Andrievs Ezergailis
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Andrievs jeb Endrū Ezergailis (angļu: Andrew Ezergailis; dzimis 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķī, miris 2022. gada 23. janvārī) bija ASV latviešu vēsturnieks, viens no atpazīstamākajiem un ietekmīgākajiem latviešu vēsturniekiem pasaulē.[1] Ievērojamākais Ezergaiļa darbs ir fundamentālais pētījums par holokaustu Latvijā (The Holocaust in Latvia, 1941—1944).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1930. gadā Jēkabpils apriņķa Rites pagastā pienotavas vadītāju Jāņa Ezergaiļa un viņa sievas Bertas, dzimušas Gailes, ģimenē.[2] Viņa tēvs bija agrākais latviešu strēlnieks.[3]
Mācījās pagasta skolā, Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja pārvietoto personu (DP) nometnē Ansbahā, Bavārijā. 1949. gadā emigrēja uz ASV. Līdzīgi daudziem latviešu trimdiniekiem, viņš sākumā strādāja nekvalificētu darbu zemnieku saimniecībā kā trauku mazgātājs.[3]
1950. gados Ezergailis iestājās Mičiganas Universitātē un 1964. gadā beidzis to, bet maģistra grādu ieguvis Ņujorkas Universitātē. Turpat 1968. gadā kļuva par zinātņu doktoru.
No 1964. gada Ezergailis pasniedza vēsturi privātajā Itakas koledžā, no 1971. gada bija profesors. Sākotnēji viņš specializējās Krievijas un modernās Eiropas, kā arī Otrā pasaules kara vēsturē, bet 1980. gados pievērsās nacistu aizsāktā un organizētā holokausta norisēm Latvijā.[3]
1988. gadā Ezergailis pirmoreiz Latvijas medijos publicēja zinātnisku pētījumu par holokaustu un īpaši Arāja komandu “Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Sākot ar 1989. gada 17. maiju, viņa pētījumu vairākos turpinājumos pārpublicēja laikrakstā “Cīņa”. Šis raksts iepazīstināja vietējos lasītājus ar Arāja komandas organizāciju, lēmumu pieņemšanu, slepkavību veikšanu, kā arī ar holokausta notikumiem Latvijā vispār.[4]
A. Ezergailis bija vienīgais latviešu vēsturnieks, uz kura viedokli jau 1980. gadu beigās Atmodas laikā sāka atsaukties ASV laikraksti.[3] Balstoties Vācijas arhīvu dokumentos, A. Ezergailis konstatēja, ka nacisti Latvijā ieveduši ne vairāk kā 22 tūkstošus ārzemju ebreju, nevis 300 tūkstošus, kā apgalvoja PSRS vēsturnieki. Viņi tika nogalināti 1941. gada nogales Rumbulas un Biķernieku meža akcijās.[3]
Profesora dzīvesbiedre Inta Ezergailis (1932—2005) bija pazīstama literatūrzinātniece. Pēc sievas nāves Ezergailis sarakstījis grāmatu “Lapu agonija”, balstoties uz viņas dienasgrāmatām un dzejoļiem.[5]
2006. gadā Ezergailis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).[6] 2012. gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.
Miris 2022. gada 23. janvārī.[7]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezergailis sarakstījis 10 grāmatas un vairāk nekā 150 rakstus un recenzijas.[8]
- Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Latvia: Daugavas Vanagi: Who are they?, ISBN 9984-9613-6-2 (2005)
- Stockholm Documents: The German Occupation of Latvia, 1941—1945: What Did America Know?, a collection of records of the United States Department of State, edited by A. Ezergailis (2002)
- Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941—1944, ISBN 9984-601-02-1 (1999, pārstrādāts 1996. gada izdevums)
- The Holocaust in Latvia 1941—1944 — The Missing Center, Historical Institute of Latvia, Riga ISBN 9984-9054-3-8 (1996)
- The Latvian impact on the Bolshevik Revolution: The first phase : September 1917 to April 1918, ISBN 0-88033-035-X (1983)
- The 1917 Revolution in Latvia (1974)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «LZA Lielā medaļa». LZA/Zinātnes Vēstnesis. 2012-05-14. Skatīts: 2013-05-13.
- ↑ AUTOBIOGRAFIJA BEZ MALAS UN GALA Jaunā Gaita nr. 210, 1997. gada septembrī
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Viesturs Sprūde. «Ievērojamākajam Latvijas holokausta vēstures pētniekam ar pasaules vārdu Andrievam Ezergailim – 90». LA.LV (latviešu), 2020-12-10. Skatīts: 2021-07-21.
- ↑ Bērziņš, Didzis (2021). [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2021_files/1_numurs/Berzins_LVIZ_2021_1.pdf "JAUNĀKĀS PUBLIKĀCIJAS PAR VIKTORA ARĀJA NOZIEGUMIEM UN TIESĀŠANU"]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls Nr.1 (113): 190-193.
- ↑ «Andrieva Ezergaiļa grāmatas “Lapu agonija” atvēršanas svētki». biblioteka.lv.
- ↑ «Ezergailis Honored by Latvia». Ithaca College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. maijā. Skatīts: 2022. gada 23. janvārī.
- ↑ «Mūžībā aizgājis vēsturnieks un holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis». www.lsm.lv (latviešu). 2022-01-23. Skatīts: 2022-01-28.
- ↑ «Ievērojamākajam Latvijas holokausta vēstures pētniekam ar pasaules vārdu Andrievam Ezergailim – 90». la.lv.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|