Kārlis Zemdega: Atšķirības starp versijām
Nav labojuma kopsavilkuma |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā [[Rīga|Rīgā]], pēc tam — [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]] (gan tēlniecību, gan glezniecību). [[1927]]. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] vadībā. Tā kā viņa ģimene materiāli neatbalstīja viņa studijas, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā - Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940 - 1941), profesors (1947 - 1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem. |
Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā [[Rīga|Rīgā]], pēc tam — [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]] (gan tēlniecību, gan glezniecību). [[1927]]. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu [[Konstantīns Rončevskis|Konstantīna Rončevska]] vadībā. Tā kā viņa ģimene materiāli neatbalstīja viņa studijas, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā - Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940 - 1941), profesors (1947 - 1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem. |
||
Zemdega veidojis [[Rainis|Raiņa]] kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušajiem un [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] upuriem, skulptūru, kurā attēlots [[Tālavas taurētājs]] u.tml. Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus. |
Zemdega veidojis [[Rainis|Raiņa]] kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanādē]] meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušajiem un [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] upuriem, skulptūru, kurā attēlots [[Tālavas taurētājs]] u.tml. Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus. |
||
Bija dēls Klāvs un meita Māra. |
Bija dēls Klāvs un meita Māra. |
||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. septembris, plkst. 15.21
- Šis raksts ir par mākslinieku Kārli Zemdegu, īstajā vārdā Kārli Baumani. Par citām jēdziena Kārlis Baumanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Zemdega (līdz 1935. — Kārlis Baumanis, dzimis 1894. gada 7. aprīlī Cīravas pagastā, miris 1963. gada 9. novembrī Rīgā) bija latviešu tēlnieks.
Dzimis Cīravas pagasta "Gaiļos" lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem. Skolas gaitas sāk Cīravas pagastskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par zīmēšanu. Beidzis Aizputes pilsētas skolu. Mēģinājis izdarīt pašnāvību, tādēļ aizvests uz Kēnigsbergu ārstēties.[nepieciešama atsauce]
Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, pēc tam — Mākslas akadēmijā (gan tēlniecību, gan glezniecību). 1927. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu Konstantīna Rončevska vadībā. Tā kā viņa ģimene materiāli neatbalstīja viņa studijas, Kārlim bija pašam jāpelna nauda studijām. Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā - Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940 - 1941), profesors (1947 - 1962) un paralēli strādājis pie pasūtījumiem.
Zemdega veidojis Raiņa kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis 1965. gadā), vairākus piemiņas monumentus Pirmajā pasaules karā kritušajiem un Brīvības cīņu upuriem, skulptūru, kurā attēlots Tālavas taurētājs u.tml. Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus.
Bija dēls Klāvs un meita Māra.