Cirks

Šis raksts ir par mākslas veidu. Par citām jēdziena cirks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Billija Smārta cirks Kembridžā

Cirks

Cirks ir mākslas veids, kam raksturīgi dažādi priekšnesumi, ko izpilda cirka mākslinieki (akrobāti, ekvilibristi, žonglieri, iluzionisti, dzīvnieku dresētāji, klauni un tā tālāk).

Cirka vēsture

Pirmie cirka triki, tādi kā kūleņošana un akrobātiski numuri, bijuši zināmi jau tālā senatnē. Taču cirks, kādu to pazīstam šodien, radās tikai 1768. gadā, kad anglis Filips Estlijs Londonā sāka uzstāties ar jātnieka trikiem un 1780. gadā uzbūvēja īpašu amfiteātri. Drīz jātnieku priekšnesumus papildināja virves dejotāji un spēkavīri. 1793. gadā Džons Rikets atvēra līdzīgu cirku ASV. Pirmās cirka izrādes notika speciāli celtās telpās; vēlāk jau radās ceļojošais cirks, piemēram, F.T. Bārnuma un Dž. Beilija cirks, kur kā artisti uzstājās virves dejotāji, burvju mākslinieki, klauni, jātnieki uz neapseglotiem dzīvniekiem un arī dresēti dzīvnieki. Cirka apmeklējumi ilgu laiku bijis viens no populārākajiem ģimenes kopīgās izklaidēšanās veidiem. Darbs cirkā prasa augstu profesionalitāti. Venisā, kas atrodas ASV Floridas štatā, ir pasaulē vienīgā klaunu koledža.

Klauni

Katrs klauns ir unikāls. Ar savu dīvaino grimu un jocīgo kostīmu klauni ir katra cirka raksturīga iezīme. Ir ļoti nopietni jāstrādā, lai liktu cilvēkiem smieties. Klauni apgūst daudz dažādu mākslu. Viņi var būt mūziķi un akrobāti, mīmi un komiķi. Pirmais īstais skatuves klauns, kura priekšnesumā apvienojās joki ar nopietnību, bija Džozefs Grimaldi 19.gs. Angļu cirka klauni ir aizguvuši savu iesauku "Džo" un balto sejas grimu tieši no viņa.