Sulfāti: Atšķirības starp versijām
m robots pievieno: fa:سولفات |
m sīkumi, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}} using AWB |
||
(30 starpversijas, ko saglabājuši 18 lietotāji, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Sulfate-ion-2D-dimensions.png|thumb|200px|Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi |
|||
⚫ | '''Sulfāti''' ir [[sērskābe]]s [[sāļi]]. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot [[kalcijs|kalcija]], [[stroncijs|stroncija]] un [[bārijs|bārija]] sulfātus. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] un [[magnijs|magnija]] sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai pie |
||
⚫ | |||
⚫ | '''Sulfāti''' ({{val|fr|sulfate}}, no {{val|la|sulphur}} — '[[sērs]]') ir [[sērskābe]]s [[sāļi]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Svešvārdu vārdnīca |edition= trešais |year= 2007 |publisher= Jumava |isbn= 978-9984-38-332-3|page=761}}</ref> Lielākoties tie labi šķīst [[ūdens|ūdenī]], izņemot [[kalcijs|kalcija]], [[stroncijs|stroncija]], [[svins|svina]] un [[bārijs|bārija]] sulfātus. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] un [[magnijs|magnija]] sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900 °C tie sadalās par metāla [[oksīdi|oksīdu]] un SO<sub>2</sub>. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO<sub>4</sub><sup>2−</sup>. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — '''hidrogēnsulfāti'''. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO<sub>4</sub><sup>−</sup>. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās [[kristālhidrāts|kristālhidrātu]] veidā (dažu metālu, piemēram, [[varš|vara]] un [[dzelzs]], sulfātu kristālhidrātus sauc par [[vitrioli]]em). |
||
== Iegūšana == |
|||
Sulfātus var iegūt, metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai, atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī, oksidējoties [[sulfīti]]em ([[sērpaskābe]]s sāļiem). |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
:2Na<sub>2</sub>SO<sub>3</sub> + O<sub>2</sub> → 2Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> |
|||
⚫ | |||
Bezūdens sulfātus iegūst, [[SO3|sēra trioksīdam]] reaģējot ar atbilstošajiem [[hlorīdi]]em neūdens vidēs, kā šķidrā [[SO2|SO<sub>2</sub>]] vai [[sulfurilhlorīds|sulfurilhlorīdā]]: |
|||
⚫ | |||
:CuCl<sub>2</sub> + 2SO<sub>3</sub> → CuSO<sub>4</sub> + [[sulfurilhlorīds|SO<sub>2</sub>Cl<sub>2</sub>]] |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
⚫ | |||
[[Kategorija:Ķīmija]] |
|||
[[Kategorija:Neorganiskā ķīmija]] |
|||
[[Kategorija:Sērs]] |
|||
⚫ | |||
{{commonscat|sulfates|Sulfāti}} |
|||
⚫ | |||
[[bs:Sulfat]] |
|||
⚫ | |||
[[ca:Sulfat]] |
|||
[[cs:Sírany]] |
|||
== Atsauces == |
|||
[[da:Sulfat]] |
|||
{{atsauces}} |
|||
[[de:Sulfate]] |
|||
[[en:Sulfate]] |
|||
== Ārējās saites == |
|||
[[es:Sulfato]] |
|||
{{sisterlinks-inline}} |
|||
[[et:Sulfaadid]] |
|||
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
|||
[[fa:سولفات]] |
|||
{{ķīmija-aizmetnis}} |
|||
[[fi:Sulfaatti]] |
|||
[[fr:Sulfate]] |
|||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
[[gl:Sulfato]] |
|||
[[he:סולפט]] |
|||
[[ |
[[Kategorija:Sulfāti]] |
||
[[ |
[[Kategorija:Sērs]] |
||
[[ja: |
|||
[[lt:Sulfatai]] |
|||
[[ms:Sulfat]] |
|||
[[nl:Sulfaat]] |
|||
[[nn:Sulfat]] |
|||
[[no:Sulfat]] |
|||
[[pl:Siarczany]] |
|||
[[pt:Sulfato]] |
|||
[[sk:Síran]] |
|||
[[sr:Сулфат]] |
|||
[[sv:Sulfat]] |
|||
[[uk:Сульфати]] |
|||
[[zh: |
Pašreizējā versija, 2022. gada 17. septembris, plkst. 12.01
Sulfāti (franču: sulfate, no latīņu: sulphur — 'sērs') ir sērskābes sāļi.[1] Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija, svina un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO2. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO42−. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO4−. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās kristālhidrātu veidā (dažu metālu, piemēram, vara un dzelzs, sulfātu kristālhidrātus sauc par vitrioliem).
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sulfātus var iegūt, metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai, atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī, oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).
- Ca(OH)2 + H2SO4 → CaSO4 +2H2O
- BaCl2 + Na2SO4 → BaSO4 + 2NaCl
- 2Na2SO3 + O2 → 2Na2SO4
Bezūdens sulfātus iegūst, sēra trioksīdam reaģējot ar atbilstošajiem hlorīdiem neūdens vidēs, kā šķidrā SO2 vai sulfurilhlorīdā:
- CuCl2 + 2SO3 → CuSO4 + SO2Cl2
Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.
Nozīmīgākie sulfāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ģipsis — kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, ģipšakmenī.
- Nātrija sulfāts (glaubersāls) — sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par stikla izejvielu, jo tas ir lētāks par sodu, taču vairāk veicina kausēšanas krāsns koroziju.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 761. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sulfāti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|