēmijā (gan tēlniecību, gan glezniecību). 1927. gadā viņš ar darbu „Jēkaba cīņa ar eņģeli” beidza Tēlniecības meistardarbnīcu Konstantīna Rončevska vadībā. Paralēli laikā no 1921. līdz 1935. gadam studēja filosofiju Latvijas Universitātē. Tā kā viņa ģimene pārdzīvoja ilgstošu materiālo grūtību laiku, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām, strādājot par ierēdni un zīmēšanas skolotāju. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā — Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940—1941), profesors (1947—1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem.

Zemdega veidojis Raiņa kapa pieminekli, Raiņa kapos, Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē, meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki Laimonis Blumbergs un Aivars Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus Pirmajā pasaules karā kritušajiem un Brīvības cīņu upuriem — piemēram, Raunas Brīvības piemineklis „Koklētāja” (1933), „Tālavas taurētājs” Rūjienā (1937), Dobeles atbrīvošanas piemineklis (1939), „KoklētājsTalsos (pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidojis Vilnis Titāns 1996. gadā). Piemineklis „Sējējs” Rūjienā veltīts kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam Arturam Alberingam (1876—1934). Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, bet viņa daiļradē ir arī vairāki nozīmīgi portreti un figurāli darbi.

Kārlim Zemdegam ir dēls Klāvs un meita Māra Zemdega (1935), aktrise.

Cīravas pagastā bijušo „Gaiļu” mājvietā, kur tēlnieks dzimis, uzstādīts piemiņas akmens.

  1. Vija Gune. Gribu lielus gaišzilus spārnus: versija par Kārli Zemdegu. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. ISBN 978-5405-01-545-3.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]