1815. gads
- Šis raksts ir par 1815. gadu. Par citām jēdziena 1815 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1815 MDCCCXV |
| Ab urbe condita | 2568 |
| Armēņu kalendārs | 1264 ԹՎ ՌՄԿԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6565 |
| Bahāju kalendārs | −29 — −28 |
| Bengāliešu kalendārs | 1222 |
| Berberu kalendārs | 2765 |
| Budistu kalendārs | 2359 |
| Birmiešu kalendārs | 1177 |
| Bizantiešu kalendārs | 7323—7324 |
| Ķīniešu kalendārs | 4511 vai 4451 — līdz — 4512 vai 4452 |
| Koptu kalendārs | 1531—1532 |
| Etiopu kalendārs | 1807—1808 |
| Ebreju kalendārs | 5575—5576 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1871—1872 |
| - Shaka Samvat | 1737—1738 |
| - Kali Juga | 4916—4917 |
| Holocēna kalendārs | 11815 |
| Igbo kalendārs | 815—816 |
| Irānas kalendārs | 1193—1194 |
| Islāma kalendārs | 1230—1231 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
| Korejas kalendārs | 4148 |
1815. (MDCCCXV) bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts - Napoleons Bonaparts atgriežas Francijā no izsūtījuma trimdā uz Elbas salu.
- 16. marts - Villems I kļūst par Nīderlandes karali
- 20. marts - Napoleons Bonaparts pēc izbēgšanas no Elbas ieradās Parīzē, ar 140 000 lielu regulāru armiju un 200 000 brīvprātīgajiem karavīriem, tādējādi uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. jūnijs - Dibināta Vācijas Konfederācija.
- 18. jūnijs - Vaterlo kaujā Septītās koalīcijas alianse uzvarēja Napoleona vadīto Francijas karaspēku.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — Džons Makdonalds (John A. Macdonald), kanādiešu politiķis (miris 1891.)
- 1. aprīlis — Oto fon Bismarks (Otto von Bismarck), Vācijas kanclers (miris 1898.)
- 1. jūnijs — Oto (Όθων), Grieķijas karalis (miris 1867.)
- 15. augusts — Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling), vācbaltu ģeologs un paleontologs (miris 1891.)
- 28. oktobris — Ļudovīts Štūrs (Ľudovít Štúr), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856.)
- 31. oktobris — Kārlis Veierštrāss (Karl Weierstraß), vācu matemātiķis (miris 1897.)
- 2. novembris — Džordžs Būls (George Boole), angļu matemātiķis un filozofs (miris 1864.)
- 8. decembris — Ādolfs Mencels (Adolph Menzel), vācu mākslinieks (miris 1905.)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. jūnijs (Vaterlo kaujā nogalināti):
- Žans Žaks Desvo de Sanktmoriss (Jean-Jacques Desvaux de Saint-Maurice), franču ģenerālis (dzimis 1775)
- Gijoms Filibērs Dušesmē (Guillaume Philibert Duhesme), franču ģenerālis (dzimis 1766)
- Sers Aleksandrs Gordons ( Alexander Gordon), angļu štāba virsnieks (dzimis 1786)
- Klods Etjēns Mišels (Claude-Étienne Michel), franču ģenerālis (dzimis 1772)
- Tomass Piktons (Thomas Picton), britu ģenerālis (dzimis 1758)
- Viljams Ponsombijs[1] (William Ponsonby), britu ģenerālis (dzimis 1772)
- Žans Batists van Merlēns (Jean Baptiste van Merlen), holandiešu-beļģu ģenerālis (dzimis 1773)
- 13. oktobris — Joahims Mirats (Joachim Murat), franču maršals (dzimis 1767.)
- 7. decembris — Mišels Nejs (Michel Ney), franču maršals (dzimis 1769.)
Kalendārs
[labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1815 |