Grieķijas pilsoņu karš

Valsts armijas vienība Grieķijas pilsoņu kara laikā

Grieķijas pilsoņu karš (grieķu: Ελληνικός Εμφύλιος Πόλεμος) bija Grieķijas pilsoņu karš, kas norisinājās no 1946. līdz 1949. gadam starp Grieķijas armiju ko atbalstīja Lielbritānija un ASV, un Grieķijas Demokrātisko armiju (DAG), Grieķijas Komunistiskās partijas (GKP) bruņoto spārnu, ko atbalstīja PSRS, Dienvidslāvija, Albānija un Bulgārija.

No ģeopolitiskā viedokļa Grieķijas pilsoņu karš bija pirmais Aukstā kara posms starp Lielbritāniju un ASV, no vienas puses, un PSRS un tās sabiedrotajiem, no otras puses. Komunistu sakāve, kuriem Padomju Savienība pārtrauca sniegt palīdzību, galu galā noveda pie Grieķijas iestāšanās NATO (1952. gadā) un ASV ietekmes nostiprināšanās Egejas jūrā.

Karš prasīja līdz 158 000 dzīvību. Kopumā bija 1 miljons bēgļu.

Periodizācija

Grieķijas pilsoņu karš norisinājās divos nosacītos posmos:

• Grieķijas pilsoņu kara priekšvēstnesis (1943—1945) — militāras sadursmes starp Grieķijas Tautas atbrīvošanas armiju un citām, Lielbritānijas atbalstītām formācijām, lai pēc kara iegūtu kontroli pār valsti;
• Tieši Grieķijas pilsoņu karš (1946—1949).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķijas pilsoņu karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)