(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Fenosa — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Fenosa

Vikipēdijas lapa
Fenosa
Φενεός
Asklēpija tempļa drupas Fenosā.
Fenosa (Grieķija)
Fenosa
Fenosa
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Arkādija
Koordinātas 37°54′40″N 22°18′21″E / 37.91111°N 22.30583°E / 37.91111; 22.30583Koordinātas: 37°54′40″N 22°18′21″E / 37.91111°N 22.30583°E / 37.91111; 22.30583
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Brīva piekļuve

Fenosa (sengrieķu: Φενεός, Φενεάτης, Φενικός) bija sena pilsēta Grieķijā, Azānijā, Arkādijas ziemeļos, uz dienvidrietumiem no Kilini kalna. Uz dienvidiem no Fenosas atrodas beznoteces karsta baseins, kurš drenējas caur pazemes noteku (καταβόθρα) Ladonas upē, un veido seklu ezeru ar periodisku katastrofiski augstu ūdens līmeni. Blakus esošajā Arhajafenosā ir arheoloģijas muzejs.

Par Fenosu rakstīja vēl Homērs, jo fenosieši piedalījās Trojas karā Agapenora, Ankeja dēla vadībā, kurš no Agamemnona dabūja 60 kuģus, lai pārceltos pāri Egejas jūrai. Strabona laikā tas bija nenozīmīgs ciems.

Hērakls dzīvoja Fenosā pie savas vecmāmiņas Laomonas, Guneja meitas un Amfitriona mātes, pēc tam, kad viņu no Tirintas padzina Eirisfejs. Pēc vietējā nostāsta Hērakls uzbūvēja pazemes notekas ūdens novadīšanai no Fenosas līdzenuma. Pēc Pausānija ziņām plūdu laikā Fenosa bija appludināta pilnīgi zem ūdens. Pausānija laikā kalnos bija saglabājušās atzīmes, līdz kādam līmenim bija pacēlies ūdens.

Caur Fenosu tecēja Aroānijas upe, kas ir pazīstama arī kā Olbiosa (Όλβιος).[1] Pēc vietējā nostāsta kanālu tai 50 stadiju garumā izraka Hērakls.

Pausānijs piemin Atēnas templi akropolē. Zem akropoles atrodas Ifikla, Hērakla brāļa un Jolaja tēva kaps. Fenosā bija Hermeja templis, bet aiz viņa Mirtila kaps. Fenosas apgabalā atrodas Epita, Elata dēla kaps. Netālu no Fenosas atradās Nonakrisa, gar kur tecēja "Stiksa ūdeņu" strauts. Stāstīja, ka ar šo ūdeni tika indēts Maķedonijas Aleksandrs.

  1. Arcadia // Реальный словарь классических древностей / авт.-сост. Ф. Любкер ; Под редакцией членов Общества классической филологии и педагогики Ф. Гельбке, Л. Георгиевского, Ф. Зелинского, В. Канского, М. Куторги и П. Никитина. — СПб., 1885. — С. 125—126.