(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Glezniecība: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Glezniecība: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
papildināts.
 
(40 starpversijas, ko saglabājuši 27 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Mona Lisa, by Leonardo da Vinci, from C2RMF retouched.jpg|thumb|[[Leonardo da Vinči]]. "[[Mona Liza]]", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika.]]
[[Attēls:Mona Lisa, by Leonardo da Vinci, from C2RMF retouched.jpg|thumb|[[Leonardo da Vinči]]. "[[Mona Liza]]", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika.]]
[[Attēls:Giovanna Garzoni.jpg|thumb|Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera.]]
[[Attēls:Giovanna Garzoni (Italian) - Still Life with Bowl of Citrons - Google Art Project.jpg|thumb|Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera.]]
[[Attēls:Frauenburg-brunhilde.m.JPG|thumb|Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika.]]
[[Attēls:Frauenburg-brunhilde.m.JPG|thumb|Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika.]]
[[Attēls:August Holmberg Zwei Kakadus.jpg|thumb|Augusts Holmbergs "Divi [[kakadū]]" Animālistikas žanrs. Pastelis.]]
[[Attēls:August Holmberg Zwei Kakadus.jpg|thumb|Augusts Holmbergs "Divi [[kakadū]]" Animālistikas žanrs. Pastelis.]]


'''Glezniecība''' ir [[tēlotāja māksla|tēlotājas mākslas]] veids, kurā [[māksla]]s tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, [[papīrs]], [[audums]], [[kartons]], [[koks]] vai sienas apmetums.<ref>Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.—8. Rīga, Zinātne, 1972.—1996.</ref><ref>[http://www.liis.lv/latval/vardnica/l2/g-2.htm Latviešu - krievu skaidrojošā vārdnīca] (liis.lv)</ref> Ir pierādīts, ka ar gleznošanu cilvēki ir nodarbojušies apmēram sešas reizes senāk nekā ar rakstu valodas izmantošanu.{{fact}}
'''Glezniecība''' ir [[tēlotāja māksla|tēlotājas mākslas]] veids, kurā [[māksla]]s tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, [[papīrs]], [[audums]], [[kartons]], [[koks]] vai sienas apmetums.<ref>Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.—8. Rīga, Zinātne, 1972.—1996.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20120301214231/http://www.liis.lv/latval/vardnica/l2/g-2.htm Latviešu - krievu skaidrojošā vārdnīca] (liis.lv)</ref>


Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem [[tēlotāja māksla|tēlotājas mākslas]] veidiem.
Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem [[tēlotāja māksla|tēlotājas mākslas]] veidiem.
Glezniecības galvenais izteiksmes līdzeklis ir [[krāsa]]s, taču būtiska loma ir arī līnijām un gaismēnām. Mākslas tēla izteiksmīgumu var kāpināt ar krāsu slāņa klājumu un gleznojuma virsmas [[faktūra|faktūru]] jeb apdari.
Glezniecības galvenais izteiksmes līdzeklis ir [[krāsa]]s, taču būtiska loma ir arī līnijām un gaismēnām. Mākslas tēla izteiksmīgumu var kāpināt ar krāsu slāņa klājumu un gleznojuma virsmas [[faktūra|faktūru]] jeb apdari.


== Glezniecības tehnikas ==
== Glezniecības tehnikas ==


Lai radītu stājglezniecības darbus jeb [[glezna]]s, [[gleznotājs]] izmanto dažādas glezniecības tehnikas. Atkarībā no [[krāsas]] veida izvēles glezniecības tehnikas tiek izšķirtas: [[eļļas glezniecība|eļļas krāsu tehnika]], [[tempera]], [[akvarelis]], [[enkaustika]], [[emaljas krāsu tehnika]], [[pastelis]], [[freska]], [[akrila krāsu tehnika]], [[līmes krāsu glezniecība|līmes krāsu tehnika]], [[guaša tehnika]].
Lai radītu stājglezniecības darbus jeb [[glezna]]s, [[gleznotājs]] izmanto dažādas glezniecības tehnikas. Atkarībā no [[krāsas]] veida izvēles tiek izšķirtas šādas glezniecības tehnikas: [[eļļas glezniecība|eļļas krāsu tehnika]], [[tempera]], [[akvarelis]], [[enkaustika]], [[emaljas krāsu tehnika]], [[pastelis]], [[freska]], [[akrila krāsu tehnika]], [[līmes krāsu glezniecība|līmes krāsu tehnika]], [[guaša tehnika]].
Glezniecības tehnikas tiek izšķirtas arī pēc [[kompozīcija]]s veida ([[kolāža]], [[mozaīka]]) un pēc krāsu uzlikšanas veida ([[puantilisms]]).
Glezniecības tehnikas tiek izšķirtas arī pēc [[kompozīcija]]s veida ([[kolāža]], [[mozaīka]]) un pēc krāsu uzlikšanas veida ([[puantilisms]]).


19. rindiņa: 19. rindiņa:
== Glezniecības žanri ==
== Glezniecības žanri ==


Žanrs ir [[māksla|mākslā]] vēsturiski izveidojusies [[daiļrade]]s forma, kas raksturo katra mākslas veida savdavīgās [[kompozīcija]]s [[struktūra]]s. Glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās [[saturs|satura]] un attēlojamā [[objekts|objekta]].
Žanrs ir [[māksla|mākslā]] vēsturiski izveidojusies [[daiļrade]]s forma, kas raksturo katra mākslas veida savdabīgās [[kompozīcija]]s [[struktūra]]s. Glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās [[saturs|satura]] un attēlojamā [[Fizikāls ķermenis|objekta]].
Ar glezniecības žanriem pēc satura tiek saprasti tādi žanru veidi kā [[sadzīves žanrs|sadzīves]], kas iekļauj sevī sadzīves glezniecību, [[klusā daba|kluso dabu]], [[akts|aktus]], [[ainava (žanrs)|ainavas]], [[portrets|portretus]] un citus tiem līdzīgus; [[vēsturiskais žanrs|vēsturiskais]], ar ko saprot vēsturisku, dokumentālu, batālu glezniecību un uzskaitītajiem līdzīgus; [[kults|kulta]] žanrs, kas sevī ietver [[mitoloģija|mitoloģisko]] un [[reliģija|reliģiozo]] glezniecību; [[animālija|animālistiskais]], [[arhitektūra]]s, dekoratīvais, ar to saprotot, dekoratīvo, monumentālo, [[alegorija|alegorisko]] glezniecību un līdzīgus un, visbeidzot, [[abstrakcija|abstraktais]] žanrs.
Glezniecības žanrus pēc satura iedala [[sadzīves žanrs|sadzīves]] glezniecībā, [[klusā daba|klusajā dabā]], [[akts|aktos]], [[ainava (žanrs)|ainavās]], [[portrets|portretos]], [[vēsturiskais žanrs|vēsturiskajos]] (vēsturiskā, dokumentālā, batālā glezniecība), [[kults|kulta]] žanros ([[mitoloģija|mitoloģiskā]] un [[reliģija|reliģiskā]] glezniecība), [[animālija|animālistiskajos]], [[arhitektūra]]s, dekoratīvajos (dekoratīvā, monumentālā, [[alegorija|alegoriskā]] glezniecība) [[abstrakcija|abstraktajā]] žanrā.


Tā kā tēlotājmākslā attēlojamais objekts nosaka žanru [[sistēma|sistēmu]], tad glezniecības žanri ir arī aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi glezniecības žanri: ainava, kas atkarībā no vietas, kas ir darbā attēlota, var būt [[lauki|lauku]] ainava, [[pilsēta]]s ainava, rūpnieciskā ainava un [[jūra]]s ainava, kurai tiek lietots apzīmējums marīna. Nākošais žanra veids ir [[portrets]], kas, ņemot vērā nosacījumu, tas ir, attēloto personu skaitu, paša vai citu personu atainojumu gleznā, var būt pašportrets, portrets, dubultportrets, kā arī grupas portrets. Cits žanra veids ir [[klusā daba]], kas ir nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu vai [[medības|medību]] [[trofeja|trofeju]] klusā daba. Vēl viens žanra veids ir [[figurālā kompozīcija]], kas izpaužas sakrālajā attēlojumā (reliģisks motīvs), mitoloģiskajā attēlojumā ([[mīts|mītu]], [[leģenda|leģendu]] un [[teika|teiku]] [[motīvs]]), [[batālais žanrs|batāliju]] attēlojumā ([[kauja]]s ainu motīvs), animālistiskajā attēlojumā ([[dzīvnieks|dzīvnieku]] motīvs), tematiskajā attēlojumā (sadzīves un vēsturisks motīvs). Kā vēl divi atšķirīgi žanri ir minami- [[akts]], respektīvi, kaila cilvēka attēlojums un [[analītika|analītiskais]] žanrs.
Tā kā tēlotājmākslā žanru [[sistēma|sistēmu]] nosaka attēlojamais objekts, tad arī glezniecības žanri ir aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi glezniecības žanri: ainava, kas atkarībā no vietas, kas ir darbā attēlota, var būt [[lauki|lauku]] ainava, [[pilsēta]]s ainava, rūpnieciskā ainava vai [[jūra]]s ainava, kurai tiek lietots apzīmējums ''marīna''. Cits žanra veids ir [[portrets]], kas, ņemot vērā nosacījumu, tas ir, attēloto personu skaitu, paša vai citu personu atainojumu gleznā, var būt pašportrets, portrets, dubultportrets, kā arī grupas portrets. Vēl cits žanra veids ir [[klusā daba]], kas ir nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu vai [[medības|medību]] [[trofeja|trofeju]] atspoguļojums. Vēl viens žanra veids ir [[figurālā kompozīcija]], kas izpaužas sakrālajā attēlojumā (reliģisks motīvs), mitoloģiskajā attēlojumā ([[mīts|mītu]], [[leģenda|leģendu]] un [[teika|teiku]] [[motīvs]]), [[batālais žanrs|batāliju]] attēlojumā ([[kauja]]s ainu motīvs), animālistiskajā attēlojumā ([[dzīvnieks|dzīvnieku]] motīvs), tematiskajā attēlojumā (sadzīves un vēsturisks motīvs). Kā vēl divi atšķirīgi žanri ir minami [[akts]], respektīvi, kaila cilvēka attēlojums un [[analītika|analītiskais]] žanrs.


Mūsdienu tēlotājmākslā ir saskatāma žanru savstarpēja mijiedarbība un [[sintēze]], tāpēc nereti pēc gleznām ir grūti klasificēt kādu vienu noteiktu žanru, jo [[mākslinieks]] var pēc savas iedvesmas gleznot jebko, sākot no ainavas un beidzot ar iedomām un [[fantāzija|fantāzijām]].
Mūsdienu tēlotājmākslā ir saskatāma žanru savstarpēja mijiedarbība un [[sintēze]], tāpēc nereti pēc gleznām ir grūti klasificēt kādu vienu noteiktu žanru, jo [[mākslinieks]] var pēc savas iedvesmas gleznot jebko, sākot no ainavas un beidzot ar iedomām un [[fantāzija|fantāzijām]].
34. rindiņa: 34. rindiņa:
* [[Konrāds Ubāns]]
* [[Konrāds Ubāns]]
* [[Jānis Valters]]
* [[Jānis Valters]]
* [[Aleksandra Škutāne]]
* [[Voldemārs Matvejs]]
* [[Jēkabs Kazaks]]
* [[Jāzeps Grosvalds]]
* [[Romans Suta]]
* [[Aleksandra Beļcova]]
* [[Konrāds Ubāns]]
* [[Niklāvs Strunke]]
* [[Uga Skulme]]
* [[Rūdolfs Pinnis]]
* [[Līvija Endzelīna]]
* [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]]
* [[Felicita Pauļuka]]
* [[Biruta Baumane]]
* [[Džemma Skulme]]
* [[Ojārs Ābols]]
* [[Bruno Bērziņš]]
* [[Maija Tabaka]]
* [[Bruno Vasiļevskis]]
* [[Miervaldis Polis]]
* [[Līga Purmale]]
* [[Juris Utāns]]
* [[Dace Lielā]]
* [[Aija Zariņa]]
* [[Sandra Krastiņa]]
* [[Jānis Mitrēvics]]
* [[Ieva Iltnere]]
* [[Ritums Ivanovs]]
* [[Andris Eglītis]]
* [[Atis Jākobsons]]
* [[Amanda Ziemele]]


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{atsauces}}

{{commonscat|Paintings}}
== Ārējās saites ==
{{Portāls|Māksla|name2=Mākslas|Crystal Clear app krita.png}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{portāls2|Māksla}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Glezniecība| ]]
[[Kategorija:Glezniecība| ]]
[[Kategorija:Tēlotāja māksla]]
[[Kategorija:Tēlotāja māksla]]
{{Link FA|ca}}

[[af:Skilderkuns]]
[[als:Malerei]]
[[am:ስዕል]]
[[an:Pintura]]
[[ar:تصوير (فنون تشكيلية)]]
[[arz:رسم]]
[[ast:Pintura]]
[[az:Rəssamlıq]]
[[bat-smg:Tapība]]
[[be:Жывапіс]]
[[be-x-old:Жывапіс]]
[[bg:Живопис]]
[[bo:རི་མོ།]]
[[br:Livouriezh]]
[[bs:Slikarstvo]]
[[ca:Pintura]]
[[ceb:Pamintal]]
[[co:Pintura]]
[[cs:Malířství]]
[[cy:Paentio]]
[[da:Maleri]]
[[de:Malerei]]
[[el:Ζωγραφική]]
[[en:Painting]]
[[eo:Pentrado]]
[[es:Pintura]]
[[et:Maalikunst]]
[[eu:Margolaritza]]
[[ext:Pintura]]
[[fa:نقاشی]]
[[fi:Maalaustaide]]
[[fr:Peinture]]
[[ga:Péintéireacht]]
[[gan:]]
[[gl:Pintura]]
[[gv:Peintal]]
[[he:ציור]]
[[hi:चित्रकला]]
[[hr:Slikarstvo]]
[[hu:Festőművészet]]
[[hy:Գեղանկարչություն]]
[[ia:Pictura]]
[[id:Lukisan]]
[[ilo:Pinintaán]]
[[io:Pikto]]
[[is:Málverk]]
[[it:Pittura]]
[[ja:絵画かいが]]
[[jbo:cintylarcu]]
[[kn:ಚಿತ್ರಕಲೆ]]
[[ko:회화]]
[[la:Pictura]]
[[lb:Molerei]]
[[li:Sjilderkuns]]
[[lmo:Pittura]]
[[lt:Tapyba]]
[[mg:Hosodoko]]
[[mk:Сликање]]
[[ml:ചിത്രകല]]
[[mr:चित्रकार]]
[[ms:Seni lukis]]
[[mwl:Pintura]]
[[nap:Pittura]]
[[nds:Billers]]
[[nds-nl:Skeelderskeunst]]
[[new:चित्तिरम् (सन् २००१या संकिपा)]]
[[nl:Schilderkunst]]
[[nn:Målarkunst]]
[[no:Malerkunst]]
[[oc:Pintura]]
[[pl:Malarstwo]]
[[pnb:پینٹنگ]]
[[pt:Pintura]]
[[qu:Llimphiy]]
[[ro:Pictură]]
[[ru:Живопись]]
[[sa:चित्रकला]]
[[sh:Slikarstvo]]
[[si:චිත්‍ර කලාව]]
[[simple:Painting]]
[[sk:Maliarstvo]]
[[sl:Slikarstvo]]
[[sr:Сликарство]]
[[su:Lukisan]]
[[sv:Målarkonst]]
[[sw:Uchoraji]]
[[ta:ஓவியக் கலை]]
[[tg:Наққошӣ]]
[[th:จิตรกรรม]]
[[tl:Pagpinta]]
[[tr:Resim]]
[[uk:Живопис]]
[[vec:Pitura]]
[[vi:Tranh]]
[[wa:Pondeure]]
[[war:Pintura]]
[[wo:Cuub]]
[[yi:מאלעריי]]
[[yo:Àwòrán kíkùn]]
[[zea:Schilderkunst]]
[[zh:绘画]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 29. maijs, plkst. 07.59

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika.
Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera.
Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika.
Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis.

Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.[1][2]

Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem tēlotājas mākslas veidiem. Glezniecības galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsas, taču būtiska loma ir arī līnijām un gaismēnām. Mākslas tēla izteiksmīgumu var kāpināt ar krāsu slāņa klājumu un gleznojuma virsmas faktūru jeb apdari.

Glezniecības tehnikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai radītu stājglezniecības darbus jeb gleznas, gleznotājs izmanto dažādas glezniecības tehnikas. Atkarībā no krāsas veida izvēles tiek izšķirtas šādas glezniecības tehnikas: eļļas krāsu tehnika, tempera, akvarelis, enkaustika, emaljas krāsu tehnika, pastelis, freska, akrila krāsu tehnika, līmes krāsu tehnika, guaša tehnika. Glezniecības tehnikas tiek izšķirtas arī pēc kompozīcijas veida (kolāža, mozaīka) un pēc krāsu uzlikšanas veida (puantilisms).

Glezniecības uzdevums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no izvirzītā mērķa un uzdevuma attiecībā pret glezniecības mākslas darbu, glezniecība tiek iedalīta stājglezniecībā, monumentālajā glezniecībā, ar ko saprot plafonus, panno un sienas gleznojumus, kā arī miniatūru glezniecībā un svētbilžu glezniecībā.

Glezniecības žanri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žanrs ir mākslā vēsturiski izveidojusies daiļrades forma, kas raksturo katra mākslas veida savdabīgās kompozīcijas struktūras. Glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās satura un attēlojamā objekta. Glezniecības žanrus pēc satura iedala sadzīves glezniecībā, klusajā dabā, aktos, ainavās, portretos, vēsturiskajos (vēsturiskā, dokumentālā, batālā glezniecība), kulta žanros (mitoloģiskā un reliģiskā glezniecība), animālistiskajos, arhitektūras, dekoratīvajos (dekoratīvā, monumentālā, alegoriskā glezniecība) abstraktajā žanrā.

Tā kā tēlotājmākslā žanru sistēmu nosaka attēlojamais objekts, tad arī glezniecības žanri ir aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi glezniecības žanri: ainava, kas atkarībā no vietas, kas ir darbā attēlota, var būt lauku ainava, pilsētas ainava, rūpnieciskā ainava vai jūras ainava, kurai tiek lietots apzīmējums marīna. Cits žanra veids ir portrets, kas, ņemot vērā nosacījumu, tas ir, attēloto personu skaitu, paša vai citu personu atainojumu gleznā, var būt pašportrets, portrets, dubultportrets, kā arī grupas portrets. Vēl cits žanra veids ir klusā daba, kas ir nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu vai medību trofeju atspoguļojums. Vēl viens žanra veids ir figurālā kompozīcija, kas izpaužas sakrālajā attēlojumā (reliģisks motīvs), mitoloģiskajā attēlojumā (mītu, leģendu un teiku motīvs), batāliju attēlojumā (kaujas ainu motīvs), animālistiskajā attēlojumā (dzīvnieku motīvs), tematiskajā attēlojumā (sadzīves un vēsturisks motīvs). Kā vēl divi atšķirīgi žanri ir minami akts, respektīvi, kaila cilvēka attēlojums un analītiskais žanrs.

Mūsdienu tēlotājmākslā ir saskatāma žanru savstarpēja mijiedarbība un sintēze, tāpēc nereti pēc gleznām ir grūti klasificēt kādu vienu noteiktu žanru, jo mākslinieks var pēc savas iedvesmas gleznot jebko, sākot no ainavas un beidzot ar iedomām un fantāzijām.

Latviešu gleznotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.—8. Rīga, Zinātne, 1972.—1996.
  2. Latviešu - krievu skaidrojošā vārdnīca (liis.lv)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]