Pauls Makss Berči

**Pauls Makss Berči**
Pauls Makss Berči
	Attēls no 1911. gada publikācijas Kunst-Beilage des Rigaer Tageblatts Nr.3
Pilnais vārds	Paul Max Bertschy
Dzimis	1840. gada 1. janvārī; Štrausberga, Prūsijas karaliste; (tagad Brandenburga, Vācija)
Miris	1911. gada 2. martā (71 gada vecumā); Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Tautība	Vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	St.Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija
Mākslas virziens	romānika, neogotika, gotika
Slavenākie darbi	Sv. Annas baznīcas pārbūve,; Liepājas dzelzceļa stacijas ēka,; Hotel De Rome

Pauls Makss Berči (vācu: Paul Max Bertschy, 1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bija krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi.

Berlīnē tajā laikā darbojās izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa – Štīlers (Friedrich August Stüler), Knoblauhs (Eduard Knoblauch), Hicigs (Friedrich Hitzig), Perziuss, Štīrs, Lukē, visi Kārļa Frīdriha Šinkela mācekļi. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz Baltijas provincēm, kur bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils–Vitebskas dzelzceļa būves birojā. 1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu. 1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju. Viņa laikā pilsētā ieviesa ēku novērtēšanu jeb taksāciju.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva pilsētas arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā.

Miris 1911. gada 2. martā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Būves

Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās, viņa projektos visbiežāk sastopamas romānikas un gotikas arhitektūras formas. Tādēļ P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus. Mūsu dienās tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas ir toreizējo pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē. Raksturīgākie M. P. Berči projekti ir Liepājas dzelzceļa stacijas ēka, viesnīca Hôtel de Rome – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas muzejā.

P. M. Berči četrdesmit gadu garumā bija iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies Liepājā. 1887. gadā pēc Berči projekta uzcelta Priekules muižas, bet 1894. gadā Skaistkalnes muižas jaunā kungu māja.

Pazīstamākie Berči projekti

Pazīstamākie Berči projekti Liepājā ir:^[1]

Sv. Annas baznīcas pārbūve Kuršu laukumā 5/6 (1871–1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587. gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, 19. gs. beigās pēc P. M. Berči projekta baznīca pārbūvēta Neogotikas stilā, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889) un tikai pēc tam – jomu (1893).
Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja K. Valdemāra ielā 16 (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.
Brauna meiteņu skola E. Veidenbauma ielā 10 (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.
Meijera dzīvojamais nams Kungu ielā 20 (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.
Navigācijas skola Kūrmājas prospektā 3 (1877). Agrīns P. M. Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma.
Emīla Noldes dzīvojamā māja Hikes ielā 12 (1880). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi.
Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām K. Valdemāra ielā 14 (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.
Ramedlova tirdzniecības nams Zivju ielā 3 (1881). Tagadējais tirdzniecības un darījumu centrs De Rome.
Liepājas Nikolaja ģimnāzija K. Valdemāra ielā 4 (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja Kūrmājas prospektā 21 (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu.
Apgabaltiesas ēka Rožu ielā 6 (1889–1891). Ēkas projekts realizēts t.s. “impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19. gs. beigu administratīvajām ēkām.
Bonica konditoreja Graudu ielā 42 (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.
Aptiekāra H. Grabes dzīvojamā māja ar aptiekas telpām Kūrmājas prospektā 12 (1899–1901). Daudzfunkcionālā ēka, būvēta no P. M. Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa.
Bērnu slimnīca Liepu ielā 9 (1900). P. M. Berči rokrakstam tipiska divstāvu sarkano ķieģeļu ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.
Savrupmāja Kūrmājas prospektā 16/18. Mūsdienās Liepājas muzejs.
Kacenelsona villa Kūrmājas prospektā 16 (1900–1901). Projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu.
P. M. Berči dzīvojamā ēka Peldu ielā 44 (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.
Liepājas Peldu iestāde Peldu ielā 59 (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.