Edoardo Aņjelli
|
Edoardo Aņjelli (itāļu: Edoardo Agnelli; dzimis 1892. gada 2. janvārī, miris 1935. gada 14. jūlijā) bija itāļu uzņēmējs un rūpnieks, kā arī galvenais ģimenes akciju turētājs Itālijas automašīnu kompānijā FIAT .
Dzimis Veronā, viņš bija automašīnu kompānijas FIAT dibinātāja Džovanni Aņjelli dēls. 1919. gada 5. jūnijā apprecējās ar itāļu aristokrāti Donnu Virdžīniju Burbonu del Monte (1899—1945), kas bija meita Karlo del Montem, di Sanfaustino princim, un viņa Kentuki dzimušajai sievai Džeinai Kempbelai.
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aņjelli bija septiņi bērni:
- Klāra (1920-2016, prinča Tasilo cu Firstenberga sieva, prinča Egona fon Fīrstenberga un princeses Iras fon Fērstenbergas māte)
- Džanni (1921—2003)
- Susanna (1922—2009), grāfa Urbano Rataci sieva
- Marija Sole Aņjelli (dzimusi 1925. gadā)
- Kristiana (1927), grāfa Brandolīno Brandolīni d'Adda sieva
- Džordžo Aņjelli (1929—1965)
- Umberto (1934—2004)
Aņjelli vecākais dēls Džanni Aņjelli no 1966. līdz 2003. gadam bija FIAT vadītājs, padarīja uzņēmumu par nozīmīgāko Itālijā un vienu no lielākajiem automašīnu ražotājiem Eiropā. Aņjelli meita Susanna Aņjelli ir pirmā sieviete, kas bijusi Itālijas ārlietu ministre. Viņa mazdēls Andrea, Umberto dēls, pašlaik ir futbola kluba Juventus FC priekšsēdētājs.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā Itālijas futbola giganta Juventus prezidents no 1923. līdz 1935. gadam Aņjelli bija viens no nozīmīgākajiem vīriem Vecās lēdijas vēsturē un tas, kuram var piedēvēt atzinību par Turīnas komandas pārveidošanu par panākumiem bagātāko Itālijas futbola klubu.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aņjelli gāja bojā lidmašīnas avārijā 1935. gada 14. jūlijā, kad viņš atgriezās no Forte dei Marmi ar sava tēva hidroplānu Savoia-Marchetti SM.80, kuru pilotēja Arturo Ferrarins, esot ceļā uz Dženovu. Hidroplāna pludiņi atsitās pret dreifējošu koka stumbru, izraisot lidmašīnas apgāšanos. Aņjelli nomira pēc dzenskrūves sitiena pa pakausi; Ferrarins netika ievainots.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «La Stampa - Consultazione Archivio». www.archiviolastampa.it. Skatīts: 2022-05-12.
- Marco Ferrante, Casa Agnelli, Mondadori, 2007,ISBN 978-88-04-56673-1
- Džankarlo Galli, Gli Agnelli, il tramonto di una dinastia, Mondadori, Edizione 2003,ISBN 88-04-51768-9
- Alans Frīdmens, Agnelli un Itālijas varas tīkls, Mandarin Paperback (Octopus Publishing Gr.), Londona, 1988.ISBN 0-7493-0093-0
- Angiolo Silvio Ori, Storia di una dinastia — Gli Agnelli un la Fiat, redaktors Riuniti, Roma, 1996ISBN 88-359-4059-1
- Marina Ripa di Meana un Gabriella Mecucci, Virdžīnija Agneli, Argelato (BO), Minerva Edizioni, 2010,ISBN 978-88-7381-307-1
- Gigi Moncalvo, Agnelli segreti, Vallecchi, 2012,ISBN 978-88-8427-236-2
- Gustavo Mola di Nomalio, Gli Agnelli. Storia e genealogia di una grande famiglia piemontese dal XVI secolo al 1866, Torino, Centro Studi Piemontesi, 1998,ISBN 88-8262-099-9
|