(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Talsu pilskalns — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Talsu pilskalns

Vikipēdijas lapa

Talsu pilskalns (Klosterkalns) atrodas Talsos, netālu no katoļu baznīcas.

Ziņas par pilskalnu

Talsi (Talse) pirmo reizi minēti 1231. gada Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Talsu pilskalns atrodas Talsu ezera krastā. Pirmais to ir aprakstījis Augusts Bīlenšteins. Pilskalna plakums un terases ilgstoši artas. Tas ierīkots 30m. augstā paugurā ar mākslīgi stāvinātām nogāzēm. Apkārt pilskalnam izveidota terase, kura ziemeļu galā pāriet ap 30m. platā un 80m. garā izlīdzinātā priekšpils vietā. Pilskalna plakuma izmēri 60x55m un kopējā platība sasniedz 0,4. ha. Pilskalna dienvidu galā joprojām labi redzams ap 5m. augsts valnis. Pilskalna pakājē atradusies ap 4.ha. liela kuršu senpilsēta, kuras intensīvākā apdzīvotība attiecināta uz 12. - 14.gs. Talsu pilskalns tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem Kurzemes pilskalniem.

Talsu pilskalns ir līdz šim viens no visplašāk pētītajiem kuršu nocietinājumiem. Laikā no 1936.gada līdz 1938.gadam arheoloģiskajos izrakumos A.Karnupa vadībā šeit tika izpētīta gandrīz desmitā daļa no visa pilskalna platības. Kopumā ieguva vairāk nekā 4000 senlietu. Izrakumi liecināja, ka pilskalns apdzīvots no 10.gs. līdz 14.gs. un tajā izsekojami deviņi apbūves periodi. Jau 10.gs. pilskalns nocietināts ar blīviem akmeņu klāstiem, virs kuriem pacēlusies divkārša guļkoku aizsargsiena 2-4 m platā joslā. Gar to bijušas izvietotas dzīvojamās mājas. Lielas pārbūves pilskalnā notikušas, sākot ar 11.gs., kad paaugstināti aizsargvaļņi, ar torņveida izbūvēm nodrošināta ieejas vieta un nostiprināta guļkoku nocietinājumu līnija. Ēkas šajā laikā izvietotas daudz blīvāk, konstatētas arī divtelpu celtnes. Šajā laikā ēku stūros atrod arī kuršiem raksturīgos dzīvnieku (īpaši zirgu) galvaskausu ziedojumus. Aizsargceltnes, kā arī dzīvojamo ēku sienas (acīmredzot, lai mazinātu aizdedzināšanas iespējas) bijušas apmestas ar māliem. Tiek uzskatīts, ka pilskalnu līdz 11.gs. apdzīvojuši Kurzemes lībieši un tikai līdz ar kuršu ekspansiju Z Kurzemē 11.gs. pilskalns ieguvis liela centra nozīmi un ticis ļoti spēcīgi nocietināts. Arī senpilsēta ir veidojusies tajā pašā laikā.

1992.-1993.gadā arheologa J. Asara vadībā notika pārbaudes izrakumi arī senpilsētas teritorijā, kur vietām konstatēts līdz 1,7 m biezs kultūrslānis.