(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Antikoagulants: Atšķirības starp versijām — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Antikoagulants: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: 2017. gada vikikoda redaktors)
mNav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: 2017. gada vikikoda redaktors)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Antikoagulanti''', ko parasti sauc par '''asins šķidrinātājiem''', ir [[Ķīmiskā viela|ķīmiskas vielas]], kas novērš vai samazina [[Asinis|asins]] [[Asinsrece|koagulāciju]], pagarinot recēšanas laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/anticoagulants/|title=Anticoagulant medicines|website=nhs.uk|access-date=2020-01-23|date=2018-02-06|language=en}}</ref> Daži no tām dabiski sastopami dzīvniekos, kas ēd asinis, piemēram, [[dēles]] un [[Dzēlējodi|odi]], kur tie palīdz uzturēt koduma vietu pietiekami ilgi nesarecējušu, lai dzīvnieks varētu iegūt asinis.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Azzopardi EA, Whitaker IS, Rozen WM, Naderi N, Kon M|date=October 2011|title=Chemical and mechanical alternatives to leech therapy: a systematic review and critical appraisal|journal=Journal of Reconstructive Microsurgery|volume=27|issue=8|pages=481–6|doi=10.1055/s-0031-1284233|pmid=21780018}}</ref> <ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Ha YR, Oh SR, Seo ES, Kim BH, Lee DK, Lee SJ|date=April 2014|title=Detection of heparin in the salivary gland and midgut of Aedes togoi|journal=The Korean Journal of Parasitology|volume=52|issue=2|pages=183–8|doi=10.3347/kjp.2014.52.2.183|pmc=4028456|pmid=24850962}}</ref> Kā [[Zāles|medikamentu]] klase, antikoagulantus lieto trombozes traucējumu [[Terapija|terapijā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yoo|first=Hugo HB|last2=Nunes-Nogueira|first2=Vania Santos|last3=Fortes Villas Boas|first3=Paulo J.|date=7 February 2020|title=Anticoagulant treatment for subsegmental pulmonary embolism|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2020|issue=2|pages=CD010222|doi=10.1002/14651858.CD010222.pub4|issn=1469-493X|pmc=7004894|pmid=32030721}}</ref> Perorālos antikoagulantus (OAK) daudzi cilvēki lieto tablešu vai tablešu veidā, un slimnīcās tiek izmantotas dažādas intravenozas antikoagulantu zāļu formas.<ref>{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Cohen AT, Hamilton M, Mitchell SA, Phatak H, Liu X, Bird A, Tushabe D, Batson S|date=2015-12-30|editor-last=ten Cate|editor-first=Hugo|title=Comparison of the Novel Oral Anticoagulants Apixaban, Dabigatran, Edoxaban, and Rivaroxaban in the Initial and Long-Term Treatment and Prevention of Venous Thromboembolism: Systematic Review and Network Meta-Analysis|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=12|pages=e0144856|bibcode=2015PLoSO..1044856C|doi=10.1371/journal.pone.0144856|pmc=4696796|pmid=26716830|doi-access=free}}</ref> <ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Almutairi AR, Zhou L, Gellad WF, Lee JK, Slack MK, Martin JR, Lo-Ciganic WH|date=July 2017|title=Effectiveness and Safety of Non-vitamin K Antagonist Oral Anticoagulants for Atrial Fibrillation and Venous Thromboembolism: A Systematic Review and Meta-analyses|journal=Clinical Therapeutics|volume=39|issue=7|pages=1456–1478.e36|doi=10.1016/j.clinthera.2017.05.358|pmid=28668628}}</ref> Dažus antikoagulantus izmanto medicīnas iekārtās, piemēram, paraugu mēģenēs, [[Asins pārliešana|asins pārliešanas]] maisos, sirds-plaušu iekārtās un dialīzes iekārtās.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Banfi G, Salvagno GL, Lippi G|date=2007-01-01|title=The role of ethylenediamine tetraacetic acid (EDTA) as in vitro anticoagulant for diagnostic purposes|journal=Clinical Chemistry and Laboratory Medicine|volume=45|issue=5|pages=565–76|doi=10.1515/CCLM.2007.110|pmid=17484616}}</ref> <ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Dobrovolskaia MA, McNeil SE|date=May 2015|title=Safe anticoagulation when heart and lungs are "on vacation"|journal=Annals of Translational Medicine|volume=3|issue=Suppl 1|pages=S11|doi=10.3978/j.issn.2305-5839.2015.02.03|pmc=4437941|pmid=26046056}}</ref> Viens no pirmajiem antikoagulantiem, varfarīns, sākotnēji tika apstiprināts kā rodenticīds.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Pirmohamed M|date=November 2006|title=Warfarin: almost 60 years old and still causing problems|journal=British Journal of Clinical Pharmacology|volume=62|issue=5|pages=509–11|doi=10.1111/j.1365-2125.2006.02806.x|pmc=1885167|pmid=17061959}}</ref>
'''Antikoagulanti''', ko parasti sauc par '''asins šķidrinātājiem''', ir [[Ķīmiskā viela|ķīmiskas vielas]], kas novērš vai samazina [[Asinis|asins]] [[Asinsrece|koagulāciju]], pagarinot recēšanas laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/anticoagulants/|title=Anticoagulant medicines|website=nhs.uk|access-date=2020-01-23|date=2018-02-06|language=en}}</ref> Daži no tām dabiski sastopami dzīvniekos, kas ēd asinis, piemēram, [[dēles]] un [[Dzēlējodi|odi]], kur tie palīdz uzturēt koduma vietu pietiekami ilgi nesarecējušu, lai dzīvnieks varētu iegūt asinis.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Azzopardi EA, Whitaker IS, Rozen WM, Naderi N, Kon M|date=October 2011|title=Chemical and mechanical alternatives to leech therapy: a systematic review and critical appraisal|journal=Journal of Reconstructive Microsurgery|volume=27|issue=8|pages=481–6|doi=10.1055/s-0031-1284233|pmid=21780018}}</ref ><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Ha YR, Oh SR, Seo ES, Kim BH, Lee DK, Lee SJ|date=April 2014|title=Detection of heparin in the salivary gland and midgut of Aedes togoi|journal=The Korean Journal of Parasitology|volume=52|issue=2|pages=183–8|doi=10.3347/kjp.2014.52.2.183|pmc=4028456|pmid=24850962}}</ref> Kā [[Zāles|medikamentu]] klase, antikoagulantus lieto trombozes traucējumu [[Terapija|terapijā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yoo|first=Hugo HB|last2=Nunes-Nogueira|first2=Vania Santos|last3=Fortes Villas Boas|first3=Paulo J.|date=7 February 2020|title=Anticoagulant treatment for subsegmental pulmonary embolism|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2020|issue=2|pages=CD010222|doi=10.1002/14651858.CD010222.pub4|issn=1469-493X|pmc=7004894|pmid=32030721}}</ref> Perorālos antikoagulantus (OAK) daudzi cilvēki lieto tablešu vai tablešu veidā, un slimnīcās tiek izmantotas dažādas intravenozas antikoagulantu zāļu formas.<ref>{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Cohen AT, Hamilton M, Mitchell SA, Phatak H, Liu X, Bird A, Tushabe D, Batson S|date=2015-12-30|editor-last=ten Cate|editor-first=Hugo|title=Comparison of the Novel Oral Anticoagulants Apixaban, Dabigatran, Edoxaban, and Rivaroxaban in the Initial and Long-Term Treatment and Prevention of Venous Thromboembolism: Systematic Review and Network Meta-Analysis|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=12|pages=e0144856|bibcode=2015PLoSO..1044856C|doi=10.1371/journal.pone.0144856|pmc=4696796|pmid=26716830|doi-access=free}}</ref ><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Almutairi AR, Zhou L, Gellad WF, Lee JK, Slack MK, Martin JR, Lo-Ciganic WH|date=July 2017|title=Effectiveness and Safety of Non-vitamin K Antagonist Oral Anticoagulants for Atrial Fibrillation and Venous Thromboembolism: A Systematic Review and Meta-analyses|journal=Clinical Therapeutics|volume=39|issue=7|pages=1456–1478.e36|doi=10.1016/j.clinthera.2017.05.358|pmid=28668628}}</ref> Dažus antikoagulantus izmanto medicīnas iekārtās, piemēram, paraugu mēģenēs, [[Asins pārliešana|asins pārliešanas]] maisos, sirds-plaušu iekārtās un dialīzes iekārtās.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Banfi G, Salvagno GL, Lippi G|date=2007-01-01|title=The role of ethylenediamine tetraacetic acid (EDTA) as in vitro anticoagulant for diagnostic purposes|journal=Clinical Chemistry and Laboratory Medicine|volume=45|issue=5|pages=565–76|doi=10.1515/CCLM.2007.110|pmid=17484616}}</ref ><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Dobrovolskaia MA, McNeil SE|date=May 2015|title=Safe anticoagulation when heart and lungs are "on vacation"|journal=Annals of Translational Medicine|volume=3|issue=Suppl 1|pages=S11|doi=10.3978/j.issn.2305-5839.2015.02.03|pmc=4437941|pmid=26046056}}</ref> Viens no pirmajiem antikoagulantiem, varfarīns, sākotnēji tika apstiprināts kā rodenticīds.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Pirmohamed M|date=November 2006|title=Warfarin: almost 60 years old and still causing problems|journal=British Journal of Clinical Pharmacology|volume=62|issue=5|pages=509–11|doi=10.1111/j.1365-2125.2006.02806.x|pmc=1885167|pmid=17061959}}</ref>


Antikoagulanti ir cieši saistīti ar prettrombocītu līdzekļiem un trombolītiskiem līdzekļiem, manipulējot ar dažādiem asins koagulācijas ceļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Patel|first=S.|last2=Singh|first2=R.|last3=Preuss|first3=C. V.|last4=Patel|first4=N.|year=2020|title=Warfarin|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK470313/|journal=StatPearls|publisher=StatPearls Publishing|pmid=29261922|access-date=2020-01-23}}</ref> Precīzāk, prettrombocītu zāles inhibē trombocītu agregāciju (saķeršanos), turpretim antikoagulanti kavē specifiskus koagulācijas kaskādes ceļus, kas notiek pēc sākotnējās trombocītu agregācijas, bet pirms fibrīna un stabilu agregētu trombocītu produktu veidošanās.<ref>{{Grāmatas atsauce|publisher=StatPearls Publishing|title=StatPearls|year=2020}}</ref> <ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Harter K, Levine M, Henderson SO|date=January 2015|title=Anticoagulation drug therapy: a review|journal=The Western Journal of Emergency Medicine|volume=16|issue=1|pages=11–7|doi=10.5811/westjem.2014.12.22933|pmc=4307693|pmid=25671002}}</ref>
Antikoagulanti ir cieši saistīti ar prettrombocītu līdzekļiem un trombolītiskiem līdzekļiem, manipulējot ar dažādiem asins koagulācijas ceļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Patel|first=S.|last2=Singh|first2=R.|last3=Preuss|first3=C. V.|last4=Patel|first4=N.|year=2020|title=Warfarin|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK470313/|journal=StatPearls|publisher=StatPearls Publishing|pmid=29261922|access-date=2020-01-23}}</ref> Precīzāk, prettrombocītu zāles inhibē trombocītu agregāciju (saķeršanos), turpretim antikoagulanti kavē specifiskus koagulācijas kaskādes ceļus, kas notiek pēc sākotnējās trombocītu agregācijas, bet pirms fibrīna un stabilu agregētu trombocītu produktu veidošanās.<ref>{{Grāmatas atsauce|publisher=StatPearls Publishing|title=StatPearls|year=2020}}</ref ><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Harter K, Levine M, Henderson SO|date=January 2015|title=Anticoagulation drug therapy: a review|journal=The Western Journal of Emergency Medicine|volume=16|issue=1|pages=11–7|doi=10.5811/westjem.2014.12.22933|pmc=4307693|pmid=25671002}}</ref>


Biežākie antikoagulanti ir varfarīns un [[heparīns]].<ref name="WSJOct2007">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/SB119725064671318856|title=Race Is on for the Next Blood Thinner|work=[[The Wall Street Journal]]|access-date=2008-01-06|date=2007-12-10|last=Winslow|first=Ron|page=A12}}</ref>
Biežākie antikoagulanti ir varfarīns un [[heparīns]].<ref name="WSJOct2007">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/SB119725064671318856|title=Race Is on for the Next Blood Thinner|work=[[The Wall Street Journal]]|access-date=2008-01-06|date=2007-12-10|last=Winslow|first=Ron|page=A12}}</ref>

Versija, kas saglabāta 2023. gada 12. februāris, plkst. 21.42

Antikoagulanti, ko parasti sauc par asins šķidrinātājiem, ir ķīmiskas vielas, kas novērš vai samazina asins koagulāciju, pagarinot recēšanas laiku.[1] Daži no tām dabiski sastopami dzīvniekos, kas ēd asinis, piemēram, dēles un odi, kur tie palīdz uzturēt koduma vietu pietiekami ilgi nesarecējušu, lai dzīvnieks varētu iegūt asinis.[2][3] Kā medikamentu klase, antikoagulantus lieto trombozes traucējumu terapijā.[4] Perorālos antikoagulantus (OAK) daudzi cilvēki lieto tablešu vai tablešu veidā, un slimnīcās tiek izmantotas dažādas intravenozas antikoagulantu zāļu formas.[5][6] Dažus antikoagulantus izmanto medicīnas iekārtās, piemēram, paraugu mēģenēs, asins pārliešanas maisos, sirds-plaušu iekārtās un dialīzes iekārtās.[7][8] Viens no pirmajiem antikoagulantiem, varfarīns, sākotnēji tika apstiprināts kā rodenticīds.[9]

Antikoagulanti ir cieši saistīti ar prettrombocītu līdzekļiem un trombolītiskiem līdzekļiem, manipulējot ar dažādiem asins koagulācijas ceļiem.[10] Precīzāk, prettrombocītu zāles inhibē trombocītu agregāciju (saķeršanos), turpretim antikoagulanti kavē specifiskus koagulācijas kaskādes ceļus, kas notiek pēc sākotnējās trombocītu agregācijas, bet pirms fibrīna un stabilu agregētu trombocītu produktu veidošanās.[11][12]

Biežākie antikoagulanti ir varfarīns un heparīns.[13]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ «Anticoagulant medicines». nhs.uk (angļu). 2018-02-06. Skatīts: 2020-01-23.
  2. ↑ "Chemical and mechanical alternatives to leech therapy: a systematic review and critical appraisal". Journal of Reconstructive Microsurgery 27 (8): 481–6. October 2011. doi:10.1055/s-0031-1284233. PMID 21780018.
  3. ↑ "Detection of heparin in the salivary gland and midgut of Aedes togoi". The Korean Journal of Parasitology 52 (2): 183–8. April 2014. doi:10.3347/kjp.2014.52.2.183. PMC 4028456. PMID 24850962.
  4. ↑ Yoo, Hugo HB; Nunes-Nogueira, Vania Santos; Fortes Villas Boas, Paulo J. (7 February 2020). "Anticoagulant treatment for subsegmental pulmonary embolism". The Cochrane Database of Systematic Reviews 2020 (2): CD010222. doi:10.1002/14651858.CD010222.pub4. ISSN 1469-493X. PMC 7004894. PMID 32030721.
  5. ↑ ten Cate, Hugo, red. (2015-12-30). "Comparison of the Novel Oral Anticoagulants Apixaban, Dabigatran, Edoxaban, and Rivaroxaban in the Initial and Long-Term Treatment and Prevention of Venous Thromboembolism: Systematic Review and Network Meta-Analysis". PLOS ONE 10 (12): e0144856. Bibcode 2015PLoSO..1044856C. doi:10.1371/journal.pone.0144856. PMC 4696796. PMID 26716830.
  6. ↑ "Effectiveness and Safety of Non-vitamin K Antagonist Oral Anticoagulants for Atrial Fibrillation and Venous Thromboembolism: A Systematic Review and Meta-analyses". Clinical Therapeutics 39 (7): 1456–1478.e36. July 2017. doi:10.1016/j.clinthera.2017.05.358. PMID 28668628.
  7. ↑ "The role of ethylenediamine tetraacetic acid (EDTA) as in vitro anticoagulant for diagnostic purposes". Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 45 (5): 565–76. 2007-01-01. doi:10.1515/CCLM.2007.110. PMID 17484616.
  8. ↑ "Safe anticoagulation when heart and lungs are "on vacation"". Annals of Translational Medicine 3 (Suppl 1): S11. May 2015. doi:10.3978/j.issn.2305-5839.2015.02.03. PMC 4437941. PMID 26046056.
  9. ↑ "Warfarin: almost 60 years old and still causing problems". British Journal of Clinical Pharmacology 62 (5): 509–11. November 2006. doi:10.1111/j.1365-2125.2006.02806.x. PMC 1885167. PMID 17061959.
  10. ↑ Patel, S.; Singh, R.; Preuss, C. V.; Patel, N. (2020). "Warfarin". StatPearls (StatPearls Publishing). PMID 29261922.
  11. ↑ StatPearls. StatPearls Publishing. 2020.
  12. ↑ "Anticoagulation drug therapy: a review". The Western Journal of Emergency Medicine 16 (1): 11–7. January 2015. doi:10.5811/westjem.2014.12.22933. PMC 4307693. PMID 25671002.
  13. ↑ Ron Winslow. «Race Is on for the Next Blood Thinner». The Wall Street Journal, 2007-12-10. A12. lpp. Skatīts: 2008-01-06.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Antikoagulants&oldid=3784850"