Sulfāti

Sulfāti ir sērskābes sāļi. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai pie ~ 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO₂. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO₄^2-. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā var veidoties skābie sāļi - hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO₄^-. Sulfātus var iegūt metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).

Ca(OH)2 + H2SO4 --> CaSO4 +2H2O

BaCl2 + Na2SO4 --> BaSO4 + 2NaCl

2Na2SO3 + O2 --> 2Na2SO4

Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.

Nozīmīgākie sulfāti

• Ģipsis - Kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, ģipšakmenī.
• Nātrija sulfāts - sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par stikla izejvielu, tapēc ka tas ir lētāks par sodu, taču vairāk veicina kausēšanas krāsns koroziju.