Zelta Zivs
 Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | Dor |
| Nosaukums (latīniski) | Dorado |
| Rektascensija: | 5 h |
| Deklinācija: | -65° |
| Zvaigznāja platība: | 179.173 kv. grādi. (72. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 3 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 4 |
| Spožas zvaigznes: | 0 |
| Tuvās zvaigznes: | 2 |
| Spožākā zvaigzne: | |
| Tuvākā zvaigzne: | |
| Mesjē kataloga objekti: | 0 |
| Meteoru plūsmas: | |
| Robežzvaigznāji | Greblis Pulkstenis Tīkliņš Dienvidu Hidra Galds Lidojošā Zivs Gleznotājs |
| Redzams Latvijā | nav novērojams |
| Redzams platuma grādos no +20° līdz −90° | |
Zelta Zivs ir dienvidu puslodes zvaigznājs. Tas ir viens no 12 zvaigznājiem, kurus laikā starp 1595. gadu un 1597. gadu izveidoja divi nīderlandiešu navigatori Pīters Kaizers (Pieter Dirkszoon Keyser) un Frederiks de Houtmans (Frederick de Houtman). Pirmoreiz to publicēja 1603. gadā, vācu astronoma Johana Baijera darbā „Uranometria”. Zvaigznājs bija pazīstams arī ar nosaukumu Xipxias jeb Zobenzivs. Zvaigznājs ir slavens arī ar to, ka tajā atrodas daļa no Lielā Magelāna mākoņa.
Nozīmīgi objekti
- S Dor — hipermilzis Lielajā Magelāna mākonī. Atrodas 169 000 gaismas gadu attālumā. Redzamais spožums 9.721m. Tā ir spožākā zvaigzne Lielajā Magelāna mākonī.
- SN 1987A — pārnova Lielajā Magelāna mākonī. Tā ir tuvākā zināmā pārnova. Atrodas 168 000 gaismas gadu attālumā.
- R Dor — maiņzvaigzne ar redzamo spožumu 5.73m. Tā ir lielākā zināmā zvaigzne. Atrodas nedaudz vairāk kā 200 gaismas gadu attālumā.
- HE 0437-5439 — hiperātra galvenās secības zvaigzne. Attālināšanās ātrums zvaigznei ir 723 km/s. Ātrums ir pietiekošs, lai zvaigzne spētu izrauties no Piena ceļa.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zelta Zivs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |