(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Elpvads: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Elpvads: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Jauns aizmetnis
 
Vikisaite
(Iezīmes: Vizuālā labošana Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
(11 starpversijas, ko saglabājuši 7 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Gray961.png|thumbnail|220px|Traheja ar bronhiem]]
[[Attēls:Gray961.png|thumbnail|220px|Elpvads ar bronhiem]]
'''Traheja''' ({{val-la|trachea}}) jeb '''elpvads''' ir [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēmas]] cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt [[gaiss|gaisu]] no [[balsene]]s līdz [[plaušas|plaušām]], kur sadalās divos galvenajos [[bronhi|bronhos]]. Traheju veido [[skrimšļaudi]]. Līdzās trahejai atrodas [[barības vads]]. Cilvēkam trahejas garums ir no 10 līdz 12 cm, diametrā — no 2 līdz 2,5 cm.
'''Elpvads''' jeb '''traheja''' ({{val|la|trachea}}) ir [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēmas]] cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt [[gaiss|gaisu]] no [[balsene]]s līdz [[plaušas|plaušām]], kur sadalās divos galvenajos [[bronhi|bronhos]]. Traheju veido [[skrimšļaudi]]. Aiz elpvada atrodas [[barības vads]]. Cilvēka elpvada garums ir no 10 līdz 12 cm, diametrā — no 2 līdz 2,5 cm.

== Mikroskopiskā uzbūve ==
Elpvads nesaplok, jo sienas veido līdz 20 pakavveida hialīnie skrimšļi, kuri var arī pārkauloties. [[Skrimslis|Skrimšļu]] mugurpusē saistaudi un gludo muskuļšūnu kūlīši veido sienu — ''paries membranaceus. ''Tā ir mīksta, var ieliekties.

Elpvada [[gļotāda]] ir gluda, to veido daudzrindu skropstainais epitēlijs, kurā izšķir skropstainās, bazālās šūnas, gļotšūnas un endokrīnās šūnas.
* Skropstainās šūnas ir cilindriskas, uz virsmas ap 250 skropstiņu. Skropstiņu kustības un straujas izelpas (atklepošana) veicina mikroorganismu izvadi kopā ar gļotām. [[Gļotas|Gļotām]] ir pretbakteriālas īpašības, jo to sastāvā ir [[lizocīms]], [[interferons]] un [[imūnglobulīni]].
* Endokrīnās šūnas izvietojas pa vienai, bazālajā daļa sekrēta graudiņi. Izdala [[Peptīdi|peptīdu]] [[Hormoni|hormonus]] un biogēnos [[Amīni|amīnus]], regulējot muskuļu saraušanos un epitēlija barjerfunkciju.
* Bazālās šūnas ir ovālas vai trīsstūrveidīgas.
Zem epitēlija [[Bazālā membrāna|bazālās membrānas]] 25—40 μみゅーm biezs vāji krāsots slānis. To veido blīvi novietotie [[Kolagēns|kolagēna]] škiedru kūlīši. Šo slāni var uzskatīt par neparasti biezu un blīvu bazālās membrānas retikulāro plātnīti. [[Smēķēšana|Smēķētājiem]] ar hronisku [[Klepus|klepu]] šis slānis ir īpaši biezs.

Zem tās ir gļotādas irdenie saistaudi (''lamina propria'') ar daudz [[limfocīti]]em, kur var atrast arī [[Plazmocīti|plazmocītus]], [[Eozinofili|eozinofilus]] un [[tuklās šūnas]].

Zemgļotādas saistaudos atrodas [[asinsvadi]], [[limfvadi]] un [[Nervs|nervi]]. Zemgļotādas slānim raksturīgs liels daudzums serozo un mukozo dziedzeru.

Elpvada muskuļslānis veido ''m. trachealis'', kura saraušanās izraisa zemgļotādas dziedzeru sekrēta izdalīšanos elpvada lūmenā.<ref>Ross, Michael. ''Histology a text and atlas'' (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617.</ref><ref>A.Dālmane. Histoloģija. 2004</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=elpvads | title= Elpvads <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | language= latviski}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=elpvads | title= Elpvads <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | language= latviski}}



{{anatomija-aizmetnis}}
{{anatomija-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Elpošanas orgānu sistēma]]


[[Kategorija:Elpošanas orgānu sistēma]]
[[ar:رغامى]]
[[arc:ܚܪܘܫܬܐ]]
[[ay:Tunquri]]
[[be:Трахея]]
[[be-x-old:Трахея]]
[[bg:Дихателна тръба]]
[[bs:Dušnik]]
[[ca:Tràquea]]
[[cs:Průdušnice]]
[[cy:Tracea]]
[[de:Luftröhre]]
[[el:Τραχεία]]
[[en:Vertebrate trachea]]
[[eo:Traĥeo]]
[[es:Tráquea]]
[[et:Hingetoru]]
[[eu:Trakea]]
[[fa:نای]]
[[fi:Henkitorvi]]
[[fr:Trachée]]
[[ga:Píobán]]
[[gl:Traquea]]
[[gv:Aahjioogh]]
[[he:קנה הנשימה]]
[[hi:श्वासनली]]
[[hr:Dušnik]]
[[hu:Légcső]]
[[id:Trakea]]
[[io:Trakeo]]
[[it:Trachea]]
[[ja:気管きかん]]
[[jv:Trakea]]
[[kk:Кеңірдек]]
[[ku:Qilqancik]]
[[la:Trachea]]
[[lt:Trachėja]]
[[mk:Дишник]]
[[ms:Trakea vertebrat]]
[[nl:Luchtpijp]]
[[no:Luftrør]]
[[pl:Tchawica]]
[[pt:Traqueia]]
[[qu:Hatun tunqur]]
[[ro:Trahee]]
[[ru:Трахея]]
[[scn:Cannarozzu fàusu]]
[[sh:Dušnik]]
[[simple:Vertebrate trachea]]
[[sk:Priedušnica]]
[[sl:Sapnik]]
[[sr:Душник]]
[[sv:Luftstrupe]]
[[th:หลอดลม]]
[[tl:Trakeya ng bertebrado]]
[[tr:Soluk borusu]]
[[uk:Трахея]]
[[wa:Tchenåle a l' air]]
[[yi:ווינט רער]]
[[zh:氣管きかん]]

Versija, kas saglabāta 2023. gada 17. decembris, plkst. 10.17

Elpvads ar bronhiem

Elpvads jeb traheja (latīņu: trachea) ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos. Traheju veido skrimšļaudi. Aiz elpvada atrodas barības vads. Cilvēka elpvada garums ir no 10 līdz 12 cm, diametrā — no 2 līdz 2,5 cm.

Mikroskopiskā uzbūve

Elpvads nesaplok, jo sienas veido līdz 20 pakavveida hialīnie skrimšļi, kuri var arī pārkauloties. Skrimšļu mugurpusē saistaudi un gludo muskuļšūnu kūlīši veido sienu — paries membranaceus. Tā ir mīksta, var ieliekties.

Elpvada gļotāda ir gluda, to veido daudzrindu skropstainais epitēlijs, kurā izšķir skropstainās, bazālās šūnas, gļotšūnas un endokrīnās šūnas.

  • Skropstainās šūnas ir cilindriskas, uz virsmas ap 250 skropstiņu. Skropstiņu kustības un straujas izelpas (atklepošana) veicina mikroorganismu izvadi kopā ar gļotām. Gļotām ir pretbakteriālas īpašības, jo to sastāvā ir lizocīms, interferons un imūnglobulīni.
  • Endokrīnās šūnas izvietojas pa vienai, bazālajā daļa sekrēta graudiņi. Izdala peptīdu hormonus un biogēnos amīnus, regulējot muskuļu saraušanos un epitēlija barjerfunkciju.
  • Bazālās šūnas ir ovālas vai trīsstūrveidīgas.

Zem epitēlija bazālās membrānas 25—40 μみゅーm biezs vāji krāsots slānis. To veido blīvi novietotie kolagēna škiedru kūlīši. Šo slāni var uzskatīt par neparasti biezu un blīvu bazālās membrānas retikulāro plātnīti. Smēķētājiem ar hronisku klepu šis slānis ir īpaši biezs.

Zem tās ir gļotādas irdenie saistaudi (lamina propria) ar daudz limfocītiem, kur var atrast arī plazmocītus, eozinofilus un tuklās šūnas.

Zemgļotādas saistaudos atrodas asinsvadi, limfvadi un nervi. Zemgļotādas slānim raksturīgs liels daudzums serozo un mukozo dziedzeru.

Elpvada muskuļslānis veido m. trachealis, kura saraušanās izraisa zemgļotādas dziedzeru sekrēta izdalīšanos elpvada lūmenā.[1][2]

Atsauces

  1. Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617.
  2. A.Dālmane. Histoloģija. 2004

Ārējās saites