Musulmaņu pasaule: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
m sīkumi using AWB |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Islam by country.png|thumb|Islāma pasaules karte: {{legend|#4a6600|[[Sunnītu islāms]]}}{{legend|#66004a|[[Šiītu islāms]]}}{{legend|#04161b|[[Ibadīti]]}}]] |
[[Attēls:Islam by country.png|thumb|Islāma pasaules karte: {{legend|#4a6600|[[Sunnītu islāms]]}}{{legend|#66004a|[[Šiītu islāms]]}}{{legend|#04161b|[[Ibadīti]]}}]] |
||
Terminam "'''musulmaņu pasaule'''" jeb "'''islāma pasaule'''<nowiki>''</nowiki> ir vairākas nozīmes. Reliģiskā nozīmē islāma pasaule attiecas uz [[ |
Terminam "'''musulmaņu pasaule'''" jeb "'''islāma pasaule'''<nowiki>''</nowiki> ir vairākas nozīmes. Reliģiskā nozīmē islāma pasaule attiecas uz [[musulmaņi]]em, bet kultūras nozīmē uz islāma [[Civilizācija|civilizāciju]], kas ietver arī šajā civilizācijā dzīvojošos nemusulmaņus. Mūsdienu [[Ģeopolitika|ģeopolitiskajā]] nozīmē šis termins parasti attiecas uz valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums. |
||
2010. gadā vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku jeb aptuveni 23 % pasaules iedzīvotāju bija musulmaņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/doc/224291-visparejs-ieskats-musulmanu-tiesibas/|title=Žurnāls: Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās – Jurista Vārds|website=m.juristavards.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> |
2010. gadā vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku jeb aptuveni 23 % pasaules iedzīvotāju bija musulmaņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/doc/224291-visparejs-ieskats-musulmanu-tiesibas/|title=Žurnāls: Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās – Jurista Vārds|website=m.juristavards.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
49 valstīs musulmaņi ir vairākums, viņi runā simtiem valodu un nāk no dažādām etniskām grupām. |
49 valstīs musulmaņi ir vairākums, viņi runā simtiem valodu un nāk no dažādām etniskām grupām. |
||
[[Attēls:Jama Masjid Delhi.JPG|thumb|[[Jamia Masjid]] — lielākā Indijas [[mošeja]]]] |
[[Attēls:Jama Masjid Delhi.JPG|thumb|[[Jamia Masjid]] — lielākā Indijas [[mošeja]]]] |
||
[[Musulmaņi Indijā|Indijas musulmaņu iedzīvotāji]] ir lielākā musulmaņu minoritāte pasaulē (11 % no pasaules musulmaņu iedzīvotāju kopskaita). |
[[Musulmaņi Indijā|Indijas musulmaņu iedzīvotāji]] ir lielākā musulmaņu minoritāte pasaulē (11 % no pasaules musulmaņu iedzīvotāju kopskaita). |
||
Divi galvenie islāma novirzieni ir [[Sunnītu islāms|sunnīsms]] un [[Šiītu islāms|šiīsms]]. Lielākā daļa pasaules musulmaņu (87-90%), ir sunnīti. Valstis ar vislielāko šiītu iedzīvotāju koncentrāciju ir: [[Irāna]] 89%, [[Azerbaidžāna]] 65%, [[Irāka]] 60%, [[Bahreina]] 60%, [[Jemena]] 35%, [[Turcija]] 10%, [[Libāna]] 27%, [[Sīrija]] 13%, [[Afganistāna]] 10%, [[Pakistāna]] 10% un [[Indija]] 10%. |
Divi galvenie islāma novirzieni ir [[Sunnītu islāms|sunnīsms]] un [[Šiītu islāms|šiīsms]]. Lielākā daļa pasaules musulmaņu (87-90%), ir sunnīti. Valstis ar vislielāko šiītu iedzīvotāju koncentrāciju ir: [[Irāna]] 89%, [[Azerbaidžāna]] 65%, [[Irāka]] 60%, [[Bahreina]] 60%, [[Jemena]] 35%, [[Turcija]] 10%, [[Libāna]] 27%, [[Sīrija]] 13%, [[Afganistāna]] 10%, [[Pakistāna]] 10% un [[Indija]] 10%. |
||
[[Attēls:Hagia Sophia Mars 2013.jpg|thumb|[[Svētā Sofija]] ir bijusī [[Austrumu pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticīgo]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kuru [[1453]]. gadā pārveidoja par [[Mošeja|mošeju]]]] |
[[Attēls:Hagia Sophia Mars 2013.jpg|thumb|[[Svētā Sofija]] ir bijusī [[Austrumu pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticīgo]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kuru [[1453]]. gadā pārveidoja par [[Mošeja|mošeju]]]] |
||
Daudzās valstīs ar musulmaņu vairākumu ir ievērojamas nemusulmaņu minoritātes, tostarp [[kristieši]], [[ebreji]], [[Hinduisms|hinduisti]], [[Budisms|budisti]], [[Bahāisms|bahāji]], [[druzi]], [[jazīdi]] un [[Zoroastrisms|zoroastrieši]]. |
Daudzās valstīs ar musulmaņu vairākumu ir ievērojamas nemusulmaņu minoritātes, tostarp [[kristieši]], [[ebreji]], [[Hinduisms|hinduisti]], [[Budisms|budisti]], [[Bahāisms|bahāji]], [[druzi]], [[jazīdi]] un [[Zoroastrisms|zoroastrieši]]. |
||
== Sekulārisms == |
== Sekulārisms == |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
Dažas musulmaņu lielākās valstis ir [[Sekulārisms|sekulāras]]. Azerbaidžāna kļuva par pirmo sekulāro republiku musulmaņu pasaulē laikā no 1918. līdz 1920. gadam, pirms tā tika iekļauta Padomju Savienībā. Turcija kopš [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] reformām tiek pārvaldīta kā sekulāra valsts. Turpretī [[Islāma revolūcija|Irānas 1979. gada revolūcija]] nomainīja monarhisko daļēji sekulāro režīmu pret [[Islāma republika|islāma republiku]], kuru vadīja ajatolla [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]]. |
Dažas musulmaņu lielākās valstis ir [[Sekulārisms|sekulāras]]. Azerbaidžāna kļuva par pirmo sekulāro republiku musulmaņu pasaulē laikā no 1918. līdz 1920. gadam, pirms tā tika iekļauta Padomju Savienībā. Turcija kopš [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] reformām tiek pārvaldīta kā sekulāra valsts. Turpretī [[Islāma revolūcija|Irānas 1979. gada revolūcija]] nomainīja monarhisko daļēji sekulāro režīmu pret [[Islāma republika|islāma republiku]], kuru vadīja ajatolla [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]]. |
||
Dažas valstis ir pasludinājušas islāmu par oficiālo valsts reliģiju. Šajās valstīs juridiskais kodekss lielākoties ir sekulārs, bet jautājumus, kas attiecas uz mantošanu un laulībām, regulē [[Šariats|šariata]] likumi. |
Dažas valstis ir pasludinājušas islāmu par oficiālo valsts reliģiju. Šajās valstīs juridiskais kodekss lielākoties ir sekulārs, bet jautājumus, kas attiecas uz mantošanu un laulībām, regulē [[Šariats|šariata]] likumi. |
||
== Skatīt vēl == |
== Skatīt vēl == |
||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
{{sisterlinks-inline}} |
{{sisterlinks-inline}} |
||
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} |
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} |
||
[[Kategorija:Islāms]] |
[[Kategorija:Islāms]] |
||
Pašreizējā versija, 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 19.08
Terminam "musulmaņu pasaule" jeb "islāma pasaule'' ir vairākas nozīmes. Reliģiskā nozīmē islāma pasaule attiecas uz musulmaņiem, bet kultūras nozīmē uz islāma civilizāciju, kas ietver arī šajā civilizācijā dzīvojošos nemusulmaņus. Mūsdienu ģeopolitiskajā nozīmē šis termins parasti attiecas uz valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums.
2010. gadā vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku jeb aptuveni 23 % pasaules iedzīvotāju bija musulmaņi.[1]
Demogrāfiskie rādītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimstības līmenis islāma pasaulē pēdējā laikā ir samazinājies: ja 1989. gadā uz vienu musulmaņu sievieti pasaulē bija 5,2 bērni, bet uz vienu kristieti tikai 3,3 bērni, tad 2000. gadā šie rādītāji bija attiecīgi 3,7 un 2,6, bet 2010. gadā - 2,9 un 2,6 bērni.
49 valstīs musulmaņi ir vairākums, viņi runā simtiem valodu un nāk no dažādām etniskām grupām.
Indijas musulmaņu iedzīvotāji ir lielākā musulmaņu minoritāte pasaulē (11 % no pasaules musulmaņu iedzīvotāju kopskaita).
Divi galvenie islāma novirzieni ir sunnīsms un šiīsms. Lielākā daļa pasaules musulmaņu (87-90%), ir sunnīti. Valstis ar vislielāko šiītu iedzīvotāju koncentrāciju ir: Irāna 89%, Azerbaidžāna 65%, Irāka 60%, Bahreina 60%, Jemena 35%, Turcija 10%, Libāna 27%, Sīrija 13%, Afganistāna 10%, Pakistāna 10% un Indija 10%.
Daudzās valstīs ar musulmaņu vairākumu ir ievērojamas nemusulmaņu minoritātes, tostarp kristieši, ebreji, hinduisti, budisti, bahāji, druzi, jazīdi un zoroastrieši.
Sekulārisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažas musulmaņu lielākās valstis ir sekulāras. Azerbaidžāna kļuva par pirmo sekulāro republiku musulmaņu pasaulē laikā no 1918. līdz 1920. gadam, pirms tā tika iekļauta Padomju Savienībā. Turcija kopš Mustafas Kemala Ataturka reformām tiek pārvaldīta kā sekulāra valsts. Turpretī Irānas 1979. gada revolūcija nomainīja monarhisko daļēji sekulāro režīmu pret islāma republiku, kuru vadīja ajatolla Rūhollāhs Mūsavī Homeinī.
Dažas valstis ir pasludinājušas islāmu par oficiālo valsts reliģiju. Šajās valstīs juridiskais kodekss lielākoties ir sekulārs, bet jautājumus, kas attiecas uz mantošanu un laulībām, regulē šariata likumi.
Skatīt vēl[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Žurnāls: Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās – Jurista Vārds». m.juristavards.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Musulmaņu pasaule.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)