Atēnas Aleas templis
Atēnas Aleas templis | |
---|---|
Ἀ | |
Atēnas Aleas tempļa drupas | |
Atrašanās vieta | Arkādija, Grieķija |
Koordinātas | 37°27′20″N 22°25′13.5″E / 37.45556°N 22.420417°EKoordinātas: 37°27′20″N 22°25′13.5″E / 37.45556°N 22.420417°E |
Veids | Templis |
Vēsture | |
Kultūras | Grieķu |
Piezīmes | |
Stāvoklis | Drupas |
Publiska piekļuve | Arheoloģiskais parks |
Atēnas Aleas templis (sengrieķu: Ἀ
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo templi šeit pēc nostāstiem uzcēla mītiskais ķēniņš Alejs, taču tas nodega lielā ugunsgrēka laikā 395. gadā pr.Kr. Jauno templi nodegušā tempļa vietā 365. gadā pr.Kr. uzcēla arhitekts Skopass. Laodika no Kipras atsūtīja dāvanā Atēnai Aleai peplosu. Pie tempļa sienām karājās lakedemoniešu gūstekņu ķēdes. Vēl templī glabājās tā kuiļa āda un ilkņi, kurš tika nomedīts kalidonas medībās, un kuru savāca Oktaviāns Augusts. Senos laikos templim bija tiesības sniegt patvērumu.
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis templis ir viens no pēdējiem, kas tika veidots doriskā ordera stilā. Tas pēc izmēriem un krāšņuma pārspēja visus citus Peloponēsas tempļus, un bija apjozts ar trīskāršu kolonnu rindu.[1] Cellas sienas greznoja korintiskās puskolonnas. No arhitektoniskā viedokļa īpašu interesi izsauc tempļa frontona kompozīcijas, kuras veidoja pats Skopass, un no kurām ir palicis diezgan daudz fragmentu. Tos caurstrāvo dramatisms, un demonstrē straujas kustības. To veidošanā Skopass atklāti pārkāpa grieķu plastikai tradicionālo klasiski stingro seju traktējumu, nolemjot piepildīt to izteiksmes ar dzīvīgām emocijām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Meyer, Gesch. der bildend. Künste ii. p. 99, &c.