.be: Atšķirības starp versijām

.be
Atklāts	1988
TLD tips	Valsts augstākā līmeņa domēns
Statuss	Aktīvs
Reģistrācija	DNS Belgium
Sponsors	DNS Belgium
Domātais lietojums	Ar Beļģiju saistīta darbība
Reālais lietojums	Ļoti populārs Beļģijā
Ierobežojumi	Nav
Struktūra	Iespējams reģistrēt otrā un trešā līmeņa domēnus ar specifiskām nozīmēm
Dokumenti	Vispārīgie noteikumi
Strīdu risināšana	Strīdu risināšanas noteikumi
Mājaslapa	DNS.be

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 29. janvāris, plkst. 16.59

.be ir Beļģijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD). Kad 1989. gadā domēns kļuva aktīvs to pārvaldīja Pīrs VerbātensPierre Verbaeten no Lēvenas Katoļu universitātes. 2000. gadā kontrole pār šo augstākā līmeņa domēnu tika nodota DNS Belgium. 2005. gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 470 000 domēni.^[1]

2005. gada novembrī tika paziņots, ka līdz 2006. gadam .be domēnu būs iespējams reģistrēt bez maksas. Vienīgais ierobežojums — vienas personas reģistrēto domēnu skaits. Šīs akcijas pirmajā dienā tika reģistrēti 17 000 domēni.

Domēna reģistrācija notiek otrajā līmenī. Dažām lielākajām Beļģijas mācību iestādēm, tādas kā abas Briseles Brīvās universitātes (nīderlandiešu un franču) izmanto trešā līmeņa domēnu ac.be, bet abas Lēvenas Katoļu universitātes (nīderlandiešu un franču) un Gentes Universitāte šo otrā līmeņa domēnu neizmanto.

Domēnu .be ir iespējams reģistrēt ar akreditēta aģenta palīdzību.

Reģionālie domēni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labēja partija Vlaams Belang iesniedza Flandrijas reģiona Flāmu Parlamentā projekta uzmetumu flāmu augstāka līmeņa .vl (no "Vlaanderen", flāmi holandiešu valodā) domēna iegūšanai, bet tas neguva atbalstu pārējo partiju vidū. Tikai ANO atzītas valstis var iegūt divu burtu augstāka līmeņa domēnus. 2008. gada oktobrī flāmu valdība izteica vēlmi iegūt Flandrijai augstāka līmeņa domēnu .vla, .vln vai .fla.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «DNS Belgium - Jaunumi (Arhīvs)». dns.be, Internet Archive arhīvs. decemberis 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-12-25. Skatīts: 2007-06-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] «DNS Belgium - Jaunumi (Arhīvs)». dns.be, Internet Archive arhīvs. decemberis 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-12-25. Skatīts: 2007-06-20.

[1]

@@ 18. rindiņa: / 18. rindiņa: @@
 '''.be''' ir [[Beļģija]]s [[Internets|Interneta]] [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] ([[ccTLD]]).
-Kad [[1989]]. gadā domēns kļuva aktīvs to pārvaldīja Pīrs Verbātens[[Pierre Verbaeten]] no [[Lēvena]]s [[Katholieke Universiteit Leuven|Katoļu Universitātes]].
+Kad [[1989]]. gadā domēns kļuva aktīvs to pārvaldīja Pīrs Verbātens[[Pierre Verbaeten]] no [[Lēvenas Katoļu universitāte (nīderlandiešu valoda)|Lēvenas Katoļu universitātes]].
-[[2000]].gadā kontrole pār šo augstākā līmeņa domēnu tika nodota DNS Belgium. [[2005]]. gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 470 000 domēni.<ref>{{Tīmekļa atsauce
+[[2000. gads|2000]]. gadā kontrole pār šo augstākā līmeņa domēnu tika nodota DNS Belgium. [[2005. gads|2005]]. gada nogalē bija reģistrēti vairāk kā 470 000 domēni.<ref>{{Tīmekļa atsauce
-|url=http://web.archive.org/web/20051225043004/dns.be/en/home.php
+|url=http://dns.be/en/home.php
 |title=DNS Belgium - Jaunumi (Arhīvs)
 |accessdate=2007-06-20
@@ 26. rindiņa: / 26. rindiņa: @@
 |month=decemberis
 |publisher=dns.be, [[Internet Archive]] arhīvs
+|archive-date=2005-12-25
+|archive-url=https://web.archive.org/web/20051225043004/http://dns.be/en/home.php
 }}</ref>
-. gada novembrī tika paziņots, ka līdz [[2006]]. gadam '''.be''' domēnu būs iespējams reģistrēt bez maksas. Vienīgais ierobežojums - vienas personas reģistrēto domēnu skaits. Šīs akcijas ietvaros pirmajā dienā tika reģistrēti 17 000 domēni.
+. gada novembrī tika paziņots, ka līdz [[2006. gads|2006]]. gadam '''.be''' domēnu būs iespējams reģistrēt bez maksas. Vienīgais ierobežojums — vienas personas reģistrēto domēnu skaits. Šīs akcijas pirmajā dienā tika reģistrēti 17 000 domēni.
+Domēna reģistrācija notiek otrajā līmenī. Dažām lielākajām Beļģijas mācību iestādēm, tādas kā abas Briseles Brīvās universitātes ([[Briseles Brīvā universitāte (nīderlandiešu valoda)|nīderlandiešu]] un [[Briseles Brīvā universitāte (franču valoda)|franču]]) izmanto trešā līmeņa domēnu ac.be, bet abas Lēvenas Katoļu universitātes ([[Lēvenas Katoļu universitāte (nīderlandiešu valoda)|nīderlandiešu]] un [[Lēvenas Katoļu universitāte (franču valoda)|franču]]) un [[Gentes Universitāte]] šo otrā līmeņa domēnu neizmanto.
-Domēna reģistrācija notiek otrajā līmenī. Dažām lielākajām Beļģijas mācību iestādēm, tādas kā [[Vrije Universiteit Brussel]] un [[Université Libre de Bruxelles]] izmanto trešā līmeņa domēnu ac.be, bet citas ([[Lēvena]]s [[Katholieke Universiteit Leuven|Katoļu Universitāte]] un [[Universiteit Gent]]) šo otrā līmeņa domēnu neizmanto.<br />
 Domēnu '''.be''' ir iespējams reģistrēt ar akreditēta aģenta palīdzību.
 == Reģionālie domēni ==
-Labēja partija [[Vlaams Belang]] iesniedza [[Flandrijas reģions|Flandrijas reģiona]] [[Flāmu Parlaments|Flāmu Parlamentā]] projekta uzmetumu flāmu augstāka līmeņa '''.vl''' (no "Vlaanderen", flāmi holandiešu valodā) domēna iegūšanai, bet tas neguva atbalstu pārējo partiju vidū. Tikai ANO atzītas valstis var iegūt divu burtu augstāka līmeņa domēnus. [[2008]]. gada oktobrī flāmu valdība izteica vēlmi iegūt Flandrijai augstāka līmeņa domēnu .vla, .vln vai .fla.
+Labēja partija [[Vlaams Belang]] iesniedza [[Flandrijas reģions|Flandrijas reģiona]] [[Flāmu Parlaments|Flāmu Parlamentā]] projekta uzmetumu flāmu augstāka līmeņa '''.vl''' (no "Vlaanderen", flāmi holandiešu valodā) domēna iegūšanai, bet tas neguva atbalstu pārējo partiju vidū. Tikai ANO atzītas valstis var iegūt divu burtu augstāka līmeņa domēnus. [[2008. gads|2008]]. gada oktobrī flāmu valdība izteica vēlmi iegūt Flandrijai augstāka līmeņa domēnu .vla, .vln vai .fla.
 == Atsauces ==
@@ 47. rindiņa: / 50. rindiņa: @@
 {{Nacionālie augšējā līmeņa domēni}}
-{{DEFAULTSORT:BE}}
 [[Kategorija:Nacionālie augšējā līmeņa domēni]]
 [[Kategorija:Beļģija]]
-[[af:.be]]
-[[ar:.be]]
-[[arz:.be]]
-[[ast:.be]]
-[[az:.be]]
-[[be:.be]]
-[[be-x-old:.be]]
-[[bg:.be]]
-[[bpy:.বিই]]
-[[bs:.be]]
-[[ca:.be]]
-[[ce:.be]]
-[[crh:.be]]
-[[cs:.be]]
-[[cv:.be]]
-[[cy:.be]]
-[[da:.be]]
-[[de:.be]]
-[[diq:.be]]
-[[el:.be]]
-[[en:.be]]
-[[eo:.be]]
-[[es:.be]]
-[[et:.be]]
-[[eu:.be]]
-[[fa:.be]]
-[[fi:.be]]
-[[fiu-vro:.be]]
-[[fr:.be]]
-[[hr:.be]]
-[[hu:.be]]
-[[hy:.be]]
-[[id:.be]]
-[[is:.be]]
-[[it:.be]]
-[[ja:.be]]
-[[ka:.be]]
-[[ko:.be]]
-[[krc:.be]]
-[[lb:.be]]
-[[mk:.be]]
-[[ms:.be]]
-[[mzn:.be]]
-[[nds:.be]]
-[[nl:.be]]
-[[no:.be]]
-[[oc:.be]]
-[[pl:.be]]
-[[pt:.be]]
-[[ro:.be]]
-[[ru:.be]]
-[[sah:.be]]
-[[sh:.be]]
-[[sk:.be]]
-[[sq:.be]]
-[[sr:.be]]
-[[su:.be]]
-[[sv:Toppdomän#B]]
-[[tg:.be]]
-[[th:.be]]
-[[tk:.be]]
-[[tl:.be]]
-[[tpi:.be]]
-[[tr:.be]]
-[[tt:.be]]
-[[uk:.be]]
-[[ur:Be.]]
-[[uz:.be]]
-[[vi:.be]]
-[[war:.be]]
-[[xal:.be]]
-[[yo:.be]]
-[[zh:.be]]