Alanīts-(Ce)
| Alanīts-(Ce) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Silikātu minerāls, sorosilikāts |
| Štrunca ID | 8/C.23-80 |
| Ķīmiskā formula | (Ce,Ca,Y)2(Al,Fe3+)3(SiO4)3(OH) |
| Singonija | monoklīnā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Brūna, melna |
| Svītras krāsa | Brūna, pelēcīga |
| Habituss | Reti graudiņi, masas, reti - lielāki kristāli |
| Skaldnība | Neizteikta divās plaknēs |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 5,5-6 |
| Spīdums | Pusmetālisks, stikla, taukains |
| Caurspīdīgums | Puscaurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
| Laušanas koeficients |
n |
| Pleohroisms | ir, diezgan izteikts |
| Blīvums | 3,75 g/cm3 |
Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls. Sākotnēji tika dēvēts par alanītu, taču sadalīts trijos dažādos minerālos - alanīts-(Ce), alanīts-(La), alanīts-(Y). Satur retus ķīmiskos elementus - cēriju (27,35%), itriju - 4,34%. Vāji radioaktīvs - 613 Bq/g.
Sinonīmi: cerepidots, cerīns, cerortīts.
Alanīta sinonīmi: bagrationīts, ortīts, pirotīts, tautalīts, tautolīts, treanorīts, uralortīts.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodams vairāk nekā 300 vietās visā pasaulē. Latvijai tuvākās ir:
- Austrija - Karintija un Štīrija
- Čehija - Bohēmija un Morāvija
- Krievijas Eiropas daļa - Kolas pussala un Urāli
- Slovākija
- Ungārija
- Vācija - Bādene-Virtemberga, Bavārija, Lejassaksija, Reinzeme-Pfalca, Saksija, Tīringene
- Zviedrija - 34 atradnes visā valstī