Savojas Adele

Savojas Adele, arī Adele, Aliksa vai Morjēnas Adelheida (franču: Adélaide de Maurienne, * 1092. gadā, † 1154. gada 18. novembrī), bija Savojas Umberto II un Burgundijas Žizeles meita. Pāvests Kaliksts II bija viņas brālēns, taču viesojies Francijas karaļa galmā bija tikai vienreiz. Adeles tēvs nomira 1103. gadā un māte apprecējās ar Monferatas Renjē I.

1115. gada 3. augustā Parīzes Dievmātes katedrālē notika Adeles kāzas ar Luiju VI. Luijam viņa bija otrā sieva. Adele tika uzskatīta par neglītu, taču vienlaikus par laipnu un dievbijīgu. Laulībā piedzima astoņi bērni - seši dēli, no kuriem otrais kļuva par Luiju VII, un divas meitas:

1. Francijas Filips (1116. g. – 1131. gada 13. okt.), Francijas karalis (1129–1131),
2. Luijs VII (1120. g. – 1180. gada 18. nov.), Francijas karalis (1137–1180),
3. Anrī (1121–1175), Reimsas arhibīskaps,
4. Hugo (apm. 1122. g.), miris jauns,
5. Roberts (ap.1123 – 1188.gada 11.oktobris), Drū grāfs,
6. Konstance (ap.1124 – 1176. gada 16.augustā), vispirms precējusies ar Buloņas grāfu Estāciju IV, pēc tam ar Tulūzas Reimondu V,
7. Francijas Filips, Parīzes arhidiakons,
8. Pjērs (ap.1126–1183), precējies ar Kurtenā valdnieci Elizabeti.

Pēc Luija VI nāves Adele pretēji tā laika karalisko atraitņu paražām neiestājās klosterī, tā vietā viņa aprecēdamās ar Monmoransijas Metjū I, kuram dzemdēja meitu, un joprojām aktīvi piedalīdamās Francijas galma dzīvē un reliģiskajās aktivitātēs.

Adele ir viena no divām karalienēm, kuras ir pieminētas Viljama Dagdeila leģendās. Saskaņā ar leģendu Francijas karaliene Adele bruņinieku turnīra laikā iemīlējusies jaunā bruņiniekā Viljamā d'Albinī, tači viņš jau bijis saderinājies ar Anglijas karalieni Adelīzu un atteicies ielaisties mīlas dēkā. Greizsirdīgā Adele ievilinājusi bruņinieku izsalkuša lauvas ķetnās, taču viņš ar kailām rokām izrāvis zvēram mēli un to nogalinājis.

1153. gadā viņa iestājās Monmartras klosterī, kuru nodibināja Luijs VII. Adele nomira 1154. gada 18. novembrī klosterī un tika apglabāta Monmatras Senpjēras kapsētā.