Postimpresionisms ir termins, ko ieviesa britu mākslinieks un mākslas kritiķis Rodžers Frajs 1910. gadā, lai apzīmētu Francijas mākslas attīstību kopš Eduarda Monē laikiem. Frajs izmantoja šo terminu, rīkojot 1910. gada izstādi Monē un Postimpresionisms. Postimpresionisti paplašināja impresionismu, atsakoties no daudziem ierobežojumiem: viņi gleznoja, izmantojot biezus krāsu klājienus, savdabīgus otu triepienus un attēlojot īstās dzīves tematiku, kaut arī tie vairāk sliecās akcentēt ģeometriskās formas, deformēt formu, lai sasniegtu ekspresīvu efektu un izmantoja nedabiskas un patvaļīgi izvēlētas krāsas.
