(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Fortum — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Fortum

Vikipēdijas lapa
Fortum Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis Imatran Voima, Neste
Dibināts 1998. gads
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Produkti elektroapgāde, siltums, atkritumu pārstrāde
Tīmekļa vietne fortum.com
Fortum galvenais birojs Espo
Imatras HES
Lovīsas AES

Fortum Oyj ir Somijas enerģētikas uzņēmums. Tas ir dibināts 1998. gadā, apvienojoties uzņēmumiem Imatran Voima un Neste. Tā galvenais birojs atrodas Espo.

Fortum darbojas Skandināvijā. Uzņēmums apkalpo un uztur elektrostacijas un veic citus ar enerģētiku saistītus pakalpojumus. Tas nodarbojas arī ar otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanu.

Fortum Oyj akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā un ietilpst OMX Helsinki 25 indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 100 000 akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %.[1] Fortum ir vienīgais Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas reģistrēts Dow Jones Sustainability Index.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum priekšteci Imatran Voima Oy Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu hidroelektrostaciju Imatrā. Vēlāk Imatran Voima ieguva citas elektrostacijas, to skaitā Lovīsas AES.

1998. gadā Imatran Voima tika apvienots ar naftas pārstrādes uzņēmumu Neste Oy, abos Somijas valsts bija lielākais akciju turētājs. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — Fortum Oyj. Agrākais Imatran Voima Oy tika pārdēvēts par Fortum Power and Heat Oy. Izveidoti jauni uzņēmumi Fortum Service Oy un Fortum Engineering Oy.[2] Vienlaicīgi Neste piederošās gāzes uzņēmuma Gasum kapitāldaļas tika sadalītas; Fortum (Fortum Oil and Gas Oy) ieguva 25 %.[3] Fortum piederošais Gullspångs Kraft kopā ar Stokholmas pašvaldības Stockholm Energi izveidoja kopuzņēmumu Birka Energi.

2000. gadā Fortum iegādājās Stora Enso piederošos aktīvus elektrostacijās. Tika iegādāts Vācijas reģionālais elektroapgādes uzņēmums Wesertal. Šīs iegādes palielināja Fortum elektrības ieguvi par 10 %.[2] 2002. gadā Fortum no Stokholmas pašvaldības nopirka visas Birka Energi kapitāldaļas. 2003. gada janvārī Fortum Engineering apvienojās ar Empower Engineering, izveidojot asociēto uzņēmumu Enprima Engineering, kas nodarbojās ar enerģētiskās inženierijas konsultēšanu.[4]

2004. gadā no Fortum naftas pārstrāde tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā Neste Oil Oyj. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. Fortum turpināja darboties elektoenerģijas jomā. 2004. gadā Fortum no Stora Enso, UPM un M-real nopirka Gasum kapitāldaļas (kopā 6 %), tādējādi Fortum kontrolēja 31 % Gasum.[5]

2006. gadā Fortum iegādājās 99,8 % Vācijas energouzņēmuma E.ON meitas uzņēmuma E.ON Finland Oyj kapitāldaļas. 2008. gadā Fortum nopirka akcijas Krievijas teritoriālajā ģenerācijas kompānijā TGC-10 (tagad OAO Fortum).

2011. gadā Fortum pārdeva tam piederošās 25 % Somijas elektroenerģijas pārvades tīkla operatora Fingrid kapitāldaļas. 2011. gadā maza mēroga siltumenerģijas uzņēmums Fortum Energiaratkaisut (tagad Adven) tika pārdots EQT Infrastructure Fund. 2013. gada decembrī tika paziņots, ka Fortum sadales tīkls Somijā tiks pārdots uzņēmumam Suomi Power Networks. 2013. gadā elektrības sadales tīkls Norvēģijā un uzņēmumu Fredrikstad Energi un Fredrikstad Energi Nett kapitāldaļas tika pārdotas uzņēmumam Hafslund Group, kā arī siltuma bizness — investīciju fondam iCON Infrastructure Partners II, L.P. 2014. gada 1. jūlijā no E.ON Ruhrgas International GmbH nopirkti Igaunijas gāzes uzņēmuma Eesti Gaas 33,66 % akciju, tādējādi palielinot Fortum daļu tajā līdz 51,4 %.[6] 2014. gada 3. novembrī Fortum savas Gasum kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 310 miljonu EUR.[7] 2015. gadā elektrības sadales tīkls Zviedrijā tika pārdots Ellevio. Tādējādi Fortum bija izbeidzis elektrības sadales biznesu.

2016. gada 1. aprīlī uzņēmuma biznesa struktūra tika reorganizēta trīs segmentos: Generation (elektroenerģijas ražošana), City Solutions (galvenokārt bijusī siltuma un elektrības pārdošana un risinājumi) un Russia (Krievija). Bez tam izveidotas divas attīstības nodaļas: M&A and Solar & Wind Development un Technology and New Ventures, kas atskaitēs tika rādītas zem Other. 2016. gadā tika iegādāts Polijas elektrības un gāzes pārdošanas uzņēmums Grupa DUON S.A. 2016. gadā tika nopirkts uzņēmums Ekokem, kas bija Ziemevalstu vadošais atkritumu pārstrādātājs, kas specializējies bīstamo atkritumu apstrādē, materiālu un atkritumu pārstrādāšanā, noglabāšanas risinājumos, augsnes attīrīšanā un vides būvniecībā. 2017. gada aprīlī Ekokem pārdēvēts par Fortum Waste Solutions Oy un uz tā bāzes izveidota nodaļa Recycling and Waste Solutions.[8]

2017. gada janvārī no Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma Nordkraft tika iegādāti trīs vēja ģeneratoru parki. 1. martā no City Solutions tika atdalīta nodaļa Consumer Solutions. 2017. gada septembrī Fortum paziņoja, ka no E.ON pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma Uniper kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, Fortum iegūstot 47,12 % Uniper kapitāldaļu.[9] 2017. gadā Fortum un Krievijas Rusnano izveidoja nodibinājumu Wind Energy Development Fund, lai Krievijā attīstītu vēja ģeneratoru parkus. 2018. gada 6. martā iegādāts Vācijas uzņēmums Plugsurfing, uzlādes pakalpojuma sniedzējs elektromobiļiem. 2019. gada maijā Fortum un Nordkraft dibināja kopuzņēmumu Fortum Nordkraft Vind DA, lai Norvēģijas attīstītu vēja enerģijas projektus. 2019. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ar uzņēmumiem Elliott un Knight Vinke par Uniper 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 20. decembrī tika paziņots, ka Fortum situmapgādes bizness Joensū par 530 miljoniem eiro tiks pārdots uzņēmumam Savon Voima Oyj.

2020. gada 16. janvārī Fortum iegādājās Somijas uzņēmumu Crisolteq, kas izstrādājis unikālu metodi derīgo metālu atgūšanai, pārstrādājot litija jonu akumulatorus. 6. februārī uzņēmums pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Polijā, Baltijas valstīs un Somijas Jervenpā iespējamo pārdošanu. 2. martā tika paziņots, ka Fortum prezidents un izpilddirektors Peka Lundmarks pāries darbā uz citu uzņēmumu (amatu viņš atstāja 31. augustā, nākamajā dienā kļūstot par Nokia izpilddirektoru). 26. martā tika pabeigta Uniper kapitāldaļu iegādes pirmā daļa, Fortum iegūstot 69,6 % Uniper kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 8. maijā Fortum bija ieguvis 73,4 % Uniper kapitāldaļu. 1. jūlijā par prezidentu un izpilddirektoru kļuva līdzšinējais Fortum finanšu direktors Markuss Rauramo. 3. jūlijā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Jervenpā un Tūsulas rajonā tiks pārdots konsorcijam, kurā apvienojušies uzņēmumi Vantaa Energy, Infranode un Keva; darījums tika pabeigts 19. augustā. 2021. gada 12. martā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Baltijas valstīs par 800 miljoniem eiro tiks pārdots Šveices investīciju uzņēmumam Partners Group;[10] darījums pabeigts 5. jūlijā par pārdošanas summu 710 miljoni eiro. 30. jūnijā Fortum vienojās par 29,9 miljardiem Zviedrijas kronu pārdot Zviedrijas siltuma un dzesēšanas apgādes uzņēmuma Stockholm Exergi Holding AB (publ) 50 % kapitāldaļu Eiropas investīciju konsorcijam (APG, Alecta, PGGM, Keva un AXA); darījums pabeigts 20. septembrī.

2022. gada 22. martā Fortum vienojās par 10 miljardiem Norvēģijas kronu pārdot Norvēģijas siltuma apgādes uzņēmuma Fortum Oslo Varme AS 50 % kapitāldaļu investīciju konsorcijam (Hafslund Eco, Infranode un HitecVision); darījums pabeigts 19. maijā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā meitas uzņēmumam Uniper 2022. gada pirmajā pusgadā zaudējumi pārsniedza 12 miljardus eiro pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc Eiropas Savienības enerģētikas strīda ar Krieviju. Jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt Uniper ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu, valdībai pārņemot 30 % Uniper akciju, samazinot Fortum īpašumtiesības līdz 56 %.[11] Augusta sākumā Krievijas prezidents aizliedza "nedraudzīgajām" valstīm pārdot savus aktīvus finanšu sektorā un enerģijas sektorā (tas attiecās arī uz Fortum un Uniper), un rietumvalstu sankcijas Krievijai apgrūtināja spēkstaciju uzturēšanu darba kārtībā. Ja elektrostacijas netiktu darbinātas, uzņēmumiem draudētu lieli naudas sodi.[12] 21. septembrī Vācijas federālā valdība vienojās, ka no Fortum atpirks visas tam piederošās Uniper kapitāldaļas.[13] 21. decembrī Fortum, Uniper un Vācijas valdība parakstīja galīgo vienošanos par Uniper iegādi.

2023. gada martā Fortum publicēja jauno stratēģiju, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta drošai tīras enerģijas piegādei un oglekļa emisiju samazināšanai Ziemeļvalstu rūpniecībā. Uzņēmums arī noteica stingrākus mērķus vides jomā. Mērķis bija līdz 2030. gadam panākt oglekļa neitralitāti, un līdz 2027. gada beigām pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu. Tika izmainīta uzņēmuma struktūra, trīs biznesa vienību vietā izveiojot sešas: Corporate Customers and Markets, Nuclear Generation, Hydro Generation, Renewables and Decarbonisation, Consumer Solutions un Circular Solutions.[14] 27. aprīlī Fortum Battery Recycling uzsāka komercdarbību hidrometalurģijas akumulatoru materiālu pārstrādes rūpnīcā Harjavaltā.

2023. gada 25. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva dekrētu Nr. 302 "Par atsevišķu aktīvu pagaidu pārvaldīšanu", kas ļauj valdības aģentūrām veikt ārējo pārvaldību attiecībā uz aktīviem, kas pieder ārvalstu personām, kas saistītas ar dekrētā uzskaitītajām tā sauktajām "nedraudzīgajām valstīm". Pamatojoties uz to, Krievijas Valsts īpašumu pārvalde Rosimuščestvo 26. aprīlī arestēja Fortum meitasuzņēmumu PAO Fortum, atlaižot PAO Fortumizpilddirektoru un atņemot Fortum akcionāra tiesības. 11. maijā Fortum paziņoja, ka norakstīs Krievijas aktīvus aptuveni 1,7 miljardu EUR apmērā. Jūlijā Krievija paziņoja, ka maina Krievijas uzņēmuma nosaukumu uz Forward Energo.

Uzņēmuma struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum bizness ir sadalīts vairākās grupās:[14]

Hydro Generation

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidroenerģētikass (Hydro Generation) struktūrvienība ir atbildīga par Fortum 4,7 GW hidroenerģijas aktīvu ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību. Fortum Power and Heat Oy pieder Lovīsas atomelektrostacija.

Nuclear Generation

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kodolenerģētikas (Nuclear Generation) struktūrvienība pārvalda, uztur un attīsta Fortum pilnībā piederošo Lovīsas AES un pārvalda Fortum īpašumtiesības uz kopīpašumā esošajiem kodolenerģijas aktīviem Somijā un Zviedrijā (kopā 2,8 GW).

Renewables and Decarbonisation

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunīgo energoresursu un dekarbonizācijas biznesa vienība ir atbildīga par vēja un saules enerģijas projektiem. Šī struktūrvienība ir atbildīga arī par Fortum centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesu un siltumenerģijas ražošanu no dekarbonizācijas procesa.

Corporate Customers and Markets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporatīvo klientu un tirgu struktūrvienība ir atbildīga par riska ierobežošanu un vērtības radīšanu gan fiziskajos, gan finanšu elektroenerģijas tirgos, nodrošinot ieņēmumus Fortum elektroenerģijas ražošanai un pārvaldot piegādi Patērētāju risinājumu (Consumer Solutions) struktūrvienībai. Šī struktūrvienība ir arī klientu saskarne lielajiem rūpnieciskajiem klientiem.

Consumer Solutions

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patērētāju risinājumu nodaļa ir atbildīga par enerģijas risinājumu piedāvāšanu patērētājiem un mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem galvenokārt Ziemeļvalstīs un Polijā. Fortum ir lielākais enerģijas risinājumu sniedzējs Ziemeļvalstīs, un tam ir vairāk nekā 2 miljoni klientu.

Circular Solutions

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprites risinājumu biznesa vienība ir atbildīga par Fortum otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas aktīvu ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību. Šie uzņēmumi neietilpst Fortum jaunās stratēģijas kodolā, tāpēc struktūrvienība turpinās attīstīt šos uzņēmumus patstāvīgi.

Fortum agrākās grupas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Russia

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija bija izdalīta atsevišķā segmentā. Tā nodarbojās ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pārdošanu Krievijā. Nodaļā ietilpa uzņēmums OAO Fortum, kam piederēja astoņas ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas Urālos un Rietumsibīrijā.[15] Fortum piederēja vairāk nekā 29 % uzņēmuma TGC-10, kas darbojās Krievijas ziemeļrietumos, kapitāldaļu.[15] 2023. gada aprīlī Krievijas valdība konfiscēja Fortum aktīvus Krievijā.

Uniper

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum piederēja Vācijas enerģētikas uzņēmuma Uniper 77,96 % kapitāldaļu. Uniper tika pārdots Vācijas valdībai 2022. gadā.

Fortum Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fortum Latvijā bija pārstāvēts no 2007. līdz 2021. gadam, kad tas aktīvus Latvijā pārdeva Šveices investīciju uzņēmumam Partners Group. Tagad Fortum bijušie uzņēmumi Latvijā dabojas ar Gren zīmolu.

1994. gadā tika dibināts uzņēmums SIA Baltic Power Ltd Latvia. 1996. gadā to iegādājās Zviedrijas uzņēmums Vattenfall un mainīja nosaukumu uz SIA Vattenfall Latvia. 2007. gadā to nopirka Nīderlandē reģistrētais Fortum grupas uzņēmums Fortum Holding B.V. un pārdēvēja par SIA Fortum Latvija.[16][17] Uzņēmums nodarbojās ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi Starptautiskajai lidostai "Rīga".[18]

2001. gadā tika reģistrēts uzņēmums SIA Jelgavas Koģenerācija.[19] 2008. gadā to nopirka SIA Fortum Latvija un pārdēvēja par SIA Fortum Jelgava.[18][20] 2012. gada 20. aprīlī Jelgavā tika ielikts pamatakmens biomasas koģenerācijas stacijai, ar kuru paredzēts aizstāt līdz šim izmantotās katlu mājas.[21] Staciju atklāja 2013. gada 11. septembrī. Tās elektriskā jauda bija 23 MW, bet siltumenerģijas jauda — 45 MW; gadā saražojot 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Kurināšanai izmantoja koksnes šķeldu, bet tehnoloģija ļāva izmantot arī kūdru un koksnes atlikumus.[22]

1999. gadā bija dibināta Fortum Engineering Ltd. Rīgas pastāvīgā pārstāvniecība. 2003. gadā tai mainīts nosaukums uz Enprima Engineering Ltd filiāle Latvijā, bet 2009. gadā likvidēta.

2005. gadā tika reģistrēta Fortum grupas uzņēmuma Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā,[23] kas nodarbojās ar inženiertehniskajām konsultācijām.[18]

Pēc tam, kad 2013. gadā SIA Fortum Latvija izbeidza sadarbību ar Rīgas lidostu, 2014. gadā tā tika reorganizēta, atdalot no tās meitas uzņēmumu Fortum Jelgava.[24]

2014. gada 12. decembrī tika dibināts Fortum Holding B.V. meitas uzņēmums SIA Fortum Latvia, kas izveidots, atdalot daļas no Fortum Jelgava.[25]

2018. gada 26. jūnijā Konkurences padome atļāva SIA Fortum Latvia iegūt vienpersonisku kontroli pār SIA BK Enerģija, SIA Energy&Communication un SIA Sprino, kas ražoja siltumenerģiju un elektroenerģiju Daugavpilī. 2019. gada 19. augustā SIA Sprino tika pārdēvēts par SIA Fortum Daugavpils, un tam pievienoti uzņēmumi SIA BK Enerģija un SIA Energy&Communication.

Kad 2021. gada 5. jūlijā siltumapgādes bizness Baltijas valstīs tika pārdots Šveices investīciju uzņēmuma Partners Group meitas uzņēmumam Gren Holding Company B.V., Fortum Latvijas uzņēmumi nonāca tā pārvaldībā. 30. jūlijā SIA SIA Fortum Latvia pārdēvēja par SIA Gren Latvija. 5. augustā SIA Fortum Jelgava pārdēvēja par SIA Gren Jelgava. 16. augustā SIA Fortum Daugavpils pārdēvēja par SIA Gren Daugavpils.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Major shareholders
  2. ↑ 2,0 2,1 «Our history». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. martā. Skatīts: 2012. gada 20. augustā.
  3. ↑ Annual report 1999[novecojusi saite]
  4. ↑ BE&K takes ownership in Finnish company
  5. ↑ «Annual report 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. martā. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment Arhivēts 2016. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Fortum, 7/1/2014
  7. ↑ Fortum to sell its Gasum shares to the Finnish State Arhivēts 2014. gada 14. decembrī, Wayback Machine vietnē. Fortum, 11/03/14
  8. ↑ Ekokem is now Fortum FORTUM CORPORATION PRESS RELEASE 3 April 2017
  9. ↑ Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018
  10. ↑ Fortum pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs LETA--BNS, 12.03.2021
  11. ↑ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022
  12. ↑ Власти РФ заблокировали продажу российских активов Fortum и Enel biz.liga.net, 09.08.2022
  13. ↑ Agreement on amended stabilization package: Federal Government acquires 99% stake in Uniper Uniper, 21 September 2022
  14. ↑ 14,0 14,1 Fortum updates business and reporting structure, and appoints new members to the Leadership Team Fortum, 02 March 2023
  15. ↑ 15,0 15,1 «Russia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 20. augustā.
  16. ↑ Par Fortum Holding B.V. un Vattenfall AB kapitāla daļu pirkuma darījumu Konkurences padomes lēmums Nr.2, Rīgā 2007. gada 31. janvārī
  17. ↑ Fortum Latvija, SIA Lursoft
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 'Fortum Jelgava' peļņa pērn augusi par gandrīz 80%; 'Fortum Latvija' zaudējumi samazinājušies LETA, 2011. gada 5. jūlijs
  19. ↑ Gren Jelgava, SIA Lursoft
  20. ↑ Siltumu nodrošinās somi[novecojusi saite] Jelgavas Vēstnesis, 2008. gada 14. februāris
  21. ↑ Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10% Arhivēts 2012. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē. NOZARE.LV, 2012. gada 20. aprīlis
  22. ↑ «Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. septembrī. Skatīts: 2013. gada 12. septembrī.
  23. ↑ Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā Lursoft
  24. ↑ «Fortum Latvija» vairs nebūs «Fortum Jelgava» mātesuzņēmums Arhivēts 2015. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē. zz.lv, 2014. gada 24. jūnijs
  25. ↑ Aizvadītās nedēļas lielākais uzņēmums – SIA Fortum Latvia klientuportfelis.lv, 15.12.2014

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fortum&oldid=4085467"