2C-B
2C-B | |
---|---|
2C-B struktūrformula un molekulas modelis | |
CAS numurs | 66142-81-2 |
Ķīmiskā formula | C10H14BrNO2 |
Molmasa | 260,13 g/mol |
2C-B (2,5-dimetoksi-4-bromfenetilamīns) ir fenetilamīnu klases psihotropa viela ar psihodēliskām un empatogēnām īpašībām. To atklāja Aleksandrs Šulgins 1974. gadā.
Maigā, īsā efekta dēļ un salīdzinoši niecīgo blakusparādību dēļ sākotnēji 2C-B izmantoja kā palīglīdzekli psihoterapijā. Vēlāk vācu farmācijas kompānija Drittewelle to sāka komerciāli izplatīt kā seksuāli stimulējošu vielu (afrodiziaku). Pēc MDMA aizlieguma 1980. gadu vidū 2C-B kļuva populāra kā MDMA legāla alternatīva. 2C-B vairākus gadus bija pieejama Nīderlandes psihoaktīvo vielu veikaliņos ar vārdu Nexus. 2001. gadā viela tika iekļauta ANO Psihotropo substanču konvencijas II sarakstā, līdz ar to lielākā daļā pasaules valstu kļuva nelegāla.[1]
2C-B efekti parasti tiek raksturoti kā vieglāk kontrolējami, salīdzinot ar citām psihodēliskajām vielām. Tā bieži tiek salīdzināta kā MDMA un psihodēlisko vielu efektu sajaukums, mazākās devās vairāk līdzinoties MDMA, kamēr lielākās ierosinot pilnvērtīgu psihodēlisko pieredzi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «List of psychotropic substances under international control» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-02. Skatīts: 2007-03-30. Arhivēts 2012-08-31 Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Erowid informācija (angliski)
Šis ar psihotropajām vielām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|